No Kaukāza līdz Krimas kalniem
Sveiki, dā rgie nejauš ie lasī tā ji! )
Esmu Ģ eogrā fijas fakultā tes studente, tā pē c pasaule man nepavisam nav vienaldzī ga: man ļ oti patī k to pē tī t, izmē ģ inā t pē c taustes un garš as. Lī dz ar to š ovasar izdevā s izmē ģ inā t uzreiz divus saldumus - Kaukā za un Krimas kalnus.
Es varu domā t spoileri, tas bija arrrr cik neaizmirstami!
Es un mani pieci trakie draugi iekrā jā m ikmē neš a stipendiju un parkā pā rdevā m bumbiņ as, lai ietaupī tu nelielu naudas summu un piepildī tu savu lielo ģ eogrā fisko sapni. Mū su budž ets, protams, bija ierobež ots, tā pē c rū pī gi izvē lē jā mies viesnī cas, lai gan ne vienmē r veiksmī gi. Esiet pacietī gs, drī z jū s uzzinā sit par š o incidentu)
Ar bē dā m uz pusē m ar autobusu no Krasnodaras ar pā ris pā rmaiņ ā m 12 stundu laikā nokļ uvā m krā š ņ ajā kalnu ciematā - Arkhyz ciematā . Mē s esam ieguvē ji, tā pē c mū su mazais atvaļ inā jums iekrita tieš i lietus sezonā un katrs klusi raudā jā m piepū š amajā ceļ ojumu spilvenā , redzot, kā spilgts zibens griezā s cauri tumsai visos autobusa logos. . . Esot Krimā un Soč os pilsē tas bija applū duš as, pā ri Mums bija tikai divas nelielas lietusgā zes. Uzvarē tā ji! )
Cenas naktsmī tnei Arkhyz ir ļ oti kontrastē još as, par labu izmitinā š anu bū s jā maksā liela summa, kuras mums nebija, tā pē c izvē lē jā mies jauko jauko Arkhyz nometnes vietu, uz kuru nonā cā m vē lā vakarā vai diezgan agri no rī ta, tā pē c varam novē rtē t, ka nekas nebija iespē jams, izņ emot š iku koplietoš anas duš u.
Kad mē s tomē r no rī ta pamodā mies jautri, mū su drosmi notrulinā ja lietus un biezs mā konis, kas aprija mū su nometnes vietu. Tomē r kaut kur augstu, augstu pē kš ņ i paskatī jā s kalna gabals...Tas ir netā lu, tieš i virs mums! Mana sirds sastinga un turpinā ja vā ji pukstē t, jau gaidot brī niš ķ ī gu dienu.
Skaistas Karač ai meitenes klā ja mums galdu, no kura es atceros gardo zā ļ u tē ju un gaisī gos virtuļ us, mmm. . . Un ļ oti iesaku izmē ģ inā t viņ u mā jas sieru, tas ir kaut kas!
Tū lī t pē c brokastī m mē s ieraudzī jā m smieklī gu vecu "tableti", automaš ī nu, ar kuru viņ i solī ja mū s aizvest lī dz Sofijevskas ū denskritumiem - visu arhizieš u lepnumam. Ceļ š , es jums saku, bija ļ oti ekstrē ms, tikā m izdzī ti cauri visā m bedrē m un kalniem, un pat tieš i gar upi! Un visapkā rt augsti kalni ar slaidiem skuju kokiem, kas stā v precī zi vienā rindā , nedaudz atgā dinot zivju zvī ņ as, jau ir atvē ruš i savas skaistā s sejas. 
Pē c divā m stundā m, izkā pjot no maš ī nas un ejot gar kalna nogā zi, kā pjot pā ri ziedoš ajiem "endē miskajiem Kaukā za rododendriem" (neaprakstā mi skaists skats), mē s sasniedzā m ū denskritumus. Ak, jā , š is skats ir daudz vē rts: milzī gas spē cī gas ū dens strū klas plū da lejup gandrī z pa visu plaš o kalna virsmu, un centrā bija redzama viena milzī ga strū kla, kuras lā ses vē jš svaidī ja tā lu prom. . .
Pē c mū su kā piena pa ledā ju uz ū denskritumiem, pamodā s neticams izsalkums, slavē jiet dievus, zemā k izrā dī jā s kaut kas lī dzī gs kafejnī cai, kur nolē mā m nogarš ot dī vainu nacionā lo ē dienu - khychiny. Viņ i mums tos reklamē ja kā patieš ā m dievu ē dienu, bet izrā dī jā s, ka tas ir milzī gs apaļ š č ebureks) Bet mans padoms, cepti hič ini ir garš ī gā ki par ceptiem; ) un mē s to sapratā m tikai Kaukā za ceļ ojuma beigā s. .
Pē c atgrieš anā s no ū denskritumiem mē s nolē mā m kļ ū t traki un doties plostos pa vē traino pilno Zelenč ukas upi. 
Jaukas sajū tas. . . Kā ds kliedza no prieka, kā ds no bailē m, un kā ds izrā dī jā s mierī gs kakā (tā biju es), un kā ds (mū su instruktors) ļ oti jocī gi kliedza ar akcentu "Labā saudzē ta, kreisā aizmugure! ". Mahmed, no š ī brī ž a tu esi mū su mī ļ ā kais instruktors! ) Paldies, ka paglā bā t mū s no neizbē gamas nā ves))
Slapji, auksti un izsalkuš i, paē dā m vakariņ as, nedaudz "sasildī jā mies", paldies personā lam par nomierinā š anu )) un beidzot devā mies gulē t. . .
