Dodos uz Magadanu. Pirmā daļa
(Retro stā sts par ceļ ojumu, kas notika deviņ desmito gadu beigā s. Foto no interneta, jo diemž ē l pazaudē ju fotoaparā tu. )
Sanā ksmē priekš nieks atklā ja komandē juma plā nu nā kamajam periodam. Trī s IT darbinieki lido uz Kualalumpuru, divi PR darbinieki uz Briseli, sarunu speciā lists uz Harkovu, un viņ š un viņ a sieva, kas bija mū su konsultante, ir spiesti lidot pā ri pasaulei uz konferenci Honolulu. Man bija komandē jums uz Magadanu.
Sā kumā es biju satraukts un dusmī gs. Tiesa, pē c daž ā m dienā m nolē mu, ka viss nav tik slikti. Galu galā ne visi bez maksas var nokļ ū t tik neparastā vietā .
Bet komandē juma reģ istrā cija aizkavē jā s. Priekš nieks, kurš bija aizņ emts ar gatavoš anos konferencei, paskrien garā m un iemeta: "Gatavojies. Rī t doš u grā matvedī bai pavē li, lai tev izsniedz ceļ a naudu un pasū ta biļ etes. " Bet acī mredzot es aizmirsu. Saprotot, ka viss var noiet greizi, es pats atnā cu uz grā matvedī bu un teicu, ka priekš nieks lū dza, lai viņ a rī kojumu nododu vā rdos.
Un aizlidoja. Lidojums bija garš un nogurdinoš s. Un daudz ilgā k, nekā gaidī ts. Spē cī gā sā nu vē ja dē ļ Magadana mū su lidmaš ī nu nepieņ ē ma un mē s nolaidā mies tuvā kajā lidostā . Tas bija Anadirs. Tas ir aptuveni 1500 km taisnā lī nijā . Apmē ram tā pat kā no Maskavas uz Berlī ni vai no Kijevas uz Antā liju. Tajā s daļ ā s to attā lumi.
Tā tad, es pavadī ju 3 vai 4 dienas galvenajā Č ukotkas lidostā . (Precī zā k nevaru pateikt laika starpī bas dē ļ starp Maskavu un Magadanu un starp Magadanu un Anadiru).
Š ī tagad ir Anadiras gaisa osta — pavisam jauna, moderna un dizaina lidosta, kas nosaukta Jurija Ritkheu vā rdā .
Jurija Ritkheu lidosta
Un tad tas bija militā rais lidlauks ar nelielu terminā li civilajiem pasaž ieriem. Skarbi un skarbi. Ar bezkompromisa nosaukumu "Ogles".
"Ogles" bija kaut kas lī dzī gs š im
Lidosta mani satricinā ja. Un te nav nekā das ironijas. Lī dz š im komandē jumam es jau biju ceļ ojis un redzē jis daž ā das lidostas. Labi un slikti, lieli un mazi, jauni un veci. Tos visus saistī ja neē rtī ba, iedomī ba un pā rmē rī ga alkatī ba.
“Ogles” nebija tā das. Pirmkā rt, cenas. Varē ja apē st visu veidu cotelette de Kiev ar smalku piedevu un sakē krū ku un maksā t pusi no vidē jā s algas, vai arī pasū tī t vistas š ķ ī vi. nū deles vai grū bu putra ar gaļ u un tas maksā tu cigareš u paciņ as cenu.
Un bufetes vī ri lū dza siera sviestmaizi, kas bija parasta siera sviestmaize par 0.3 USD un kafija glā zē par 0.35 USD.
Š is bija laikmets pirms viedtā lruņ a. Tač u ar izklaidi problē mu nebija. Jū s varē tu iznomā t Tetris. Tā pat kā š is:
Bija iespē ja iznomā t š ahu un dambreti. Un jū s varē tu aizņ emties grā matu bez maksas, pret droš ī bas naudu.
Es nekur neko tā du neesmu redzē jis un neredzē š u arī tagad.
Skaidrs, ka gan ē dienu cenas, gan spē ļ u nomu noteica vietas specifika. Lidojoš i laikapstā kļ i varē ja ievilkties 10 dienas, un Gaisa spē ku pavē lniecī ba, kurai lielā koties piederē ja Ugolny, vienkā rš i parū pē jā s par saviem pilotiem. Un mē s, civiliedzī votā ji, ieguvā m mazliet.
Mums ir jā runā par iedomī bu. Neskatoties uz to, ka cilvē ki no vairā kiem reisiem uz Magadanu nī kuļ oja nelielā istabiņ ā , nervozitā tes un spriedzes tur nebija. Tieš i otrā di, kaut kā ds gandrī z atrauts mierī gums.
Kad aizsmakusi runā tā js paziņ oja kaut ko neparastu - "Aeroflot helikopters sā k iekā pt marš rutā Anadira - Krosa lī cis - Providensas lī cis", solī di, atturī gi č ukč i skaistos garos kaž okos, ņ emdami lī dzi somas, ieroč us, bē rnus un suņ us, lē nā m uzkā pa no grī das un devā s uz piezemē š anos.
Bet bija viens izņ ē mums. Otrā s dienas rī tā tika paziņ ots, ka divas militā rā s transporta lidmaš ī nas mē ģ inā s izlauzties uz Magadanu un tā s varē tu uzņ emt noteiktu skaitu komerciā lo pasaž ieru. Š eit sā kā s nepatikš anas. Ap reģ istrā cijas galdu drū zmē jā s visā di priekš nieki, prokurori un deputā ti. Viņ i, satricinā dami savas garozas, pieprasī ja vietu š ajā s lidmaš ī nā s.
Viņ iem tika iedalī tas vietas, un viņ i aizlidoja. Kļ uva mazliet brī vā ks un varē ja pat gulē t uz soliņ iem.
Pē c 6 vai 7 stundā m š ī s lidmaš ī nas atgriezā s. Magadana tos nekad nepieņ ē ma.
Uzpampuš i no pļ ā pā š anas, zaļ ā m sejā m dzī ves saimnieki atgriezā s Ugolnijā . Viņ i bija tik nož ē lojami, ka viņ iem ierā dī ja vietas, kur apgulties.
Pa to laiku es nolē mu doties uz pilsē tu ar autobusu.
Ja godī gi, tas bija biedē još i, jo temperatū ra bija -47 ℃ un no tā ar acī m notika daž i procesi un sniegs š ķ ita sā rts.
Anadī rs atstā ja depresī vu iespaidu. Neviena koka. Pelē kas, depresī vas piecstā vu ē kas uz pā ļ iem. Ja tupiet, var redzē t cilvē ku kā jas, kas iet pa blakus ielu. Pilsē tu apņ ē ma strauja dū maka, un trauslais, blā vais apgaismojums neko nepalī dzē ja.
Anadira uz Abramovič u
Pē c stundu ilgas pastaigas es braucu atpakaļ uz Ugoļ niju, kas jau bija kļ uvusi par manā m mā jā m.
Abramovič s ir lielisks, gudrs un cienī gs cilvē ks. Pat miljardieris. Kļ uvis par Č ukotkas gubernatoru, viņ š daudz paveica. Bet man viņ a galvenie sasniegumi ir tas, ka viņ š mā jas nokrā soja spilgtā s krā sā s un izveidoja brī niš ķ ī gu, spē cī gu un dzī vī gu Anadiras ielu apgaismojumu. Pilsē ta ir kļ uvusi pavisam citā da. Priecī gs un optimistisks.
Mū sdienu Anadira
Par laimi Magadana piekrita pieņ emt mū su Maskavas smago lidmaš ī nu, un mē s, ī su lidojumu no Vladivostokas un Komsomoļ skas pie Amū ras pasaž ieru skaudī bas, atstā jā m viesmī lī go Č ukotku.
Magadanas viesnī cā administrators man lū dza atļ aut savā numurā ievietot vē l vienu cilvē ku. Lieta tā da, ka nelidojoš o laikapstā kļ u dē ļ pilsē tā iestrē ga simtiem cilvē ku un nebija pietiekami daudz viesnī cu. ES piekritu. Tač u es pieļ ā vu milzī gu kļ ū du, palū dzot man blakus apsē sties cienī jamu cilvē ku, nevis kā du krā pnieku.
Man tika solī ts atrast cienī gu istabas biedru. Un tiklī dz es biju iedzī vojies, mans negaidī tais kaimiņ š pieklauvē ja pie manā m durvī m.
Viņ š bija milzī gs vī rs ar Hagrida figū ru un Pī tera Petigrū seju. Viņ š bija daž as lielas teritorijas galvenais patologs. Ļ oti pretrunī ga karjera. . . (š o varu salī dzinā t tikai ar viena sava kursabiedra likteni, kurš kļ uva par Viskrievijas pievilto noguldī tā ju biedrī bas prezidentu. )
No pirmā acu uzmetiena viss bija kā rtī bā . Es pamanī ju kā du vā jprā tu viņ a sejā , diemž ē l, daudz vē lā k.
Jū s nevarat lasī t tā lā k, jo netī ri triki un lipī gas negantī bas. Bet kas notika, tas notika.
Mē s paklanā mies viņ am un devā mies gulē t.
Ak, tas bija murgs! Viņ š krā ca, viņ š kliedza, viņ š fared. Un katrs viņ a sitiens. . . Iedomā jieties: motociklists ar zemu apgriezienu Harley pagriež droseles sviru neitrā lā pozī cijā , lai piesaistī tu vē sas veļ as lupatiņ as uzmanī bu. . .
Ī si sakot, es gulē ju koridorā uz dī vā na.
No rī ta, velniš ķ ī gi dusmī gs, devos uz reģ ionā lo pā rvaldi, pussamaņ ā tur veicu daž as sarunas un lī dz pulksten trijiem atgriezos viesnī cā .
Tur nebija viegli. Š is Bā rmalijs, berzē dams rokas, teica, ka ir salī mē jis kopā divas saticī gas meitenes un mē s pavadī sim iecirtī gu vakaru.
Pē c stundas ieradā s š ī s meitenes.
Tā s bija netī ras, smirdī gas un kaut kā nelaipnas.
Š ī s meitenes ieradā s Magadanā no Ust-Nera ciema ar autobusu pa Kolimas š oseju.
Ust-Nera. Mū su dienas
Tas ir viss, kas dzī vo mazā s, mā jī gā s, provinces pilsē tiņ ā s un domā , ka viņ u dzī ve ir garlaicī ga, iedomā jieties, kā tas ir, velkot 900 kilometrus no savas dzimtā s Ust-Nē ras, lai ienirt burvī gas metropoles gaismā s un kā rdinā jumos. Un š ī metropole ir Magadana.
Bet man viss beidzā s labi. Meitenes ilgi mazgā jā s vannā mū su vannas istabā . Tika izdzē sti. Gludinā ts. Un tad, sakot, ka vajag skriet uz veikalu pē c uzkodā m, sakrā va mantas un aizgā ja. Pilnī gi noteikti.
Kā da laime tā bija. Mans istabas biedrs Hagrids lietoja netī rus, rupjus vā rdus. Es piedzē ros ar nopirkto š ampanieti. Naktī viņ š trī skā rš oja savu skaņ u celiņ u. Un es gulē ju gultā priecī ga un domā ju par š ī m Ust-Nerč anā m kā par tī rā m, nevainī gā m un garī gā m Turgeņ eva meitenē m. Un es jutos labi. Un es gulē ju saldi.
Tas ir viss, esmu noguris. Turpinā t š eit >>>
