Три волшебных дня на Домбае Trīs maģiskas dienas Dombai

Kamē r beidzot atnā ca pavasaris un sniegs joprojā m guļ visur, nolē mu mā jā s nesā kt, bet steigties uz Dombai. Protams, Dombai kū rorts nav paredzē ts tiem, kas pieraduš i atpū sties mā jā s, skatoties televizoru – š eit atpū ta ir dinamiska, garlaicī gi nebū s. Atpū sties ī sti nebija laika, un trī s dienā s kalnos man gribē jā s izdarī t daudz.

Mē s tur nokļ uvā m ar autobusu no Volgogradas. Tū risma aģ entū rā man teica, ka autobusi uz Dombaju brauc katru ceturtdienu no Ļ eņ ina laukuma, tā tad vē l ir pā ris brī vas dienas, lai nokļ ū tu Kaukā za kalnos un justos kā “forš am” slē potā jam. Pa ceļ am uz kū rortu, š ķ ē rsojot pā reju, ieraudzī ju Elbrusu. Ko es varu teikt ī sumā : Elbruss ir ļ oti skaists! Zilie un baltie topi piesaista uzmanī bu. Kad es ieraudzī ju š o skaisto kalnu, es gribē ju, lai man bū tu spā rni, un es varē tu planē t un riņ ķ ot pā ri virsotnei. Varbū t kā dreiz uz Kaukā za kalniem varē s paskatī ties pa lidmaš ī nas logu.

Dombejs satikā s ar ž ilbinoš u sniegu, satriecoš iem, pasakainiem kalnu skatiem un krā sainā m slē poš anas cepurē m. Vispā r tā dā s vietā s - pavisam cita atmosfē ra, ne zemā k. Atcerieties Vysotsky dziesmu: "Te jums nav lī dzenuma, š eit klimats ir atš ķ irī gs...". Klimats š eit ir patieš ā m atš ķ irī gs. Es domā ju, ka atš ķ iras ne tikai daba, bet arī cilvē ki. Š eit nā k daž ā di cilvē ki: bagā ti un nabagi, jauni un veci, bet lielā koties ļ oti draudzī gi, atvē rti, dzī vespriecī gi. Nevis kā lejā lī dzenumos, kur cilvē kiem biež i ir skumjas vai liesas sejas. Š eit, Dombajā , valda siltuma un mū ž ī gu svē tku atmosfē ra, draudzī gums, ī paš s kalnu komforts. Un š is man izrā dī jā s svarī gā kais atklā jums š ajā s trī s brī niš ķ ī gā s atpū tas dienā s.

Dombai, nedē ļ as nogales tū re

Dombai kū rortam ir savs mugurkauls – cilvē ki nā k daudzkā rt. Atkal un atkal viņ i steidzas š urp, uz kalniem no savā m putekļ ainajā m pilsē tā m, viņ i viens otru pazī st jau sen - tā da cilvē ciska brā lī ba. Kā ds no Stavropoles, kā ds no Maskavas, kā ds pat nā k no Urā liem!

Es jautā ju vienam puisim no Č eļ abinskas, viņ u sauc Pā vels - viņ š sargā ja Dombai un izskatā s pē c bā rdaina vikinga: "Kā pē c Dombai, vai jums ir savi Urā lu kalni? " Pā vels, nedaudz padomā jis, atbildē ja: “Jā , Urā li ir netā lu, bet mē rogs nav vienā ds, Kaukā zs man ir skaistā ks...Nogā zes ir stā vā kas, sniegs ir baltā ks, debesis ir zilas ( Pā vels smaida savā cirtainajā , sarkanajā bā rdā ), ir daudz grū tu nogā ž u, un galvenais, ka tai jau ir sava kompā nija, es te braucu jau 10 gadus, vairā kas reizes gadā . Pirms tam viņ š apceļ oja gandrī z visus slē poš anas kū rortus Eiropā no Austrijas Alpiem lī dz Spā nijas Sjerranevadai, tač u sirdi atstā ja š ajos kalnos. Dombeja ir ī paš a vieta, un, ja Viņ š tevi mī l un pieņ em, tad labā ku atvaļ inā jumu tu negribē si!

Viesnī ca Dombay, kurā es dzī voju, joprojā m bija padomju laikā celta. Š is nav moderns bungalo, tač u, manuprā t, pilnī bā atbilst kategorijai "cena + kvalitā te". Var dzī vot: veļ a un dvieļ i svaigi, gultas tī ras, nav putekļ u, istabas siltas. Netā lu no tirgus. Tas nav lē ts, bet tur var nopirkt daudz ko: zā ļ u tē jas, Dombai suvenī rus, drē bes. Ir arī tirgus 2100 metru augstumā , un tas ir vienkā rš i lē ts. Kas ir arī ļ oti ē rti, jums nav ilgi jā brauc uz pacē lā jiem, tie ir burtiski astoņ desmit metru attā lumā , ne vairā k!

Lifti ir daž ā di, ir slē gti un atvē rti. Tie maksā.400 rubļ u par lī meni. Kā pu gan slē gts, gan atvē rts. Skats tajos ir lielisks - lejā peldē ja sniegotas priedes, un apkā rt zilajā m debesī m - man paveicā s, pirmā diena izrā dī jā s saulaina. Skats pasakains, pat viena skata dē ļ bija vē rts atbraukt.

Dombai, nedē ļ as nogales tū re

Tā kā vē l esmu ļ oti iesā cē js slē potā js, tad braucu tā saucamajā "paddling pool". Nobrauciens ir 80 metri, un jū s kā pjat atpakaļ pa virvi. Tas izrā dī jā s nepavisam grū ti, lai gan, neslē pš u, kā dreiz man vispā r bija bail kā pt kā jā s uz slē pē m. Slē pju nomas izmaksas ir 500 rubļ u. Es nezinu, vai tas ir lē ts vai dā rgs, bet pē rkot visu slē poš anas aprī kojumu, jebkurā gadī jumā iznā ks dā rgā k.

Dombai, nedē ļ as nogales tū re

Izbraucā m svē tdienas vakarā . Tas bija skumji, trī s dienas paskrē ja kā mirklis un atkal jā atgriež as cilvē ku, maš ī nu, bezgalī go rū pju pasaulē . Ko es sapratu š ajā s dienā s tur kalnos? Sapratu, ka mē s ilgi sē ž am mā jā s un sū dzamies par garlaicī bu vai nebeidzamā m rū pē m. Izrā dī jā s, ka svē tkus var noorganizē t sev un to nav grū ti izdarī t. Jums vienkā rš i jā nopē rk biļ ete, jā brauc pa nakti ar autobusu, un jū s nonā kat citā pasaulē , kur tī rs sniegs, brī niš ķ ī ga atpū ta, interesanti cilvē ki, lidojuma sajū ta, kad steidzaties lejā un ceļ at sniega mā koņ us, garš ī ga tē ja un sarunas vakaros. Mums viss ir tieš i blakus. Un kā pē c sē dē t mā jā s? Visiem jaunajiem paziņ ā m apsolī ju, ka nā kš u vē l. Noteikti, tiklī dz uzsnigs pirmais sniegs.

Katja Korableva