Народные промыслы России: Рождественские пряники (козули) Krievijas tautas amatniecība: Ziemassvētku piparkūkas (ikri)

Pagā juš ajā gadā man izdevā s apmeklē t Arhangeļ skas apgabalu un pavadī t veselu nedē ļ u Arhangeļ skā . Brauciena mē rķ is ir aplū kot ledlauž us kustī bā un personī gi pā rliecinā ties, ka kuģ a iecirstais ledus acumirklī sasalst un pē c daž ā m minū tē m pa to sā k staigā t cilvē ki. Š ī ceļ ojuma idejiskais iedvesmotā js ir Jegors Paagirevs, viņ a VKontakte lapā atradu interesantu fotoreportā ž u par Arhangeļ sku.

Pirmo reizi mū ž ā nā cā s doties apskates objektos pie tik zemas temperatū ras, pa dienu bija -28C. Apdomī gi no Maskavas paņ ē mu lī dzi filca zā bakus, kas man ļ oti noderē ja. Tač u aukstums nemaz nebija jū tams kā galvaspilsē tā . Veicu nelielu eksperimentu: valkā ju vieglus cimdus, kas bija silti, bet, tiklī dz tos novilku, mana roka sasala daž u sekunž u laikā . Turklā t saule gandrī z nesilda, jo tā gandrī z nekad nelec. Otrs mans novē rojums ir sniegs: sniegbalts, pū kains, pie mazā kā pieskā riena sabrū k miljonos sniegpā rsliņ u. Un treš ais, ko atceros par š o reģ ionu, ir zivis. Mencas. Izmē ģ inā ju ceptu pannā un atklā tā ugunī , vā rī tu savā sulā , ceptu folijā , ē du poļ u mencu, nodzertu mencu un mencu kotletes. Bet es gribē tu runā t par pavisam ko citu.

Mana vizī te sakrita ar pareizticī go Ziemassvē tkiem, un tad mani pā rsteidza piparkū kas, ko vecmā miņ as tirgoja uz katra stū ra. Izrā dā s, š ie piparkū ku cepumi ir nacionā lais gardums un tiek gatavoti tikai Ziemassvē tkos. Un tos sauc - kazas!

Atsauce. Kozuli jeb Kozuli - gatavoti no mī klas, dekorē ti un cepti figū riņ as. Nosaukums kozul ir veidots nevis no vā rda kaza, bet no darbī bas vā rda "kaza". Stirnas sā kotnē ji bija Pomoru (Arhangeļ skas guberņ as iedzī votā ju) nacionā lā delikatese, kas tos gatavoja tikai Ziemassvē tkiem. Š obrī d ikrus raž o Arhangeļ skas un Murmanskas apgabalos, kā arī Urā los. Kozuls tiek uzskatī ts arī par sava veida piparkū kā m

Ī paš i daudz Kozulu redzē ju koka arhitektū ras muzejā "Mazā Korely", kur tika rī kota piparkū ku izstā de un izpā rdoš ana. Š eit katra amatniece slavē savas piparkū kas. Nofotografē ju piparkū kas, kas man patī k, un mana vecmā miņ a paskaidro, ka viņ a ir "Krievijas tautas meistare". Nav brī nums – galu galā katra piparkū ka ir mā kslas darbs! Un vienas un tā s paš as dekorē tas piparkū kas nevar atrast daž ā das.

Atsauce. Pē c izgatavoš anas metodes mū sdienu stirnas var attiecinā t uz grieztā m piparkū kā m. No mī klas gabaliņ iem veido daž ā dus dzī vniekus – kazas un kazas, briež us, jē rus, govis un buļ ļ us, kā arī kaķ us, roņ us un putnus. Izgatavotā s figū riņ as cep cepeš krā snī vai cepeš krā snī uz ietaukotas loksnes. Mī klu receptes ir diezgan daudzveidī gas, un daudzā m ģ imenē m ir savas mī klas pagatavoš anas receptes, kuras ģ imenē s glabā jas gadu desmitiem. Stirni parasti krā saini dekorē ar glazū ru, ko gatavo no saputotiem proteī niem, pievienojot daž ā das dabī gas krā svielas.

Š ogad arī mū su ģ imene nolē ma uz Ziemassvē tkiem pagatavot piparkū kas, un izdomā ju, ka varbū t vajadzē tu atdzī vinā t senkrievu piparkū ku cepš anas tradī ciju. Turklā t viņ i var tik skaisti izrotā t Ziemassvē tku eglī ti! Fotogrā fijā redzamā s piparkū kas pirku Arhangeļ skā kā suvenī ru.

Vituš ki un rubeņ i.

Arhangeļ skas apgabala novadpē tniecī bas muzejā starp manekeniem nacionā lajos tē rpos atradu tik interesantu eksponā tu savī ta gredzena formā ar skaidrojumu zemā k: "teterka" - Kargopoles pavasara rituā lie cepumi. Izgatavojis Krievijas tautas meistars T. A. Onuč ina”.

Atsauce. Teteri tiek cepti no rudzu mī klas, izrullē tas plā nā s flagellum desiņ as, no kurā m pē c tam tiek “savī tas” dzī vnieku figū ras vai ģ eometriskas figū ras, kas tuvas saules zī mē m un senkrievu ornamentiem.

Lai uzzinā tu par š o dī vaino piparkū ku, dodos uz Tautas amatniecī bas centru "Bereginya" Kargopolē , kur starp mā la Kargopoles rotaļ lietā m atrodu "rubeni". Menedž eris, kurš vadī ja man ekskursiju, š ī s piparkū kas mī ļ i sauc par "vitushki".

Atsauce. Rubeņ i (arī vitushki) ir savī ti piparkū ku izstrā dā jumi, kas izplatī ti Kargopoles pilsē tā s, Mezenā , kā arī ciematos gar Mezenas upes krastiem. Cepumi bija svinī gi, cepti ī paš i atvē lē tā s dienā s. Kargopolā.22. martu, pavasara saulgriež u dienu, sauca par rubeņ u dienu, š ajā dienā cepa rubenī š us, tā saucā s gā jputni, kuri, pē c vietē jo ticē jumiem, nesa sev lī dzi pavasari un siltumu.

Kas ir "mukosolki"?

Es tieš ā m nezinu, kā pē c sadaļ ā par piparkū kā m es rakstu par miltu sā ļ iem. Iespē jams, tā pē c, ka sastā vs ir vienā ds, tie ir izgatavoti no miltiem. Tiesa, vienlaikus pievieno daudz sā ls, lai “mī kla” saglabā tu formu. No tā tiek veidotas figū riņ as, pē c tam ž ā vē tas un dekorē tas. Arī manus miltu sā ļ us gatavo Krievijas tautas meistars, tie pirkti Arhangeļ skas Centrā lajā universā lveikalā . Un š ie miltu sā ļ i ir ledusskapja magnē ti!