Еду в Магадан. Часть вторая. +12 Dodos uz Magadanu. Otrā daļa. +12

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Magadana izrā dī jā s negaidī ti bagā ta un patī kama pilsē ta. Pamatī gas mazstā vu "staļ inkas" centrā , monumentā lā s "Dalstrojas" ē kas un Drā mas teā tris.

Stingras jaunas ē kas nomalē . Plaš as alejas un bulvā ri. Lē ns dzī ves ritms. Ī sā k sakot, es gaidī ju Kolimas š ausmu epicentru, bet es redzē ju laipnu, ē rtu pilsē tu dzī vei.

Tač u Magadana man ī paš i palicis atmiņ ā ar divā m neparastā m lietā m. Pirmais ir ļ oti spē cī gs un pastā vī gs vē jš , kas pū ta cauri pilsē tai no Nagajevas lī č a lī dz Gertnera lī cim. Kad vē jš pū ta man mugurā , es atpogā ju savu jaku un ar rokā m to atrā vu vaļ ā . Un vē jš mani nesa pa ledaino ielu 200 metrus.

Nesmejieties, bet otra neparastā lieta ir vietē jā majonē ze. Tas tika izgatavots uz nerafinē tas eļ ļ as bā zes ar sē klu smarž u. Garš a dī vaina un izteikti amatierim. Varbū t bija parasta, pazī stama majonē ze, bet viesnī cas restorā nā salā tus ģ ē rba tieš i tā .

Nā koš ā diena bija sestdiena, un reģ ionā lā administrā cija katram gadī jumam nolē ma cienī t paš u viesi no Maskavas. Ar mani sazinā jā s protokola nodaļ as amatpersona un teica, ka mums rī t ir ieplā nots pasā kums, kas pā ries parī t. Un es varu paņ emt lī dzi kā du draugu vai paziņ u. Magadanas paziņ u dē ļ man bija tikai patologs, kurš , par laimi, jau bija lidojis mā jā s, teicu, ka bū š u viens.

No rī ta labā s puses Nissan Patrol mani savā ca pie viesnī cas, un mē s devā mies uz rietumiem uz Jakutiju. Maš ī nā jau sē dē ja č etri cilvē ki: pats ierē dnis un viņ a draugi, kurus viņ š reģ istrē ja kā mani pavadoš ā s personas.

Viss bija lieliski, bet nedaudz lieki. Daž reiz uz pā rkā puma robež as. SUV nolidoja 200 kilometrus pa apš aubā mu ceļ u ar ā trumu 120-130 km/h. Vakariņ ā s administrā cijai piederoš ā kotedž ā bija ē diens tā , it kā mē s nebū tu pieci, bet vismaz 20. Vispā r bija slepkava alkohola daudzums. Pē c tam sniega motociklu sacī kstes "Buran", kas man beidzā s ar asarā m. Es iekritu gravā , apgā zos, pazaudē ju kameru un salauzu pulksteni. Bija arī apš aude uz dzelzs stobriem. Vē l viena vanna, uzkarsē ta lī dz domnas temperatū rai. Nu un tā tā lā k. Es labi neatceros. Š ķ iet, ka tur krā sai bija arī resns briedis, kurš dzī voja aplokā un mē ģ inā ju to pabarot ar brū naļ ģ es salā tiem. Un jau ejot miegā , likā s, ka dzirdē ju sievietes smieklus. Bet droš i vien tas notika. No kurienes ir sievietes?

Beigā s es pamodos uz grī das, uz neizprotama dzī vnieka ā das, pā rklā ta ar citu ā du.

Kopumā Maskavas viesa uzņ emš ana bija veiksmī ga.

Starp citu, ja tā s protokola nodaļ as amatpersonas darbs sastā vē ja no š ā dā m viesu tikš anā m, tad š is ir sapņ u darbs. Galvenais, lai veselī bas pietiek.

Atpakaļ ceļ ā mē s piestā jā m pie kā da veca jakuta, kurš bija vietē jais zivju guru. Viņ š licis zivis daž ā dos veidos kū pinā t, kaltē t, sā lī t un kaltē t. Uzzinā jis, ka man ir tā ls ceļ š uz Maskavu, jakuts man ieteica nopirkt pē c vecā m jakutu receptē m gatavotas zivis, kuras var uzglabā t 10 gadus. Nopirku trī s. Vecais vī rs katru ietina maisā un tad visus trī s ielika citā maisā . Viņ i ielika manu pirkumu augš ē jā bagā ž niekā , un mē s braucā m uz Magadanu.

Viesnī cā izrā dī jā s, ka zivs neiederas mazā ledusskapī , un es to izkā ru somā pa logu. (Vē lā k paskaidroš u, kā pē c tik detalizē ti rakstu par š o zivi. )

Es izgulē jos un vakarā , uzlicis ceļ ojuma somai maisu ar zivī m, devos ar autobusu uz lidostu.

Es braucu. . . Un es ievē roju, ka cilvē ki autobusā sā k rā pot prom no manis. Neskaidrs. Jā , ir dī vaina, rā pojoš a, smacē još a smaka. Bet ne no manis.

Diemž ē l no manis. Vairā k kā zivis. Vē lā k uzzinā ju š ī s zivs ilgstoš as ​ ​ uzglabā š anas noslē pumu. Jakuti to iesmē rē ar kā da jū ras dzī vnieka taukiem. Tauki sasmaka, sacietē un saglabā produktu ē damu. Bet smird. . . Es to pat neaprakstī š u.

Un te es sē ž u tā lā , pamestā lidostas stū rī un gaidu lidojumu uz Maskavu. Maiss ar zivi atrodas noteiktā attā lumā , un smirdē š ana man paskaidro, ka to nevar ņ emt lī dzi lidmaš ī nā . Nevar bū t. Pat bagā ž ā , jo tas nav humā ni attiecī bā pret citu pasaž ieru bagā ž u.

Es sē ž u un skumji lasu avī zi. Un es izlasī ju rakstu par amerikā ņ u militā rpersonu dzī vi bā zē Kuveitā . Interesants raksts. Tas ir par to, kā viņ i ē d, guļ , izklaidē jas, trenē jas, glabā ieroč us. . .

Beidz!! ! … "Lai M16 š autenes nenokļ ū tu smiltī s, amerikā ņ u karavī ri naktī s uzlika š autenē m prezervatī vus. "

Izcili! Es devos uz stendu un nopirku trī s Koh un Nor Made in India prezervatī vus. Tad viņ š paslē pā s tā lā kajā stū rī un sā ka zivju pakoš anas procesu. Viņ š pastā vī gi skatī jā s apkā rt, lai neviens to nepamana. Kā gan citā di? Mē s, maskavieš i ā rpus Maskavas apvedceļ a, jau tiekam uzskatī ti par ekscentriskiem, un, ja kā ds no vietē jiem redzē tu, kā maskavietis velk uz zivs prezervatī vu, tad tas bū tu vē l viens iemesls uzskatī t maskavieš us arī par perversiem.

Es steidzos. Es salauzu divus no trim kontracepcijas lī dzekļ iem. Devos atpakaļ uz stendu. Pā rdevē ja ar cieņ u paskatī jā s uz mani un piedā vā ja uzreiz nopirkt tulznu ar desmit gabaliņ iem.

Viss izdevā s. Uzvilku, sasē ju mezglus, uzliku maisam virsū iegū tā s trī s rozā torpē das un devos uz zemi.

Un, kad es jau stā vē ju rindā uz reģ istrā ciju, pie manis pienā ca skumjš č ukč s un lū dza, lai es nopē rku no viņ a zivis. Ļ oti, ļ oti lē ti. Un tad viņ a caurules deg. Es nezinu, kā pē c, bet es to nopirku.

Tā bija liela zivs. Ja jū s nolika viņ as purnu uz grī das, tad viņ as aste bija lī dz jostasvietai. Sapratusi, ka tā du prezervatī vu nav, nesapakoju un tā devos uz kontroli. Ar somu vienā rokā un milzī gu zivi otrā . Bet tā bija Magadanas lidosta, un tur nebija nekā du jautā jumu.

Kabī nē , baidoties, ka š ī zivs bū s tikpat smirdī ga kā pirmā s trī s, es mē ģ inā ju to kaut kur paslē pt. Tač u lidmaš ī nā nav nevienas nomaļ as vietas. Kad es to uzliku uz pakaramā nodalī jumā , kur karā jā s apkalpes virsdrē bes, stjuarte mani izrā va no turienes. Nekas cits neatlika kā ierasties pie manis un atzī ties kaimiņ iem, ka neesmu viens. Esmu ar zivm. Un varbū t smirdī gs.

Meitene pie loga dziļ i nosarka un neko neteica, un stipri tetovē tais vī rietis ar rē tā m uz sejas, kurš sē dē ja pie ejas, man teica: "Noņ emiet zemi. Man nebija tā das smakas. "

Zivs tika pabā zta zem trim sē dekļ iem uzreiz, bet tā s galva joprojā m bija nedaudz izspiesta ejā , piesaistot pā ris suņ u uzmanī bu, kas brī vi klī da pa kajī ti. Rā pojoš ais kaimiņ š visu ceļ u izklaidē jā s, dzenot viņ us prom. Viņ š padarī ja tos par "ā zi" un apsolī ja viņ iem visā das neparastas kopē š anas pozī cijas.

Un tā viņ i lidoja. Diemž ē l ne bez piedzī vojumiem. Kā izrā dī jā s, stjuartē m tika pasniegta zī mī te ar prasī bu lidot uz Turciju. Divas stundas mū s turē ja ieslē gtus aizsmakuš ā , karstā lidmaš ī nā , bet tad sā ka laist ā rā pē c tam, kad brutalizē tie cilvē ki sā ka sist pa seju stjuartiem. Tad sekoja gara un garlaicī ga visas bagā ž as pā rbaude, lī dz pē dē jai zeķ ei. Un tad mums teica, ka tā ir viltus trauksme. Ka tas bija vienkā rš i iereibis arodskolas audzē knis, kurš nolē ma izklaidē ties. Tač u lidmaš ī na patiesī bā gatavojā s pacelties Turcijas virzienā , un tikai pasaž ieru dumpis apturē ja š o procesu.

Vī rieš i vē lā k ž ē lojā s: "Mums nevajadzē ja.

Š is ir tik notikumiem bagā ts ceļ ojums.

Ceru, ka visas nepatī kamā s nelaimes drī z beigsies un varē s rakstī t svaigus stā stus par iespaidiem, nevis iedziļ inā ties atmiņ ā s, atceroties senus ceļ ojumus.

Veiksmi un veselī bu mums visiem!