Blagoveščenska. Pilsēta, kurā vēlaties atgriezties.
Tā lie Austrumi ir ī paš a tauta. Tie ir to pē cteč i, kas nā ca, kuģ oja, ieradā s - brī vprā tī gi vai važ ā s - no citā m, svē tī gā kā m zemē m. Ieraduš ies pē c savas vai sveš as gribas, it kā uz laiku, daudzi kolonisti te palika uz visiem laikiem, apguva, pilnveidojā s – kā saka, cē la Tā lo Austrumu reģ ionu. Tā tas bija nesenajos padomju laikos ar lielajiem bū vniecī bas projektiem - BAM, Zeya hidroelektrostaciju. Tā tas bija gadsimta sā kumā , kad caur Tā lo Austrumu taigu tika izvilkts pasaulē garā kais Transsibī rijas dzelzceļ š . Tā tas bija pirms pusotra gadsimta, kad tika dibinā ta krā š ņ ā Blagoveš č enskas pilsē ta.
To mē rķ tiecī ba, centī ba, apņ ē mī ba, kas 19. gadsimta vidū ieradā s izzinā t Amū ras mež onī gos krastus, nebeidz pā rsteigt. Iet tā lu prom uz neapdzī votā m, neizpē tī tā m, gandrī z pamestā m vietā m nebū t nav iespē jams ikvienam. Viņ i bija savas nekad mī ļ ā s Dzimtenes patrioti. Viņ i palielinā ja tā s teritoriju, bagā tī bu un varu. Viņ i neuzskatī ja sevi par varoņ iem, bet mē s, pē cnā cē ji, saprotam, ka š ie cilvē ki savu dzī vi nav nodzī vojuš i veltī gi, tik daudz paspē juš i atstā t aiz sevis: viņ i atklā ja lī dz š im nezinā mas jū ras, kalnus, upes, jū ras š aurumus un salas, dodot viņ iem savu vā rdi un viņ u biedru vā rdi, bruģ ē ti ceļ i neiestaigā tā mež ā , dibinā tas apdzī votas vietas un pilsē tas plaš ajos jauno krievu zemju plaš umos.
Blagoveš č enska varē tu uz visiem laikiem palikt par robež posteni vai labā kajā gadī jumā par staņ icu. Tas varē ja pazust bez pē dā m, tā pat kā simtiem apmetņ u Amū ras krastos pazuda, plū du iznī cinā tas, bezcerī bas dē ļ pamestas iedzī votā ju. Bet liktenis lē ma citā di.
Kā dai drosmei, tā lredzī bai, bagā tai iztē lei bija jā bū t, lai nezinā mas zemes plaš uma vidū uzminē tu vietu topoš ajai pilsē tai! Protams, toreiz - gandrī z pirms pusotra gadsimta - viss notika ikdienā , un neviens nedomā ja par vē sturiskā brī ž a diž enumu. Bet tas, ka no š ī brī ž a no š ejienes, no Amū ras krastiem, sā kas krievu zeme, ka tagad te gulē ja Krievijas robež a, kas jā sargā , droš i vien visi domā ja.
1858. gadā , 9. maijā , Viņ a ž ē lastī ba Inokenty, klā tesot ģ enerā lgubernatoram N. N. Muravjovam-Amurskim, Ust-Zeya ciemā Vissvē tā kā s Dievmā tes pasludinā š anas vā rdā nodibinā ja baznī cu, un pats ciems tika pā rdē vē ts. Blagoveš č enskas pilsē ta - jaunizveidotā Amū ras apgabala centrs.
Jaunā pilsē ta, pateicoties izdevī gajam stā voklim ar divā m kuģ ojamā m upē m un tuvumam Mandž ū rijas apdzī votajai daļ ai, sā ka strauji attī stī ties un paš ā sā kumā kļ uva par vienu no labā kajā m apdzī votajā m vietā m Amū ras apgabalā .
Krievijas valsts vadī tā ji ļ oti reti ieradā s mū su attā lajā s zemē s, bet tomē r...
Atgriezies no nepabeigtā ceļ ojuma apkā rt pasaulei, topoš ais pē dē jais Krievijas imperators un pē c tam Carevič s Nikolajs Romanovs palika Blagoveš č enskā . 1994. gadā š eit viesojā s pirmais Krievijas Federā cijas prezidents B. N. Jeļ cins, bet 2000. gadā – jaunievē lē tais prezidents V. V. Putins. Š odien, 2014. gada 2. septembrī , mū su Amū ras apgabalā darba vizī tē Vostoč nijas kosmodromā , kura bū vniecī ba tuvojas noslē gumam, ieradā s arī Vladimirs Putins no Jakutijas.
Blagoveš č enska ir slavena ar savu viesmī lī bu. Un ne tikai tā pē c, ka š eit dzī vo atvē rti, draudzī gi, sadarboties gatavi cilvē ki. Pati pilsē ta paliek atmiņ ā un iegrimst dvē selē . Š o iezī mi atzī mē katrs, kurš š eit kaut reizi ir bijis, klejojis pa klusajā m zaļ ajā m ielā m un skvē riem, apbrī nojis skaisto celtni – vē sturisko un moderno, – pastaigā jies pa krā š ņ o Amū ras krastmalu.
Nav iespē jams pateikt, kad mū su pilsē ta ir skaistā ka, kurā diennakts laikā , kurā gadalaikā .
Pavasaris sā kas ar ledus dreifē š anu: Pasludinā š anas cilvē ki, pat tie, kas dzī vo tā lu no upes, jautā viens otram: vai ledus ir pagā jis? Veclaiki zina, ka ledus saneses priekš vakarā no kaut kur austrumiem noteikti pū tī s stiprs vē jš . Caurspī dī gi auksts, š is vē jš kaut kā dā nezinā mā veidā apslē pj pavasara siltumu, ko diez vai nojauš , bet priecē dvē seli un......beigā s salauž ledu. Viņ š , sā kumā balts, briest ar č upā m, kustas lē ni un sakrā jas, it kā negribī gi. Un tad ledus gabali kļ ū st arvien caurspī dī gā ki, plā nā ki un mazā ki, un starp tiem paliek arvien vairā k izcirtumu, atklā ta ū dens plū sma ir brī vā ka.
Jā , pē dē jā s desmitgadē s Blagoveš č enska ir ietē rpusies ar asfaltu un flī zē m, izpuš ķ ota ar augstceltnē m un iegā dā jusies milzī gu skaitu modernu automaš ī nu. Tač u "koka gabali" - mā jas, kas simts gadus stā v klusos nostū ros - pieš ķ ir pilsē tai unikā lu š armu.
Skaistu, sava veida mierī gu un tajā paš ā laikā patī kamu vietu mū su krā š ņ ajai pilsē tai izvē lē juš ies dibinā tā ji. Viņ š pats ir kā piemineklis visiem, kas radī ja un cē la š o krievu zemes priekš posteni.
Blagoveš č enska. Pilsē ta, kurā vē laties atgriezties.
