Krāšņā Pereslavļas pilsēta

15 Maija 2009 Ceļošanas laiks: no 01 Septembris 2008 ieslēgts 03 Septembris 2008
Reputācija: +190
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Pereslavļ a, lai arī ir viena no Krievijas Zelta gredzena pilsē tā m, nav tik tū ristu apmeklē ta kā tā s slavenie brā ļ i Vladimirs, Suzdaļ a, Jaroslavļ a un citi. Manuprā t, tas palī dzē ja pilsē tai saglabā t savu ī paš o garu, kas citā s vietā s lielā mē rā ir zudis. Mē s, lielo pilsē tu iedzī votā ji, esam savā s modernitā tes ilū zijā s, dzī vojam biznesā un rū pē s, dzī vojam augstceltnē s, birojos, ceļ os, metro, veikalos un rindā s. Un mums š ķ iet, ka visa pasaule iekļ aujas š ajā algoritmā , ka nav nekā vairā k kā rosī gā s pilsē tas dzī ves loģ ika. Un mē s arī ticam, ka kaut kur tā lumā , mū su vē stures mež onī , tā los pazuduš os mež os un ciemos, kaut kur paš ā pasaules malā , iespē jams, joprojā m ir senas tradī cijas un leģ endas, bet tā s nav nekas vairā k kā parasta daiļ literatū ra.

Un pat tie, kas apzinā s, ka, aizmirstot un atmetot savas saknes, mē s nekļ ū stam apgaismotā ki un modernā ki, bet tieš i otrā di, tikai zaudē jam izpratni par sevi un savu dzī vi, pat tie, kuri uzskata, ka jā iet simts tū kstoš i. uz pasaku, vē sturi un tradī cijā m verst. Ja esi vē stures un pasaku meklē tā ju vidū , tad steidzos iepriecinā t, nemaz nav tā lu lī dz. Jums vienkā rš i jā apmeklē krā š ņ ā Pereslavļ as pilsē ta.


Ja jū s piesaista kristī gā ticī ba, varat apmeklē t Goretsky, Nikitsky, Trinity Danilovsky, Nikolsky un Fedorovski klosterus. Vai esat kā dreiz jutuš ies tā , it kā Svē tā Gara ī stā klā tbū tne tempļ os bū tu, kad jū su sirds izlaida sitienu? Vai esat kā dreiz redzē juš i, kā saule raida staru no zem tempļ a kupola un tā s gaisma spē lē visā ikonostā zē ? Vai izdevā s sajust lidojuma brī vī bu, uzkā pjot zvanu tornī , kad tev paveras visa senā s vienstā vu pilsē tiņ as panorā ma? Vai jū s varē tu sajust horizonta bezgalī bu, lū kojoties Pleš č ejevo ezera neredzamajos krastos? Ja reiz jū s to jutā t, dvē sele noteikti vē lē sies tam atkal stā ties pretī . Ja jū s nekad neesat stā vē jis roku rokā ar brī numu, tad jums vajadzē tu. Raugoties uz izlū gto 15. -16. gadsimta senatni, kļ ū st skaidrs, ka laiks skrien tikai pulkstenī , un š eit realitā te pieder bezgalī bai.

Pereslavļ as vidienē tek gleznainā Trubež as upe, kas ietek Pleš č ejevo ezerā . Upes krastos aug raudoš i kā rkli un š ū pojas daudzas laivas. Š ķ iet, ka ū dens upē ir absolū ti kluss, ja vien tā s spoguli nesalauž zivis, š ad tad ar astē m trā pot virspusē , un daudzas vardes. Vakarā makš ķ ernieki sē ž uz pagaidu moliem un uzmanī gi gaida, kamē r pludiņ š sakustē sies. Jū s varat staigā t gar visu upi, ieskatoties tajā atspoguļ otajā realitā tē . Es gribu atcerē ties katru atspulgu, katru mazo miera simbolu. - Paldies! - tu nopū ties.

Upe aizvedī s uz Pleshcheyevo ezeru. Mū su senč i uzskatī ja, ka vietē jam ezeram ir sava dvē sele. Atrodoties ezera tuvumā , jū s sapratī siet viņ u ticī bas dziļ umu, jo š ī ezera gars ir patiesi liels. Ezers š ķ iet bezgalī gs, ne vienmē r var redzē t pretē jo krastu. Pē teris Lielais turē ja savu floti uz š ī ezera, jo pat tagad Pleshcheevsky ū deņ u dziļ ums ir vairā k nekā.25 metri. Ezera krastos aug jauni kā rkli, bet pie paš a krasta – dzeltenā s ū densrozes. Ezeram piekļ aujas sens mež s ar daudziem lī kiem un vareniem kokiem. Tagad cauri tā s vē jtveram izvilkts š aurs mež a ceļ š , pa kuru var nokļ ū t lī dz Svē tā s Barbaras iztekai. Arī mež am ir savs gars un raksturs, tā pē c, iegriež oties ceļ os, riskē kļ ū t par tā gū stekņ iem uz ļ oti ilgu laiku.

Tieš i š eit, mež a malā pie Pleš č ejevo ezera, atrodas vieta, ko sauc par Aleksandrova Gora. Tač u mū su senč u laikos ego sauca Jarilovas kalns, jo š ī kalna galā atradā s pagā nu templis, kas bija veltī ts Saules dievam Jarilam. Kalna galā atradā s pā rsteidzoš s Zilais akmens, kas, kā saka, dziedē no daž ā dā m slimī bā m un piepilda vē lmes. Kad Pereslavļ as teritorijā uzplauka pareizticī ba, tika nolemts no kalna gā zt cara akmeni. Kalna pakā jē izrakta dziļ a aka, no kalna nomests Zilais akmens un nolaists akas dibenā . Viņ i aizmirsa par akmeni. Bet š eit, kā izrā dī jā s, viņ a pā rsteidzoš ais stā sts ir tikko sā cies. Pē c kā da laika akmens atkal parā dī jā s virspusē , un ticī ba tā brī numainajā m ī paš ī bā m tikai nostiprinā jā s. Tad tika veikts otrs mē ģ inā jums gā zt akmens godī bu. Ziemā vairā kas tonnas smags pā rsteidzoš s akmens tika kaut kā novietots uz ragavā m un nogā dā ts paš ā Pleš č ejevo ezera vidū , kur tie tika izmesti zem ledus. Bet arī tad akmens neļ ā va sevi aizmirst, laiks atkal gā ja, un Zilais akmens izrā poja ezera krastā , kur tas saglabā jies lī dz mū sdienā m, gleznainā stū rī ezera krastā netā lu no vecā . mež s. Lī dz š im daudzi cilvē ki ir piesaistī ti Grē ka akmens, cerot uz palī dzī bu. Tā dē jā di, lai gan Pereslavļ a patieš ā m ir ī sts pareizticī go centrs, tā s pasaulē ir vieta senā m pagā nu tradī cijā m.


Protams, š ajā krā š ņ ajā pilsē tā atrodas arī brī niš ķ ī gi mazi muzeji: Dzelž u un tē jkannu muzejs, Vilcienu muzejs, Pē tera Lielā muzejs, kā arī daudzas vē sturiskas ē kas, savrupmā jas un pieminekļ i. Ikviens š ajā mazpilsē tā atrod kaut ko ī paš u, vai tā s bū tu vē sturiskas un mā kslinieciskas vē rtī bas, neparastais pareizticī bas gars un lū gš anu pilni klosteri, senas pagā nu tradī cijas vai vienkā rš i mierī gas pastaigas gar upi un Pleš č ejevas ezeru. Pavadiet kā du laiku ekskursijā s, savu dvē seli uz pā rsteidzoš iem klosteriem, atmiņ u un jū tā m par mū su senč u izpratni un ticī bu, sagaidiet rī tausmu kalna nogā zē un saulrietu pie bezgalī gā Pleš č ejevas ezera horizonta, un tad, iespē jams, gudrī bu, ka " laimī gā s stundas neskatā s. "

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Владимирский собор
Вдалеке
Синь камень
Горецкий монастырь
Полет
Небо
Лодочка
Тишина
Отражение
Купола
Гроза
Ночь
Цвета
Рыбаки
Храм
Закат
Отражение
Līdzīgi stāsti
iemiesojums