Apbrīnojamā un skaistā Elista
Pagā juš ajā gadā pie manis ciemos ieradā s mans tuvs draugs un uzdā vinā ja nelielu Budas figū riņ u. Biju pā rsteigta par tik eksotisku austrumniecisku dā vanu un, protams, interesē jos, no kurienes, saka, tā da figū ra? Draudzene man apliecinā ja, ka viņ a nemaz nav devusies uz Indiju vai Japā nu, bet vienkā rš i nedē ļ as nogalē devusies ekskursijā uz Elistu.
Ja godī gi, vē sture un ģ eogrā fija mani ī paš i neinteresē , zinu tikai to, ka Kalmikijas Republika ir kaut kur netā lu no Volgogradas, bet nebiju domā jusi, ka tur varē tu bū t kaut kas aizraujoš s un interesants.
Pie tē jas tases draudzene sā ka dalī ties iespaidos par ceļ ojumu. Un viņ as stā sts bija tik spilgts, ka es pats biju inficē ts ar viņ as garastā vokli un es gribē ju apmeklē t. Pē c viņ as teiktā , izrā dī jā s, ka viss tur bija pā rsteidzoš s: gan daba, gan cilvē ki un noslē pumaini budistu tempļ i. Labi, lai tā bū tu, mē s ar meitu nolē mā m doties uz turieni, tiklī dz pienā ks pavasaris.
Un 2014. gada 5. aprī lī tikko uzausa saule, mē s nonā cā m Ļ eņ ina laukumā un ieraudzī jā m mazu busiņ u ar tā diem ceļ otā jiem kā mē s.
Lija lietus, un pavasara vē jš kā vienmē r pū ta. Kad mē s piebraucā m pie Kalmiku Republikas robež as, mē s redzē jā m stē lu ar saigu figū rā m un uzrakstu "Kalmikijas Republika". Nolē mā m nofotografē ties. Vē jš bija tik stiprs, ka š ķ ita, ka tas uzlec un aizvedī s tā lu stepē .
Uzreiz, tiklī dz š ķ ē rsojā m robež u, uznā ca saule, un asfalts kļ uva kā rtī gā ks.
Tikai 4 stundu laikā mē s iebraucā m Elistā . Pilsē ta atrodas zemienē un uzreiz starp pelē kajiem jumtiem ieraudzī jā m galvenā budistu tempļ a zelta kupolu. Daž as minū tes, lī kumot pa pavasara Elistas ielā m, mū su autobuss piebrauca uz khurul. Š ī apbrī nojamā budistu svē tnī ca pē kš ņ i parā dī jā s starp kokiem un mā jā m. Mē s visi noelsā mies! Viņ a pā rsteigumu nebija iespē jams savaldī t. Iedomā jieties - augsts balts templis ar zelta kupolu steidzas zili zilajā s debesī s. Redzē ju daudz daž ā du tempļ u un vienkā rš i skaistas ē kas, bet te sajutu ko mū ž ī gu. It kā dvē sele metā s bezgalī gajā telpā .
Altā ra zā lē var ienā kt tikai tad, kad novelk apavus un uzvelk garus svā rkus vai ap gurniem sasien š alles – tā da ir tradī cija. Kad iegā jā m iekš ā , mū su acu priekš ā parā dī jā s milzī gs zelta Buda. Un visapkā rt sienas bija apgleznotas ar daž ā dā m budistu dievī bā m, svē tajiem un Tibetas mantrā m. Ap altā ri bija daudz ziedu, dega lampas un vī raks. Man bija pilnī ga sajū ta, ka esmu nevis Krievijā , bet kaut kur noslē pumainajos austrumos.
Templis ar nosaukumu "Budas Š akjamuni zelta mā jvieta" tika uzcelts 2006. gadā , tas ir ļ oti jauns, tač u tajā jau ir jū tams š ī s senā s, noslē pumainā s kultū ras lielais spē ks. Tā jū t vispā rē ju mieru, un viss š is universā lais klusums, noslē pumaini smaidot, izskatā s kā milzī gs Buda. Mē s ar meitu sē dē jā m uz soliņ a un sē dē jā m pilnī gā klusumā kā das minū tes 20. Kalmiki staigā ja apkā rt, klusī bā skaitī ja savas mantras, gide kaut ko stā stī ja, bet manas domas bija kaut kur tā lu, kaut kā dā skaistā citā pasaulē , pilna miera un mī lestī ba . Es nemaz negribē ju iet prom no tempļ a, bet laiks gā ja uz beigā m - bija jā redz citi pilsē tas apskates objekti.
Mē s atstā jā m tempļ a krē slu un tū lī t aizvē rā m acis no spož ā s stepes saules. Gide Olga teica, ka mē s vē l varē tu staigā t pa templi un griezt lū gš anu riteņ us un izteikt vē lē š anos, ko arī izdarī jā m.
Nā kamā apskates vieta, ko apmeklē jā m, bija Ostapa Bendera piemineklis, kas, iedomā jieties, atrodas avē nijā par godu viņ a vā rdam. Jā , jā , es domā ju, ka š ī ir vienī gā avē nija pasaulē , kas nosaukta grā matas "12 krē sli" galvenā varoņ a, "lielā š ahista un shē motā ja" Ostapa Bendera vā rdā . Avē nija ved uz š aha pilsē tu jeb "Pilsē tas š ahu", tā pē c tā nosaukta slavenā kā literā rā š aha varoņ a vā rdā .
City-Chess ir mā jī ga pilsē ta Elistas nomalē , kas celta 1998. gada Pasaules š aha olimpiā dei. Tajā pat ir muzejs un visu pasaules š aha č empionu portreti.
Un pē c š aha pilsē tiņ as apmeklē juma mē s arī apmeklē jā m represiju muzeju. Tas ir skumjš un traģ isks stā sts visiem kalmikiem, un muzejā stā stī ts par to, kā kalmikus kara laikā represē ja un aizveda uz Sibī riju. Muzeja komplekss ir uzkalniņ š un pa spirā lveida taku jā uzkā pj kalna galā , kur atrodas š im traģ iskajam notikumam veltī ts piemineklis. Pieminekļ a autors ir slavenais tē lnieks Ernsts Ņ eizvestnijs.
Tad devā mies paskatī ties pa centru, atkal uzgriezā m lielu lū gš anu ratu centrā lajā laukumā , nobildē jā mies ar Budas statuju, pagā jā m zem Zelta vā rtiem, kur var arī izteikt vē lē jumus. Pilsē tas centrs mū s pā rsteidza ar daudzā m neparastā m skulptū rā m.
Elista, 7 brī numu pagoda
Pē c visiem apskates objektiem devā mies pusdienot. Pē c gides Olgas ieteikuma apmeklē jā m kafejnī cu paš ā centrā , blakus tirgum. Š eit jū s varat ē st lē tu Eiropas ē dienu, kā arī nogarš ot nacionā lo kalmiku virtuvi.
Vispā r Elista mums likā s burvī ga vieta. Pilsē ta ir ļ oti tī ra un sakopta. Pat gaiss nav gā zē ts. Visiem, kas tur vē l nav bijuš i, ļ oti iesaku. Elista atrodas 300 km attā lumā no Volgogradas. Jū s varat nokļ ū t arī no Stavropoles un Astrahaņ as. Nā c, nenož ē losi!
