Krāšņā Pereslavļas pilsēta

Pereslavļ a, lai arī ir viena no Krievijas Zelta gredzena pilsē tā m, nav tik tū ristu apmeklē ta kā tā s slavenie brā ļ i Vladimirs, Suzdaļ a, Jaroslavļ a un citi. Manuprā t, tas palī dzē ja pilsē tai saglabā t savu ī paš o garu, kas citā s vietā s lielā mē rā ir zudis. Mē s, lielo pilsē tu iedzī votā ji, esam savā s modernitā tes ilū zijā s, dzī vojam biznesā un rū pē s, dzī vojam augstceltnē s, birojos, ceļ os, metro, veikalos un rindā s. Un mums š ķ iet, ka visa pasaule iekļ aujas š ajā algoritmā , ka nav nekā vairā k kā rosī gā s pilsē tas dzī ves loģ ika. Un mē s arī ticam, ka kaut kur tā lumā , mū su vē stures mež onī , tā los pazuduš os mež os un ciemos, kaut kur paš ā pasaules malā , iespē jams, joprojā m ir senas tradī cijas un leģ endas, bet tā s nav nekas vairā k kā parasta daiļ literatū ra.
Un pat tie, kas apzinā s, ka, aizmirstot un atmetot savas saknes, mē s nekļ ū stam apgaismotā ki un modernā ki, bet tieš i otrā di, tikai zaudē jam izpratni par sevi un savu dzī vi, pat tie, kuri uzskata, ka jā iet simts tū kstoš i. uz pasaku, vē sturi un tradī cijā m verst. Ja esi vē stures un pasaku meklē tā ju vidū , tad steidzos iepriecinā t, nemaz nav tā lu lī dz. Jums vienkā rš i jā apmeklē krā š ņ ā Pereslavļ as pilsē ta.
Ja jū s piesaista kristī gā ticī ba, varat apmeklē t Goretsky, Nikitsky, Trinity Danilovsky, Nikolsky un Fedorovski klosterus. Vai esat kā dreiz jutuš ies tā , it kā Svē tā Gara ī stā klā tbū tne tempļ os bū tu, kad jū su sirds izlaida sitienu? Vai esat kā dreiz redzē juš i, kā saule raida staru no zem tempļ a kupola un tā s gaisma spē lē visā ikonostā zē ? Vai izdevā s sajust lidojuma brī vī bu, uzkā pjot zvanu tornī , kad tev paveras visa senā s vienstā vu pilsē tiņ as panorā ma? Vai jū s varē tu sajust horizonta bezgalī bu, lū kojoties Pleš č ejevo ezera neredzamajos krastos? Ja reiz jū s to jutā t, dvē sele noteikti vē lē sies tam atkal stā ties pretī . Ja jū s nekad neesat stā vē jis roku rokā ar brī numu, tad jums vajadzē tu. Raugoties uz izlū gto 15. -16. gadsimta senatni, kļ ū st skaidrs, ka laiks skrien tikai pulkstenī , un š eit realitā te pieder bezgalī bai.
Pereslavļ as vidienē tek gleznainā Trubež as upe, kas ietek Pleš č ejevo ezerā . Upes krastos aug raudoš i kā rkli un š ū pojas daudzas laivas. Š ķ iet, ka ū dens upē ir absolū ti kluss, ja vien tā s spoguli nesalauž zivis, š ad tad ar astē m trā pot virspusē , un daudzas vardes. Vakarā makš ķ ernieki sē ž uz pagaidu moliem un uzmanī gi gaida, kamē r pludiņ š sakustē sies. Jū s varat staigā t gar visu upi, ieskatoties tajā atspoguļ otajā realitā tē . Es gribu atcerē ties katru atspulgu, katru mazo miera simbolu. - Paldies! - tu nopū ties.
Upe aizvedī s uz Pleshcheyevo ezeru. Mū su senč i uzskatī ja, ka vietē jam ezeram ir sava dvē sele. Atrodoties ezera tuvumā , jū s sapratī siet viņ u ticī bas dziļ umu, jo š ī ezera gars ir patiesi liels. Ezers š ķ iet bezgalī gs, ne vienmē r var redzē t pretē jo krastu. Pē teris Lielais turē ja savu floti uz š ī ezera, jo pat tagad Pleshcheevsky ū deņ u dziļ ums ir vairā k nekā.25 metri. Ezera krastos aug jauni kā rkli, bet pie paš a krasta – dzeltenā s ū densrozes. Ezeram piekļ aujas sens mež s ar daudziem lī kiem un vareniem kokiem. Tagad cauri tā s vē jtveram izvilkts š aurs mež a ceļ š , pa kuru var nokļ ū t lī dz Svē tā s Barbaras iztekai. Arī mež am ir savs gars un raksturs, tā pē c, iegriež oties ceļ os, riskē kļ ū t par tā gū stekņ iem uz ļ oti ilgu laiku.
Tieš i š eit, mež a malā pie Pleš č ejevo ezera, atrodas vieta, ko sauc par Aleksandrova Gora. Tač u mū su senč u laikos ego sauca Jarilovas kalns, jo š ī kalna galā atradā s pagā nu templis, kas bija veltī ts Saules dievam Jarilam. Kalna galā atradā s pā rsteidzoš s Zilais akmens, kas, kā saka, dziedē no daž ā dā m slimī bā m un piepilda vē lmes. Kad Pereslavļ as teritorijā uzplauka pareizticī ba, tika nolemts no kalna gā zt cara akmeni. Kalna pakā jē izrakta dziļ a aka, no kalna nomests Zilais akmens un nolaists akas dibenā . Viņ i aizmirsa par akmeni. Bet š eit, kā izrā dī jā s, viņ a pā rsteidzoš ais stā sts ir tikko sā cies. Pē c kā da laika akmens atkal parā dī jā s virspusē , un ticī ba tā brī numainajā m ī paš ī bā m tikai nostiprinā jā s. Tad tika veikts otrs mē ģ inā jums gā zt akmens godī bu. Ziemā vairā kas tonnas smags pā rsteidzoš s akmens tika kaut kā novietots uz ragavā m un nogā dā ts paš ā Pleš č ejevo ezera vidū , kur tie tika izmesti zem ledus. Bet arī tad akmens neļ ā va sevi aizmirst, laiks atkal gā ja, un Zilais akmens izrā poja ezera krastā , kur tas saglabā jies lī dz mū sdienā m, gleznainā stū rī ezera krastā netā lu no vecā . mež s. Lī dz š im daudzi cilvē ki ir piesaistī ti Grē ka akmens, cerot uz palī dzī bu. Tā dē jā di, lai gan Pereslavļ a patieš ā m ir ī sts pareizticī go centrs, tā s pasaulē ir vieta senā m pagā nu tradī cijā m.
Protams, š ajā krā š ņ ajā pilsē tā atrodas arī brī niš ķ ī gi mazi muzeji: Dzelž u un tē jkannu muzejs, Vilcienu muzejs, Pē tera Lielā muzejs, kā arī daudzas vē sturiskas ē kas, savrupmā jas un pieminekļ i. Ikviens š ajā mazpilsē tā atrod kaut ko ī paš u, vai tā s bū tu vē sturiskas un mā kslinieciskas vē rtī bas, neparastais pareizticī bas gars un lū gš anu pilni klosteri, senas pagā nu tradī cijas vai vienkā rš i mierī gas pastaigas gar upi un Pleš č ejevas ezeru. Pavadiet kā du laiku ekskursijā s, savu dvē seli uz pā rsteidzoš iem klosteriem, atmiņ u un jū tā m par mū su senč u izpratni un ticī bu, sagaidiet rī tausmu kalna nogā zē un saulrietu pie bezgalī gā Pleš č ejevas ezera horizonta, un tad, iespē jams, gudrī bu, ka " laimī gā s stundas neskatā s. "