Круиз по Волге из города N. Kruīzs pa Volgu no pilsētas N.

Veltī ts manam mentoram un iedvesmai.

Mū su braucieni ar laivu sā kā s nesen. Š is ir tikai ceturtais brauciens, un tas ne vienmē r ir kruī zs. Daž reiz ceļ ojums ir tikai vienā virzienā . Bet mē s cenš amies neatkā rtoties un peldam (vai drī zā k “ejam”) pa daž ā diem marš rutiem. Mums č etri braucieni jau ir daudz. Un es nolē mu par š o varoņ darbu. Jā , mū su pirmo braucienu es uztvē ru kā varoņ darbu. Un, kad sakā m, ka mums JAU ir č etri braucieni, paziņ as (viņ iem jau kā di 50 braucieni), pasmejas par mums, sakot, ka esam vē l iesā cē ji peldē tā ji. Š ī gada kruī zs, un tas ir labi. Jū s vienkā rš i lā dē jat un peldat, ne par ko nedomā jot. Pilnī ga atpū ta! Paē duš i, padzirdī ti, ekskursijā s pē c izvē les, brauca. Skaistums! ! !

Š ogad bija marš ruts N. N. - Gorodeca-Jaroslavļ a-Kostroma-Pliosa-N. N.

Ar kompā niju “Infoflot” kuģ ojā m no 2. lī dz 5. maijam. Tvaikonis "Aleksandrs Benuā ". Izbraukš ana 2. maijā plkst. 9. Reģ istrē š anā s divas stundas pirms izbraukš anas. 1. maijā piezvanī ja no kompā nijas un atgā dinā ja par braucienu. Precizē jā m reģ istrā cijas un izbraukš anas sā kuma laiku, piestā tnes numuru. Un laipni informē ja, ka pē c reģ istrē š anā s un reģ istrē š anā s var ieturē t brokastis.

Un š eit ir 2. maija rī ts. Lī st lietus un auksts. Laikapstā kļ i diezgan bē dī gi. Bet mē s stingri virzā mies uz savu mē rķ i – ceļ ojumu. Lī dzi paņ ē mā m labu garastā vokli un cerī bu uz labiem laikapstā kļ iem. Tuvojamies piestā tnei. Redzam, ka mū su izskatī gais tvaikonis mū s sagaida ar jautru mū ziku. Urrā , sā kas atvaļ inā jums!

Saņ ē muš i reģ istratū rā karti un kajī tes atslē gas ar kajī tes numuru, galdiņ u un ekskursiju autobusa numuru un nolikuš i mantas, devā mies brokastī s. Brokastu bufete ir garš ī ga un daudzveidī ga.

Tas bija mū su kuģ a pirmais brauciens. Tiek atvē rta navigā cija. Lietus nemitē jā s, kļ uva tikai sliktā ks. Tā pē c iepazī š anā s ar kapteini un visu kruī za vadī bu notika uz slē gta klā ja. Un baloni, kas tiek palaisti kuģ ojot, arī bija pie mums uz slē gtā klā ja. Tā da tradī cija. To nedrī kst salauzt nekā dos laikapstā kļ os. Iepazī š anā s ar komandu pagā ja, sā ka skanē t mū zika. Tika piedā vā ts izvē lē ties glā zi š ampanieš a vai sulas. Un mē s visi, kopā paņ ē muš i bumbas, devā mies uz klā ja. Ā tri atlaiž ot bumbas, iekš ā ieskrē ja kliedzot "Urā ". Tā tad kruī zs sā kā s ne gluž i eleganti un svinī gi. Bet tomē r visi bija lieliskā noskaņ ojumā .

Iepazī stieties ar kapteini un kruī za vadī tā ju.

Par spī ti lietum, mē s ejam uz klā ju, lai atbrī votu balonus.

Pilsē ta mū s gaida tik skumji un apmā cies.

Kā du laiku pastaigā joties pa laivu un izpē tot visas nepiecieš amā s vietas (kafejnī cu-bā ru, bibliotē ku), atradā m boileri, izmē ģ inā jā m wi-fi utt. un devā mies uz kajī ti. Salonā jau bija detalizē ts dienas grafiks. Un katru dienu no rī ta mē s saņ ē mā m š ā du informā ciju par paš reizē jo dienu. Kuģ a radio bija informā cija par vietā m, kas kuģ oja. Dienas grafikā bija meistarklase pē rļ oš anā , dziesmas akordeonam. Bē rnus izklaidē ja klauns Bonja.

Tā ir taisnī ba, ka ā rā ir vē jains un auksts, lī st lietus un uz klā ja ir kaut kā neē rti. Bet visdrosmī gā kie staigā pa klā ju. Kā ds apmetā s bā rā . Mē s iekā rtojā mies atpū tas telpā . Ir panorā mas skats. Ir pienā cis laiks randiņ iem un saziņ ai.

Apgū stiet pē rļ oš anas pamatus.

Sā kas meistarklase, krelles. Man ir mazs priekš stats, kas un kā . Bet nekur negribē jā m iet, tā pē c palikā m. Bet pē kš ņ i arī draugs nolē ma apgū t jaunu amatu. Un es palī dzē š u, izvē lē š os krelles un ieteikš u. Vispā r es palī dzu skolotā jai. Skolotā ja ir ļ oti jauna meitene un arī pirmo reizi. Un tik lieliski skolē ni. Ar smiekliem, sarunā m laiks paskrien nemanot.

Š eit ir Gorodets. Vecā kā pilsē ta Ņ iž ņ ijnovgorodas apgabalā . Saskaņ ā ar leģ endu pilsē tu 1152. gadā dibinā ja princis Jurijs Dolgorukijs. Tač u zinā tnieki, kā vienmē r, strī das par pilsē tas dibinā š anas datumu. Pilsē tiņ a ir ļ oti maza, bet ļ oti krā saina. Pirmo reizi devā mies paš i. Un tā viņ š ir gandrī z katrā kruī zā , ja kuģ ojat š ajā virzienā . Ja ir saulains laiks, pilsē ta izskatā s kā rotaļ lieta.

Pirmā vieta, kur mē s devā mies, bija Gorodetsky Fedorovska klosteris.

Klostera teritorija.

Klosteri 1154.  gadā dibinā ja Jurijs Dolgorukijs. 1263. gadā viņ š klosterī nodeva klostera solī jumus, un kņ azs Aleksandrs Ņ evskis dzī voja un nomira. Un klosterī vienī gais piemineklis A. Ņ evskim ir nevis ar zobenu, bet gan klostera tē rpā . Klausī jā mies zvanu zvanu, gida stā stus. Apmeklē jā m baznī cu. Varē ja uzkā pt kapelā un zvanī t. Bet laika nepietika, ž ē l.

Piemineklis A. Ņ evskim.

Nā kamā pietura Gorodetsky Zemlyanoy Val, arheoloģ ijas piemineklis. Š ī ir daļ a no senā s cietokš ņ a sienas. Aizsardzī bas ē ka. Saglabā jies grā vis un pati š ahta, neliela daļ a. Gids tik interesanti stā stī ja, ka, piebraucot lī dz š ahtai, tika uzdots jautā jums: “Ejam uz š ahtu”? Puse autobusa atbildē ja: ''Jā ''! Un drosmī gi devā s ceļ ā lietū , lai iekarotu augstumus. Agrā k gā jā m uz š ahtu, klausī jā mies stā stus, tā pē c palikā m autobusā . Uz mirkli izlecot, lai liecinā tu par savu klā tbū tni. Sagaidī jā m izmirkuš os, bet apmierinā tos ceļ abiedrus un devā mies tā lā k.

Pat pē c fotoattē la ir skaidrs, ka lietus nerimst.

Sekojot gida stā stiem, ļ oti uzmanī gi dodoties pa š aurajā m ieliņ ā m uz vē sturisko daļ u. Un š eit ir vecā s tirgotā ju savrupmā jas. Lielā kā daļ a no tiem ir atzī ti par kultū ras un vē stures pieminekļ iem. Un, piemineklis A. Ņ evskim, tagad kā karotā jam. Tas paceļ as augstā kajā krastā un ir redzams no tā lienes. Š is ir vē sturiskais centrs.

Fotogrā fijas vispā r neiznā ca no autobusa (visas fotogrā fijas, kur saule ir pirmais ceļ ojums). Un ielas tieš ā m ir š auras.

Un vienī gais "Muzeju kvartā ls" Ņ iž ņ ijnovgorodas apgabalā , kur katra mā ja ir piemineklis. Kad nonā cā m Muzeju kvartā lā , vairs nebija neviena, kas gribē ja atkal staigā t lietū . Š ķ iet, ka visi jau bija pilsē tā . Skatī jā mies pa logu, klausī jā mies gidu.

Š oreiz programmā bija iekļ auts Meistaru pilsē tas apmeklē jums. Jauns muzeja komplekss, ko veidojuš i amatnieki, kuri saglabā juš i Gorodeca grebš anas tradī cijas. Tas iepazī stina ar Gorodecas reģ iona amatniecī bu. Tik interesanti, ejot no viena torņ a uz otru pa š aurā m kā pnē m, nokļ ū sti no viena meistara pie otra. Gids stā sta, un meistars prezentē savu amatu. Izgā jā m cauri mā la rotaļ lietu, kokgrieš anas, Gorodeca gleznoš anas, klū gu auš anas, keramikas, zelta izš ū š anas darbnī cā m.

Meistaru pilsē ta ir skaidri redzama no upes un izskatā s ļ oti skaista.

Ž bannikovskas svilpe ir ļ oti sens rotaļ lietu veids. Precī za zvejas izcelsme nav zinā ma. Gorodeč ā tika atrastas 13. gadsimta svilpes.

Meistars stā sta un parā da svilpes veidoš anas posmus.

Pernieks parā da savas prasmes (arī jū s vienmē r vē laties izmē ģ inā t). Bet laikā saspringts.

Lozo auš ana. Protams, ir daudz izstrā dā jumu no vī nogulā ju (kur to var dabū t), un tagad tie tiek auti no papī ra caurulē m. Meistars stā stī ja, kā izgatavot š ā das caurules.

Gorodets glezna uz koka ir unikā la nacionā lā s kultū ras parā dī ba. Š ī tautas mā ksla apvienoja tautas glezniecī bas iezī mes, kuru saknes sniedzas gadsimtu dziļ umos.

Tik brī niš ķ ī gi kaķ i daudzos zī mē jumos.

Un, protams, Gorodets kokgriezums.

Auš ana, kā vienmē r, bija sievieš u amatniecī ba. Un pirmais materiā ls auš anai bija nā tre.

Zelta š uvē ja.

Un tas bija pē dē jais meistars. Dodamies uz autobusu un dodamies tā lā k.

Atvadī š anā s no amatnieku pilsē tas

Bet es joprojā m gribu parā dī t Muzeju kvartā lu. Lai š is ir vē l viens ceļ ojums. Bet apkā rtne ir tik mī ļ a.

Foto no pirmā brauciena, laikapstā kļ i bija lieliski.

Pirmais un vissvarī gā kais man ir Samovā ru muzejs. Tas ir tikai prieks! ! ! Bijuš ajā Griš ajevu tirgotā ju savrupmā jā atrodas Nikolaja Poļ akova samontē ta gan seno, gan mū sdienu krievu samovā ru kolekcija. Ekspozī cijā ir vairā k nekā pieci simti samovā ru paraugu. Un tie visi ir daž ā di un interesanti. Muzejā var pavadī t laiku visu dienu.

Uz ielas ir pat š ā ds samovā rs.

Gorodetska piparkū ku muzejs. Muzejā ir apskatā mi paraugi un trafareti, kuros tie cepti. Kolekcijā ir ne tikai Gorodets un Tula piparkū kas, bet arī Arhangeļ skas, Astrahaņ as un pat ā rzemju piparkū kas.

Grā fienes Paninas nama muzejs. Muzeja ekspozī cijā s ietilpst mū zikas instrumenti, seno krievu tē rpu kolekcija, veco pulksteņ u kolekcija un neliela mā kslas galerija.

Gorodetsas novadpē tniecī bas muzejs darbojas kopš.1918.  gada. Tā pat kā jebkurā vietē jā vē sturē , Gorodecas reģ iona flora un fauna. Petelina ī paš ums un daudzas citas vietas, kur lietus neļ ā va mums pastaigā ties.

Tā bija neliela atkā pe. Un tad…

Mē s devā mies mā jā s ar laivu. Ā tri tikuš i lī dz kuģ im, katrs nopirkā m Gorodets piparkū kas (Piparkū kas tieš ā m garš ī gas, č etras dienas ceļ ojot kopā ar mums un kā du laiku pagulē juš as mā jā s, aizgā jā m dā vanā draugiem un palika tikpat mī kstas, smarž ī gas un garš ī gas ). Un kā da laime mū s sagaidī ja uz kuģ a ar karstu tē ju, draudzī giem smaidiem. Sasildī juš ies ar tē ju, devā mies uz kajī tē m.

Tad bija vakariņ as, iepazī š anā s ar kaimiņ iem uz galda. Kompā nija bija brī niš ķ ī ga, ar entuziasmu apsprieda pagā juš o dienu un nā kamā s dienas plā nus. Mē s nepamanī jā m, kā visi ē da un izgā jā m no restorā na. Trauki jau bija notī rī ti no galdiem. Tik ā tri, veikli un klusi. Un viņ š mū s nekā di netraucē ja, lī dz mē s, pietiekami parunā juš ies, paš i izgā jā m no restorā na.

Koncerts vakarā . Un, apspriež ot pagā juš o dienu, mē s nonā kam pie secinā juma. Lai vasarā atbrauktu uz Gorodecu, lai tikai izskatī tos, paskatieties uz mazā m mā jiņ ā m ar izgrebtiem arhitrā viem.

Mū su radoš ā daļ a komandā .

Un š ā di viss izskatī jā s saulainā laikā , lai gan bija arī maijs.

No augstā krasta apbrī nojiet upes plaš umus. Ar tik pozitī vi beidzā s mū su kruī za pirmā diena.