No Kaukāza līdz Krimas kalniem. 2. daļa
Sveiki! Beidzot bija brī va pusstunda un spē ks turpinā t savu stā stu, jo viss nevar apstā ties pie Arkhyz. Pē c daž u cilvē ku lū guma ievietoju fotogrā fijas no Arkhyz nometnes vietas, kur mums izdevā s apmesties.
Atgā dinā š u, ka es un pieci mani draugi devā mies pieticī gā budž eta ceļ ojumā pa Kaukā za kalniem. Treš ā s ceļ ojuma dienas rī tā velns mū s vilka doties uz Mineralnye Vody, lai dziedinā tu pē c ļ oti vē trainas nakts, tas mums noteikti nekaitē s)
Tomē r vienkā rš i paņ emt un doties uz Pjatigorsku mums bū tu nepieejama greznī ba, tā pē c nolē mā m aizbraukt uz Alanu apmetni. Starp kalniem, kas apauguš i ar slaidā m priedē m, ir paslē ptas vairā kas pā rsteidzoš as kristieš u baznī cas, kas pā rsteidz ar savu skaistumu un liek sev atkal un atkal uzdot vienu un to paš u jautā jumu: "Kā š ā das ē kas varē ja parā dī ties Kaukā zā ? Un kā tā s spē ja izdzī vot lī dz š odienai? ". Galu galā karu ir bijis tik daudz, bet tie joprojā m stā v un stā v. Kā mums paskaidroja kā ds vietē jais iedzī votā js, augstienes iedzī votā jiem bija noteikums "Ko nebū vē sim, to mē s nesagrausim. " Lū k, patiesi zelta likums, to bū tu labi gan mums, gan citiem cilvē kiem biež ā k atcerē ties.
Starp citu, š ie tempļ i ļ oti atgā dina Jā ņ a Kristī tā ja baznī cu Kerč ā , starp citu, no š ī brī ž a vecā ko templi Krievijas Federā cijā . Pirms tam vecā baznī ca, kas atradā s tieš i tajā paš ā ielejā , tika uzskatī ta par vecā ko.
Nedaudz tuvā k ceļ am un upei ar jautro nosaukumu Undermining, netā lu no š ī s baznī cas atrodas veikals, kurā pā rdod ievā rī jumus. No kā tikai Kaukā zā nevā ra ievā rī jumu! No piparmē trā m, jauniem č iekuriem (iesaku, ļ oti neparasti un garš ī gi), zaļ o valriekstu, burkā nu, rož u ziedlapiņ ā m, estragonu un Dievs zina, kas vē l. Un pats galvenais, jū s varat to visu izmē ģ inā t)
Tomē r esiet uzmanī gi, jū nijā -jū lijā lī dz pat tempļ iem jū s sagaidī s nikns ienaidnieks - govs pastinaks. Jū s to uzreiz atpazī siet pē c milzī gajā m lapā m un milzu baltajiem lietussargu ziediem. Ja nevē laties paņ emt lī dzi kā du suvenī ru no Kaukā za, kas paliks pie jums uz mū ž u, nepieskarieties tam. Tiesa, kad es to pateicu draugam, viņ š (muļ ķ is) ņ ē ma un noš ņ aukā ja lapu. Paldies Dievam, ka tas degunu neapdedzinā ja.
Ē dot ievā rī jumu un dzerot gardu tē ju, mē s devā mies uz krā š ņ o Pjatigorskas pilsē tu. Visu ceļ u mū s pavadī ja brī niš ķ ī gas ainavas ar viļ ņ ainiem zaļ iem pauguriem, kas daž brī d bija aprakti zemos mā koņ os. Pjatigorska mū s sagaidī ja ar neviesmī lī gu lietusgā zi. . . Kā vē lā k izrā dī jā s, tas nebija mū su ceļ ojuma labā kā s daļ as priekš vē stnesis, bet pie visa bija vainī ga mū su viesnī ca. . . vai pareizā k sakot, tā s ī paš nieki.
Uzreiz nokritā m par izdevī gu cenu, tač u nezinā jā m, ka viesnī ca bija atvē rta tikai mē nesi un tā s ī paš nieki bija kungi, kas sargā nezā ļ us. Rezultā ts - pa pilsē tu varē jā m staigā t tikai lī dz 11, tad viesnī cas durvis tika slē gtas, un pē c mū su lū guma atvē rt vā rtus, lai saņ emtu jau pasū tī to picu (pabaroja mū s ne tik karsti), mums teica, ka tur nebija ko ē st naktī , mums ir nepiecieš ams zaudē t svaru. Tač u viesnī cai ir arī savas priekš rocī bas: tī ras telpas, kas joprojā m smarž o pē c remonta un atraš anā s vieta ir ļ oti tuvu centram. Jā , pē c matemā tikas likumiem mī nuss ar plusu dod mī nusu, bet tomē r š is mī nuss jau ir skaidri izlī dzinā ts. Ja kas, tad viesnī cu sauc par "Pjatigorjes puķ u dā rzu", un vai palikt tajā vai nē , tas ir jū su ziņ ā .
Kā du laiku spē lē juš i ģ itā ru, mē s devā mies gulē t pē c tam, kad saimniece mū s brī dinā ja par tē rpa aicinā jumu. Tā da draudzī ga Pjatigorska izrā dī jā s, bet viņ i nepā rprotami baidī jā s no mū su kū stoš ajā m asinī m)
Nā kamajā dienā jautri un atpū tuš ies devā mies ceļ ojumā pa Pjatigorsku. Ko es varu pateikt par š o pilsē tu daž os vā rdos: puķ u dobes, sanatorijas, priori un smarž a.
Sā kš u atš ifrē t) Viss pilsē tas centrs ir izraibinā ts ar glī tā m ziedu kompozī cijā m, kas ir ļ oti pā rsteidzoš i un atstā j ļ oti patī kamu iespaidu, radot estē tisku atpū tu. Sanatorijas: Es pats esmu no Krimas un jau pieradis pie mū su gaiš ajiem padomju deputā tiem ā rpusē , bet Pjatigorska izrā dī jā s daudz pompozā ka. Visas sanatorijas ir izremontē tas, kā rtī gas, modernizē tas, ievā kš anā s tajā s droš i vien nejū t š ausmas no priekš nojautas)
Priori: jo augstā ki kalni, jo zemā ki priori) Vī rieš i Pjatigorskā ir ļ oti bā rdaini, viņ iem patī k klausī ties skaļ u mū ziku, kā arī viņ iem ir ļ oti kustī gs kakls, jo, ejot mums garā m, viņ i tos varē ja viegli uzripot. , bet laikam jau apmā cī ti, kā pū ces. Un es arī zinu, kā noteikt, kas ir tū rists Pjatigorskā . Ja meitene valkā svā rkus virs ceļ galiem, tas nozī mē , ka viņ a noteikti ir tū riste) vietē jie tā neizdabā .
Un visbeidzot, smarž a. Ak, š is sē rū deņ radis. . . ) Mē s to ienesā m iekš ā ar minerā lū deni, un ieelpojā m, vienkā rš i ejot pa ielā m. . . Starp citu, pilsē tā ir savas vietē jā s publiskā s pirtis - bezkaunī gas pirtis. Š is ir termiskais sē rū deņ raž a avots, kurā ikviens var peldē ties bez maksas. Ļ oti relaksē još s, uzreiz mazina nogurumu.
Papildus nekaunī gā m vannā m pilsē tā mums izdevā s apmeklē t vietē jo slavenī bu — Maš uka kalnu, kur uzkā pā m ar troš u vagoniņ u.
Biļ etes, kuras mē s atradā m, bija tā das, ka mums tā s bija jā atstā j kā piemiņ a “Pieauguš o ceļ ojums (turp un atpakaļ )”. Tā es dzirdē ju š o akcentu))
No Maš ukas paveras skaista pilsē tas panorā ma un vē l viens kalns, kas nedaudz atgā dina guļ oš u pū ķ i. Kopumā ceļ ojums ir naudas vē rts, bet tā dā gadī jumā var iztikt bez tā .
Paspē jā m apskatī t pazemes Proval ezeru, ū dens kurā no iekš puses mirdz zilā krā sā , redzē jā m Eolijas arku, ž ē l, ka tajā vē jš vairs nespē lē savu mī ļ ā ko mū ziku, bet ja ir fantā zija. . . Vē l viena slavena atrakcija izrā dī jā s Ē rgļ a skulptū ra, bet, lai pie tā s nokļ ū tu, jā sagatavojas puvuš u olu smarž ai, kas kļ uvusi par tavu iecienī tā ko) Starp citu, varu ieteikt arī vectē vu strū klaku. Pjatigorskā vajadzē tu vienkā rš i pastaigā ties pa centru, kur ir daudz mī ļ u kafejnī cu.
Un Pjatigorskā jums vienkā rš i jā nogarš o vietē jais Pjatigorskas saldē jums! Tas ir kaut kas, mans labā kais saldē jums par smieklī gu naudu.
Starp citu, aptiekā s vai speciā lajos veikalos var atrast sejas maskas, kas izgatavotas no Tambukas dubļ iem, nopirku sev, nevaru saņ emties. Turklā t vienus un tos paš us dubļ us var izmantot 7 reizes, tie nezaudē savas ī paš ī bas - tas ir izdevī gi!
Mani galvenie iespaidi par pilsē tu: skaisti, glī ti, atmosfē riski, lē ti, bet vakaros bī stami. Tomē r droš i vien ir vē rts klausī ties viesnī cas saimnieces padomu un vakarā neiet ā rā .
Nā kamajā dienā , atvadī juš ies no mū su jaukajiem saimniekiem un visiem samaksā juš i par pē kš ņ i saplī suš ajiem poda vā kiem, devā mies ceļ ā , lai iekarotu jaunas virsotnes. . . Dombay! Bet pa ceļ am nolē mā m piestā t lī dz Kislovodskai, kas atstā ja vē l patī kamā ku iespaidu nekā Pjatigorska. Pilsē ta izrā dī jā s vē l sakoptā ka, vē l marionetiskā ka. Ī paš i mums patika pastaiga pa Kislovodskas parka takā m
Un mē s atkal dzē rā m slaveno narzā nu tur, kur cē lies tā upuris, vissvē tā kajā vietā...tā da lieta
Pē c Kislovodskas izpē tes uzlē cā m Kolco kalnā , lai gan mums ieteica nestā vē t zem paš a gredzena, pirms pā ris gadiem akmens nokrita no arkas un uzkrita tieš i tū ristam, bet tomē r bija patī kami, ka mē s vismaz tikko redzē ju š o perforē to slavenī bu.
Tad gandrī z lī dz vakaram lietū un miglā nokļ uvā m slavenajā Kaukā za slē poš anas kū rortā Dombay. Visu ceļ u apbrī nojā m ezerus, kalnus, ū denskritumus un blī vos mež us, pats ceļ š mums š ķ ita Kaukā za krā š ņ uma virsotne, bet nenojauš ā m, kas mū s sagaida Dombajā...Jo vakarā , kad beidzot tikā m uz mū su viesnī cu viss bija apvidū bija tī ts biezos mā koņ os, un, ņ emot vē rā , ka mū su viesnī ca atradā s 1600 m augstumā , mē s bijā m mā koņ os...
