Путешествие в Россию Ceļot uz Krieviju

Piedzī vojums sā kā s vilcienā . Mū su robež sargi nez kā pē c vairā k "rū pē jas" par vecā kiem krieviem nekā saviem krieviem. Piemē ram, viņ i izlaida vecmā miņ u, kuras pasei beidzas pē c dienas. Tieš i naktī viņ i izkā pa no vilciena ar visā m mantā m. Viņ a brauca mā jā s. Ar bē rniem ciemojā s Ukrainā . Bija liela vilš anā s, ka mums ir tik "labi" robež sargi. Izdalī š anā nokļ uva arī mamma, kura veda trī s bē rnus pie radiem uz Krieviju. Viņ as atļ aujā bē rnu izveš anai nebija viss skaidri uzrakstī ts (cilvē kam pagonos saprotams, laikam juridiski viss bija kā rtī bā ). Atceļ ā mū su varonī gie atkal piezemē jā s uz puiš a no Krievijas. Vai nu viņ a pase bija vā kā , vai burti tajā bija mazi...Hmm...Skumja bilde...

Kopumā brauciens bija plā nots darba nolū kā un ar mē rķ i apmeklē t Maskavu un Sanktpē terburgu. Tur mani sagaidī ja paziņ as, viņ i noorganizē ja ekskursiju))) Maskava ir ļ oti liela un trokš ņ aina. Lai sazinā tos uz ielas, jā kliedz pā ri maš ī nu straumē m. Sarkanais laukums arī nez kā pē c nebija ī paš i iespaidī gs. Es joprojā m nesaprotu, kā pē c visi tur sten un elso))) Mē s pastaigā jā mies pa ielā m, parkiem, nedaudz karā jā mies Maskavas upē un devā mies mā jā s pie draugiem. Visur notiek bū vdarbi. Bet mani pā rsteidza tas, ka pat mazā kajā ciematā , kur ir dzelzceļ a stacija, viņ iem ir platforma vilcienam. Tas ir, jū s mierī gi ņ emat un dodieties uz vilcienu. Lai uzkā ptu pa kā pnē m automaš ī nā , nav jā ceļ kā jas pusaudumā . Ž ē l, ka mums tā da vē l nav. Nu, varbū t pē c 50-100 gadiem mē s izdomā sim tā das platformas taisī t cilvē kiem. Pa to laiku daž as vecmā miņ as paspē j nomainī t spaini uz auklas, lai iekļ ū tu automaš ī nā . Skumji (((

Es paliku divas dienas Maskavā , un mani gaidī ja lidojums uz Siktivkaru. Dī vaina pilsē tiņ a. . . Dī vaini tajā , ka vecā s koka mā jas savijas ar jaunā m, skaistā m. Koka mā jas es pat nezinu kurā gadā tā s raž otas, stā v bez pamatiem, daž as ir izlocī tas, daž as daļ ē ji nogrimtas pazemē , sienā s ir lielas spraugas. Es pat nevaru iedomā ties, kā dzī vot š ā dā vietā , it ī paš i ziemā . Un tas, ka tie ir dzī vojamie, tas bija skaidrs vakarā . Tajos dega gaisma. Logi koka, jumts pilns ar bedrē m. . . skā rds. . . Un nakts viņ iem praktiski nav. 12 kļ ū st tumš s un 3 kļ ū st gaiš s. Ieradā mies 3:50, bija gaiš s kā dienā .

Mums arī izdevā s iekļ ū t taigā . Tā s jaudu un izmē rus varē ja tikai nedaudz novē rtē t no lidmaš ī nas. Tas stiepjas visur, kur iemet aci. Man pat bail iedomā ties, ka tur pazustu. Man mež s patī k kopš dzimš anas, jo blakus tam uzaugu, un ceļ š uz skolu katru dienu gā ja caur mež u. Bet mans mež s un taiga ir kā zobi vecai sievietei mutē un 7-9 gadus vecam bē rnam (nu, kad viņ iem ir maiņ a un rentgens rā da zobus divā s rindā s augš ā un apakš ā ) ))

Es lidoju no Siktivkaras uz Sanktpē terburgu caur Maskavu. Pats lidojums bija kaut kas. Lidmaš ī na nav liela, SU, Ā frikā arī ir SU. . . bet toreiz es to nezinā ju. Es visu laiku esmu kurls ceļ ā . Klausī jos dzinē ju darbī bu, vai nu dungoja vai nē...tas bija š ausmī gi baisi. Varbū t tikai ietaupot degvielu. Pē c piezemē š anā s es gandrī z noskū pstī ju zemi. Pat ruļ ļ i, kas tika doti uz kuģ a, nevarē ja novē rst uzmanī bu no nervu pā rdzī vojumiem. Es nemaz nebaidos lidot un daru to diezgan biež i. Bet man nekad nav bijis tā ds lidojums...

Vē lā k pastā stī ju savam draugam Sanktpē terburgā , kurš mani satika. Viņ a jautā ja:

– Vai lidojā t ar Aeroflot?

- Nu jā !

- Tu esi kamikadze. Neviens ar tiem ilgu laiku nelido.

"Tagad ir skaidrs, kā pē c lidmaš ī na bija pustukš a, un biļ ete uz to bija lē tā ka nekā uz vilcienu. " Š ķ iet, ka es nesapņ oju par lidmaš ī nas darbī bas traucē jumiem un paldies Dievam, ka lidoju dzī vs)))

Sanktpē terburgā mē s paņ ē mā m pirmo pieejamo automaš ī nu no Yandex-drive un vispirms devā mies uz Pē terhofu. Yandex disks ir kaut kas)))) Š eit jū s ejat pa ielu, tā lruņ a lietojumprogrammā atrodat automaš ī nu, kas atrodas jums tuvu, jū s iekā pjat tajā un braucat))) Pē c tam atstā jat to jebkur un dodieties savā s gaitā s. Bizness. Protams, viņ i no kartes iekasē maksu par š o pakalpojumu un pā rbauda autovadī tā ja apliecī bu. Bet dienests bombardē . Ž ē l, ka mums tā da vē l nav. Ļ oti ē rti un lē tā k nekā taksometrs.

Pē terhofs ir ļ oti skaists. Daudz statuju, zaļ umu, strū klaku, viss mirdz un spī d. Un miera sajū tu. Man tur ļ oti patika. Pē c Pē terhofas mē s devā mies uz veco kapsē tu))) Kur atrodas svē tī tā s Ksenijas kapela. Tas bija neparasti)) Izrā dā s, ka, 9 reizes apejot apkā rt kaplič ai un izsakot vē lē š anos, tā piepildī sies. Neticē siet, bet bariņ š gribē tā ju viens pē c otra paklausī gi staigā riņ ķ ī un murmina savas vē lmes. Nu protams, es arī pievienojos baram))) Nez vai piepildī sies vai nē . Tiesa, es jau aizmirsu, ko domā ju. Bija nepiecieš ams saglabā t labu atmiņ u)) Tad mē s devā mies uz noteiktiem kapiem, nolikā m sveces un monē tas. Draudzene noteikti zinā ja, kur ko likt un ko prasī t, sveces un monē tas krā ja jau iepriekš . Nu, es visu izdarī ju pareizi viņ as vadī bā ))) Nekad nevar zinā t, pē kš ņ i tas palī dzē s))) Viņ i saka, ka cilvē ki redz spokus š ajā kapsē tā . Skatī jos un skatī jos un neko neredzē ju. Acī mredzot viņ i nobijā s no manis un paslē pā s )))

Mē s arī braucā m ar laivu pa kanā liem, klausī jā mies gidu, kurš stā stī ja par tiltiem, Pē tera un Pā vila cietoksni un dzirdē jā m lielgabalu. Uz katra soļ a Sanktpē terburgā bija ķ ī nieš u bari. Stā vē jā m rindā pie Ermitā ž as, klejojā m tur pā ris stundas. Mē s apbrī nojā m daudzus eksponā tus, ī paš i putnu, kas dzied un groza galvu.

Ņ evska prospektā varat ē st lē ti, bet ļ oti garš ī gi, ko mē s arī izdarī jā m. Pē terim paš am ļ oti patika. Pilsē tas arhitektū ras muzejs. Ir ko redzē t. Kas nav ē ka, tas ir š edevrs. Bet tajā paš ā laikā viņ š ir kaut kā mierī gs, nevis kaprī zs kā Maskava. Varbū t upes vai tū ristu dē ļ , kuri milzī gā s devā s izstaro laimi un apbrī nu. Bet es noteikti gribē tu tur aizbraukt vē lreiz.