От Камчатки до Чукотки. Часть I No Kamčatkas līdz Čukotkai. I daļa

Kamč atka mū s sagaidī ja ar miglu. . . Piena zemas debesis, slē ptas vulkā nu virsotnes un sā ļ i degoš s gaiss. URRĀ ! Esmu Kamč atkā ! Astoņ u stundu lidojums un voila!

Kuģ is aizgā ja tikai divas dienas vē lā k, pirms divā m plā notajā m un notikumiem bagā tajā m dienā m: Geizeru ielejā , kā pjot Mutnovska un Gorely vulkā nos.

Jā , es sapņ oju. . . Laikapstā kļ iem bija savi plā ni. Tā pē c, plā nojot zemes programmas, esiet gatavi pagaidī t un pē c minū tes sapakot, ja laikapstā kļ i pē kš ņ i mainī s garastā vokli. Tā tad š eit jū s rī kojaties atbilstoš i situā cijai.

Mē s izlaiž am visu, ko varat lasī t ceļ vež os: Kamč atka ir pā rsteidzoš a, un jums tā ir jā apmeklē ! Paspē ju uzkā pt Avač inskas vulkā nā , izbaudī t Paratunkas karstos avotus, izstaigā t pilsē tu un apskatī t mazo geizeru ieleju, nogarš ot zivis un ikru.

Bet mani gaidī ja pā rsteidzoš s un neparasts ceļ ojums. . . Kruī zs pa Kamč atku un Č ukotku, ar pieturu pie Komandieru salā m. Ne tikai kruī zs, bet arī ekspedī cijas kruī zs!

Pē dē jā s maksas, transfē rs uz ostu. Un š eit ir manas mā jas nā kamajā m divā m nedē ļ ā m: Enderberija gars, bijuš ais krievu kuģ is: profesors Hromovs.

Kamē r notiek pē dē jie gatavoš anā s darbi mū su aizbraukš anai, ir laiks paskatī ties un uzņ emt pē dē jā s Petropavlovskas-Kamč atskas fotogrā fijas, kas mū s gaida lietusgā zē .

Satriecoš as ainavas un pirmie novē rojumi, kur klintī s redzamas kaijas, jū raskraukļ i un putnu tirgi, mū s gaidī ja tikai stundas brauciena attā lumā pie Trī s brā ļ u akmeņ iem.

Runā jot par kaijā m, vai zinā jā t, ka pasaulē ir aptuveni 50 kaiju sugas? ! Brauciena laikā redzē jā m 12 sugas! Un ornitologu komanda ar entuziasmu stā stī ja par katru redzē to putnu.

Mē s atstā jā m Avacha Bay, un mobilais tī kls pā rstā j darboties. Jā , jā , mē s esam atdalī ti no civilizā cijas nā kamajā m divā m nedē ļ ā m. Nekā du selfiju ar lā ci Instagramā =)

Iepazī š anā s ar komandu, droš ī bas instruktā ž a, sagaidī š anas vakariņ as – vakars paskrē ja vē ja spā rniem.

Un no rī ta mū s gaidī ja pirmā piezemē š anā s uz zodiakiem, pirms tam paē dā m brokastis un instruktā ž u, kurā Rodnijs (mū su ekspedī cijas vadī tā js) izstā sta mū su dienas plā nu un uzzī mē gaidā mo desantu karti.

Tā tad, pirmā izkrauš ana: Ž urpanovkas upe, Stellera jū ras ē rgļ i ligzdo upē , uz kuru mē s ejam. Pa ceļ am satiekam roņ us, kuri ar ziņ kā ri iznirst starp zodiakiem, mū su š oferi palē nina ā trumu, dodot iespē ju uzņ emt skaistas fotogrā fijas.

Mums bija priekš ā galvenā tikš anā s – majestā tiskie Stellera jū ras ē rgļ i, ar koš i plastmasas-oranž u knā bi.

Atpakaļ ceļ ā apstā jieties zivju fabrikas ciematā upes grī vā . Mū s sagaidī ja ar karstu tē ju, sarkanā m zivī m un ikriem. Ļ oti krā sains.

Mē s gaidī jā m garu pā reju uz Komandieru salā m, lai no rī ta ierastos Nikolskoje ciematā Beringa salā . Jū ras š ķ ē rsoš anas laikā ekspedī cijas komanda, kas sastā vē ja no ornitologiem un jū ras biologiem, lasī ja lekcijas par atklā jumu vē sturi un ziemeļ u pamatiedzī votā jiem, par Tā lo Austrumu reģ iona dzī vniekiem un putniem. Vienmē r kā ds no ekspedī cijas komandas dež urē ja uz tilta un pa skaļ runi paziņ oja par interesantā m lietā m aiz borta!

Ir tā ds nelietī bas likums: kad tu kaut ko patieš ā m sagaidi, tu vienkā rš i beidz gaidī t, un tas notiek. . . "Vaļ i ostas pusē " - tik ā tri nebiju skrē jis. Mū su grupa pavadī ja vairā k nekā vienu stundu uz klā ja, gaidot vaļ us un neatlaidī gā kie tika apbalvoti, citi steidzā s uz klā ja.

Zemes malā , kur vairs nav zemes,

Okeā ns mums deva dzī vī bu.

Kaijas atrodas uz sē kļ a un stā v tā lumā

Komandieru salas.

(I. Mihaļ evs)

Mū su iepazī š anā s ar Komandieru salā m sā kā s ar Nikolskoje ciematu. Pavisam mazā apdzī votā vietā , kurā dzī vo tikai ap 750 cilvē ku, bet pie varas esoš ie nav pilnī bā aizmirsti, pē dē jos gados uzcelts jauns bē rnudā rzs, skola un kultū ras centrs. Acij priecē gaiš ā s mā jas gar ielu, galvenajā laukumā , kā jau gaidī ts, atrodas Ļ eņ ina piemineklis un goda dē lis, kurā vī d 9. maijam veltī ti bē rnu zī mē jumi. Ja jū s nokā pjat pa kā pnē m - un mē s, protams, to izdarī jā m -, jū s nokļ ū stat Aleutu novadpē tniecī bas muzejā , kas nesen tika pā rdē vē ts par V. Bē ringa muzeju. Muzejs izrā dī jā s ļ oti brī niš ķ ī gs.

Bet es nezinu nevienu citu personu, kuras vā rdā vienā ierobež otā zemeslodes apgabalā bū tu nosaukti tik daudzi ģ eogrā fiski objekti - jū ra, jū ras š aurums, sala, salu grupa un pat lī cis. Š eit, Nikolskoje, krastā ir trī s daž ā di pieminekļ i Vintusam Bē ringam, bet mani vairā k interesē ja mā kslinieka Sergeja Pasenjuka no koka grebtā s skulptū ras.

Viņ a mā ja un darbnī ca atrodas nedaudz pa labi. Pie ieejas jū s sagaidī s jū ras govs skelets. Iekš ā acis skrien, tas ir ļ oti neparasti un interesanti, bet galvenā atrakcija ir pats Sergejs, viņ a personī ba un dzī vesstā sti. Viņ š vienmē r priecā jas par ciemiņ iem, tā pē c, ja esat komandieros, noteikti apmeklē jiet!

Un lī dz Maskavai 7920 km.

Pē cpusdienā Ziemeļ rietumu ragā mē s redzē jā m jū ras lauvu un roņ u kaž okā das izraibinā tas pludmales! Es jums pastā stī š u smarž u, joprojā m tā pati! Bet acī s parā dī tais attē ls ir pā rsteidzoš s. Tas ir pilna mē roga haoss, dzī vī ba visā s tā s izpausmē s: kaž okā das roņ i spē lē jas tuvu krastam; krastā jū ras lauvas sargā savus pē cnā cē jus no polā rlapsas, kas klī da starp rū ķ i; pie bedres lapsa pusdieno ar kaž okā das roņ a mazuli; un nedaudz augstā k nogā zē kormorā ni izperē savus cā ļ us.

Vakarā jū ra bija satraukta, bet mū su pieredzē juš ie Zodiaka braucē ji meistarī gi devā s uz Putnu salu – mū su nā kamo pieturu.

Liels un ļ oti trokš ņ ains komunā lais dzī voklis, kurā ligzdo daudzu tū kstoš u putnu kolonijas: sarkankā jains kitiwake, Klusā okeā na ķ ī viņ š , biezknā bis un tievknā bis, lā cenes, balts vē ders un, protams, kaijas!

Nā kamajā dienā tika plā nota nosē š anā s Mednija salā , tač u militā rā s mā cī bas veica korekcijas mū su marš rutā , un, noapaļ ojuš i Beringa salu, mē s nolaidā mies Komandoras lī cī , kur 1741.  gadā nomira Vintuss Bē rings.

Blakus kapam uz neliela oļ u paaugstinā juma, kas nostiprinā ts ar cementu, tieš i zemē , atrodas pieci ī paš i apstrā dā ti ciedra dē ļ i, uz kuriem atrodas jahtas Č ukotka apkalpes loceklis Fjodors Koņ uhovs (tagad slavens un slavens navigators) , personī gi izgrebts 31 Bē ringa ekspedī cijas jū rnieka vā rds, kurš vai uz visiem laikiem palika komandiera zemē , vai arī neatgriezā s, gā juš i bojā ilgā ceļ ojumā .

Tā lā k mē s devā mies uz Karaginskas salu. Turpinā jums š eit 2. daļ a