Mana pilsēta
Tā tad mana dzimtā pilsē ta. Pilsē ta, kurā piedzimu, uzaugu, no kurienes aizbraucu mā cī ties un kurā atgriezos pē c septiņ padsmit gadu militā rā dienesta, kurā dzī voju un strā dā ju un kuru mī lu, mī lu ar tā s lietusgā zē m un miglu, ar ziemas vē jiem un vasaru. pē rkona negaiss, ar vē l nepieredzē tiem odu mā koņ iem un visuresoš ā m kajā m un balož iem, no kuriem manai tī ri nomazgā tajai maš ī nai nav pestī š anas. . .
Š ī ir Viborga. Pē dē jā Krievijas pilsē ta ceļ ā uz skarbo Skandinā viju, kas nedē ļ as nogalē s piepildī ta ar somiem, biež i vien veciem, raudot uz mā ju drupā m, kur viņ i, š ie somi, kā dreiz dzī voja.
Mū su pilsē ta datē ta ar 1293. gadu, kad zviedru valdnieks Torgils Knutsons ieņ ē ma senā s karē lieš u apmetnes un uz salas nodibinā ja Viipuri (Viborgas) mū ra pili. Starp citu, tagad š ī ir vienī gā viduslaiku pils Krievijā (PSRS bija arī citas, bet pē c valsts sabrukuma tā s palika Baltijas valstī s). Novgorodieš i daudzkā rt mē ģ inā ja padzī t zviedrus no Viborgas, tač u viņ iem tas neizdevā s. 1703. gadā Pē teris Lielais nodibinā ja Sanktpē terburgu un jaunā s galvaspilsē tas droš ī bas labad 1710. gadā padzina zviedrus no Viborgas, pē c tam 100 gadus, lī dz 1811. gadam, Viborga bija Krievijas sastā vā . Tad 1809. gadā Krievijas karaspē ks pē dē jā Krievijas-Zviedrijas kara laikā okupē ja visu Somiju, kas toreiz bija Zviedrijas province. Tā jau visa Somija nonā ca Krievijai un izveidojā s Somijas lielhercogiste. Uz to paš u Firstisti devā s arī Viborga.
1917. gadā Ļ eņ ins sniedza Somijai neatkarī bu. Viņ š tikko paņ ē ma un nodeva Tautas komisā ru padomes lē mumu par Somijas neatkarī bas atzī š anu. Es vienmē r domā ju, bet, ja Ļ eņ ins to nebū tu darī jis, kur es meklē tu ī stu sieru, sviestu un citus dabas produktus? Noteikti mū su Somijas PSR bū tu bijuš i tie paš i miruš ie ceļ i un tie paš i sarkanie tautieš i. . . Nē , galu galā Ļ eņ ins savā ziņ ā ir ī stais cilvē ks. Somi atceras un ciena Ļ eņ inu, visas neaizmirstamā s ļ eņ iniskā s vietas Somijā ir koptas un aprī kotas, somi zina, kas ar viņ iem bū tu noticis, ja ne Ļ eņ ins. . .
Mē s novirzā mies. 1939. gadā PSRS piedā vā ja Somijai miermī lī gi atdot daļ u teritorijas pie Ļ eņ ingradas robež apsardzei. Mani pā rsteidz š ī formula: mierī gi atdot. Es-sno, Somija atteicā s. PSRS piespieda to panā kt mieru, iemetot vairā k nekā miljonu mū su karavī ru š ajā mazajā valstī . Martā viss bija beidzies, robež a attā linā jā s no Pē terburgas, un Viborga devā s uz PSRS.
2. pasaules karā Somija cī nī jā s pret PSRS, tikai lai saglabā tu savu neatkarī bu, citā di visa viņ u valsts bū tu zem mū su tanku kā puriem. Viborga atkal kļ uva par somu, uz 3 gadiem. Tomē r Mannerheims atteicā s š turmē t Ļ eņ ingradu, pilsē tu, kurā viņ š (toreiz Sanktpē terburga) mā cī jā s kavalē rijas skolā , kur apmeklē ja imperatora balles Ziemas pilī , domā ju, ja viņ š bū tu nolē mis doties uz Sanktpē terburgu no ziemeļ iem. , daudz kas varē ja notikt pavisam savā dā k. . . Mī lu un cienu somus par š o tieš umu. Tie ir vienkā rš i, nedaudz naivi un lē ni cilvē ki, no kuriem negaidi nelietī bu un nodevī bu. Ja č etrdesmitajos gados igauņ i, lytiš un citi lietuvieš i nepakļ ū tu mū su pakļ autī bā , bet karotu ar mums tā pat kā somi, es arī viņ us cienī tu. Nē , es nevaru š ī s "lepnā s" "baltu tautas" nolikt vienā lī menī ar somiem...
Mē s atkal novirzā mies. 1944. gadā Viborga beidzot un neatgriezeniski devā s uz PSRS. Somijas iedzī votā ji atstā ja Viborgu lī dz pē dē jai personai. Viņ i teica, ka karavī ri, kas ielauzā s, atrada vē l siltus putras katlus un kartupeļ us uz plī ts, un lietas bija sakrautas ideā lā stā voklī...Daudzi no tiem paš iem somiem joprojā m ir dzī vi (Somijā ir diezgan ilgs dzī ves ilgums un ļ oti labas zā les), š eit viņ i ir - tad viņ i atbrauc uz Viborgu un apskata savas mā jas, kuras mē s veiksmī gi nogā dā jā m kritiskā stā voklī .
Padomju laikos Viborga sā ka piepildī ties ar cilvē kiem no visas PSRS, viņ i vienkā rš i sū tī ja cilvē kus strā dā t pē c pasū tī juma, vajadzē ja aizpildī t tukš u diezgan lielu pilsē tu. Tā š eit nokļ uva mani vecā ki: mana mā te no Novgorodas apgabala un mans tē vs no Ivanovas, un š eit es piedzimu droš i, kļ ū stot par dzimto Viborgu. Manas pilsē tas specifika ir tieš i tā da, ka š eit nav vecā s paaudzes pamatiedzī votā ju, vispā r nav, visi vecie pamatiedzī votā ji atrodas ā rzemē s, un mē s katrs esam iebraucē ji no daž ā dā m valsts daļ ā m. PSRS Viborgā uzcē la lielā ko kuģ u bū ves rū pnī cu, kuru 90. gados Č ubaisas reformatoriem neizdevā s iznī cinā t un kura turpina bū vē t kuģ us, pat platformas palaiš anai jū ras kosmosā . Pilsē tā ir liela komerciā lā jū ras osta, moderni jumta seguma un siltumizolā cijas materiā lu raž oš anas uzņ ē mumi, liels robež apsardzes dienests un muita. Š o iemeslu dē ļ mums ir zems bezdarbs, un aukstuma dē ļ viesstrā dnieku nav ī paš i daudz, mē s nevarē sim dzī vot zem palmas. Atkal brī vie iedzī votā ji tushkanit visā Somijā , kas atrodas tikai 30 km attā lumā .
Ko redzē t manā pilsē tā ? Pirmkā rt, Viborgas pils ir 64 metrus augsta, stā vot uz skaistas salas. Mon Repos Park, kuru dibinā ja Sanktpē terburgas Zinā tņ u akadē mijas prezidents Ludvigs Heinrihs Nikolajs (uzsvars uz uzvā rda pē dē jo zilbi). Vecie majestā tiskie nocietinā jumi, Anniņ skas nocietinā jumi, vecā s somu ielas un mā jas. Pulksteņ a tornis, dominikā ņ u klostera drupas. Filmas "Sanņ ikova zeme" epizodes tika filmē tas Pulksteņ u tornī , atcerieties, tur ir fatā listisks virsnieks Krestovskis, kurš dziedā ja filmā "Š ajā niknajā pasaulē viss ir spokaini. . . ", un tā pē c viņ š uzkā pj uz pulksteņ a sienas. tornis un karā jas uz apgā ztas restes paš ā augš ā...Tas ir pie mums, uz Pulksteņ a torņ a. Katrī nas Lielā s laikā celtā Apskaidroš anā s katedrā le, ko boļ š eviki nesapostī ja tieš i tā pē c, ka tajā bezdievī gajā laikā Viborga atradā s somu pakļ autī bā . 16. gadsimta apaļ ais tornis Tirgus laukumā , tagad tas ir ļ oti labs restorā ns, ko izvē lē juš ies somi. Lī č a krasti ar milzī gā m priedē m, kas neatš ķ iras no aizjū ras turku...
Tā da ir mana pilsē ta.
