Uz Ladogas skēriem
Noguruš i no izolā cijas, neveiksmē m darbā un nespē jas doties atvaļ inā jumā , mē s nolē mā m doties uz Karē liju, kas beidzot ir atvē rusies. Netā lu no robež as. Vienā dienā . Bet dabai.
Ejam uz vienu dienu uz netā lu esoš o Dienvidkarē liju (metro joprojā m ir atvē rts lī dz 22.00), gandrī z pie robež as ar Lenu. apgabalā . Mū su ceļ š veda uz Kojonsā ri salu Ladogas skveros.
Programma ir bagā ta. Kopš rī ta lī st.
Pa ceļ am mē s vispirms apstā jā mies Tiverskas pilsē tā netā lu no Meļ ņ ikovas. Tas ir diezgan liels nocietinā jums starp Viborgu un Korelu. Akmens laukakmeņ i, no kuriem tas tika uzcelts, ir redzami mū sdienā s.
Tiverskas pilsē tas paliekas
Tur tika veikti izrakumi. Lija lietus, bet, noslaukot brilles, varē ja kaut ko redzē t.
Tiverskas pilsē tas plā ns (netā lu no Meļ ņ ikovas Ļ eņ ingradas apgabalā )
Tad mē s š ķ ē rsojā m robež u! (Bija inspektors, kurš iekā pa autobusā un pā rbaudī ja, vai esam maskā s, prasī ja sarakstu).
Tā lā k devā mies uz Kurkijoki – pilsē tiņ u aptuveni pa vidu starp š oseju uz Sortavalu un Ladogu. Ceļ š ir diezgan serpentī ns. Netā lu no Kurkijokiem uzkā pā m kalnā , kur mū su laikos izgatavoja slā vu dieva Rod altā ri.
Vasaras saulgriež u dienā vai vasaras stribogu dienā , rituā li š eit tiek turē ti slā vu uzskatu piekritē ji
Tuvumā ir laukakmeņ i, kas it kā dziedē muguras slimī bas, ginekoloģ iskas un vē l kaut ko. Nav mē ģ inā juš i. Pat ja jums sā p mugura, jū s nevē laties gulē t uz slapjiem akmeņ iem. Nogā zē ir labirints, pa kuru bija jā pā rvietojas, kaut kā ī paš i virzot rokas un galvu. Es tajā neiedziļ inā jos.
Viņ i pā rbaudī ja arī akmens "krē slu", kas dziedinā ja smagi slimus cilvē kus.
Akmens krē sls, kurā tika atstā ti slimi cilvē ki, lai ā rstē tu
Tuvumā mē s sē dē jā m uz akmens.
Mē s redzē jā m caurumus ar ū deni, kam es viens pats nebū tu pievē rsis ī paš u uzmanī bu. Un tā s arī tiek uzskatī tas par svē tā m.
Vā rdu sakot, ir sā kuš ā s varas vietas.
Paš ā pilsē tā mē s plā nojā m novadpē tniecī bas muzeju (Kirjaž as muzeju). Tā tiek rekonstruē ta, bet ķ ē rpjus mums ļ ā va redzē t un par tiem dzirdē t. Iepriekš nezinā ju, ka ziemeļ briež u sū nas ir ķ ē rpis. Somu valodā "ķ ē rpis" izklausā s lī dzī gi kā "sū nas". Tur uzzinā jā m, ka ir tū kstoš iem gadu veci ķ ē rpji. Tie aug lē ni, pa milimetra daļ ā m, pieķ eroties kailiem akmeņ iem, kur nav ko ē st, no gaisa. Kurš to bū tu domā jis? Viņ i gatavo enerģ ijas dzē rienu. Man iedeva degunu – smarž o pē c pavasara dzē rvenē m.
Bija arī salmu amatniecī bas izstā de.
Salmu priekš meti Kirjaž as muzejā
Tā lā k pa bedraino ceļ u mē s braucā m ar ā trumu, iespē jams, 10 kilometri stundā uz Kojonsā ri salu. Turklā t bija jā noiet vē l 2 kilometri: automaš ī nas ir aizliegtas (kas priecē ). Pā r salu ir uzmests tilts. Viņ i saka, ka sala ir privā tī paš ums. Mani iepriecinā ja tas, ka ieraudzī ju tikai vienu pamestu plastmasas maisiņ u. Un tik tī rs.
Mē s uzkā pā m diezgan stā vā kā pumā uz goblinu klints (Hī isi).
Goblin Rock (Hī isi)
Skats no augš as, protams, ir elpu aizraujoš s. Š is ir skats uz Ladoga skrajā m.
Skats uz Ladogas skveriem
Pē c muzeju ķ ē rpjiem es kā budists baidī jos saspiest tā rpu, kas iepriekš ē jā dzī vē varē ja bū t jū su ģ imene ("Septiņ i gadi Tibetā "), baidī jos tiem uzkā pt. Visu laiku man bija galvā : viņ i ir tik veci, un jū s viņ us samī dī sit!
Ķ ē rpji uz akmeņ iem
Labi, ka š ajā s vietā s nebija lietus.
Ladoga izdzina viļ ņ us krastā . Tie klusi č aukstē ja, nomierinot sliktos pilsē tniekus, kuri dzī vo nemitī gā troksnī un, š ķ iet, baidā s no klusuma.
