От Камчатки до Чукотки. Часть II No Kamčatkas līdz Čukotkai. II daļa

Turpinā jums. Sā ciet š eit 1. daļ a

Mū su ekspedī cija devā s uz Kamč atkas krastu, nā kamā pietura bija Karaginskas sala. Mums bija nedaudz brī va laika, jo jū ras š ķ ē rsoš ana ilga apmē ram 17 stundas. Š ajā laikā bā rā -bibliotē kā izcē lā s asas diskusijas par satiktajiem putniem. Jauns fenomens man ir “Putnu vē rotā js” jeb “putnoš ana” – cilvē ki no daž ā dā m valstī m, daž ā du profesiju, tik aizrautī gi ar putnu vē roš anu un š ī s daudzveidī bas izpratni – satiku pirmo reizi. Visi dati (kur, kad, kurā laikā , cik putnu, kā das sugas) tiek ierakstī ti lauka dienasgrā matā s. Viņ i varē ja stundā m ilgi apspriest putnus, to bija ļ oti aizraujoš i skatī ties.

Lī dz brokastī m mū su kuģ is jau bija pietuvojies salai un pirmo reizi piecu mū su ekspedī cijas dienu laikā uzspī dē ja saule. Desmit saulainas minū tes - tā s bija skaistas, bet viss atgriezā s normā lā stā voklī , baltas zemas debesis un lietus lietus.

Mū su izkrauš anas zonā pludmalē klaiņ oja lā cis, Rodnijs (mū su ekspedī cijas vadī tā js) jau bija gatavs atcelt nosē š anos un visus atgriezties uz klā ja. Tač u tikš anā s ar cilvē kiem nebija iekļ auta lā č a plā nos un viņ š atkā pā s. Bijā m apmierinā ti ar pē dā m smiltī s.

Karaginskas sala ir starptautiskas nozī mes mitrā js. Sala sastā v no ezeru un tundras veģ etā cijas labirinta. Gumijas zā baki ir labā kais draugs š ā dā ceļ ojumā ! Mū su grupa sadalī jā s, kā ds klī da, meklē jot putnus, kā ds uzkā pa plato, meklē jot labā ko skatu uz salu, bet tū rists no Sanktpē terburgas pat paspē ja nopeldē ties Klusajā okeā nā .

Tundras veģ etā cijas krā su sacelš anā s ir pā rsteidzoš a, diemž ē l fotogrā fijas nevar pilnī bā nodot š ī s sajū tas.

Sestajā ceļ ojuma dienā plā nojam apmeklē t nelielu neapdzī votu salu Beringa jū rā , kurā nav iespē jams neiemī lē ties. . . Leknā veģ etā cija, tū kstoš iem putnu koloniju, jū ras lauvas, kas atpū š as akmeņ ainos krastos un vistā lā k dienvidos. valzirgu rookery - tas viss ir Verhoturova sala.

Kopš mū su ceļ ojuma ir pagā juš i divi mē neš i, un iespaidi par š o salu joprojā m ir tik silti un spilgti, un man nepietiek vā rdu, lai nodotu jums š ī s skaistā s vietas skaistumu, tā pē c fotogrā fijas pastā stī s labā k nekā es.

Pē c pusdienā m mū s sagaidī ja Govenas pussala - kalnu grē du un lā č u valstī ba. . . un kuģ is, kas uzskrē ja uz sē kļ a pirms nepilniem 5 gadiem, nu ir kļ uvis par ļ oti trokš ņ ainu kaiju hosteli.

Pirms izkā pš anas Rodnija instruktā ž a, pret lā č iem, divas nū jas un krū zes - lā č i baidā s no skaļ ā m skaņ ā m.

Divdesmit minū š u gā jiens augš ā pa upi un klā t ir pirmais pussalas iemī tnieks.

Otrais pacē lā s no aiz kalna, bet neizrā dī ja lielu interesi par mums.

Pakā pā m nedaudz augstā k, ielejā , kur pavē rā s satriecoš i skati uz sniegotajā m virsotnē m, un lā č i turpinā ja izkļ ū t upē .

Bija ļ oti gara diena, daudz neaizmirstamu emociju un iespaidu, gaiš s un saulains, un mū su kuģ is jau devā s ziemeļ rietumu virzienā , augš ā pa Kamč atkas piekrasti.

Tintikunas lagū na. Google nez kā pē c ne pā rā k zina par š ā du lagū nu Krievijā , un vienī gais, ko uzzinā ju, gatavojoties braucienam, ka tuvā kā apdzī votā vieta ir 980 kilometrus attā lā Magadana.

Tā tad Tintikunas lagū na ir gleznainā kā ledā ju izcelsmes lagū na, gar krastiem ir oā zes ar vulkā niskas izcelsmes karstajiem avotiem.

Ieeja lagū nā ir ļ oti sekla, tā pē c mū su zodiaki š ķ ē rsoja to bez pasaž ieriem un paņ ē ma mū s pret straumi.

Uz vienas no grē dā m redzē jā m lā ci un divus mazuļ us, bet viņ i pasmē jā s, ka slē pjas krū mos. Starp citu, vai zinā jā t, ka lā č iem ir savi ceļ i, un viņ iem ļ oti nepatī k no tiem novirzī ties? Gandrī z visā lagū nas piekrastē redzama labi iestaigā ta taka.

Karsto avotus ieskauj veģ etā cijas sacelš anā s: ziedi, garš augi, savvaļ as piparmē tras un pat savvaļ as zaļ ie sī poli. "Trakais krievs" - mē s ar savu krievu kompā niju nevarē jā m paiet garā m dabiskajā m karstajā m vannā m, un bija pienā kums iegremdē ties, kamē r ā rzemnieki bailī gi skatī jā s uz mums, bet fotografē ja ar prieku.

Bet atceļ ā viens ā rzemnieks tomē r iemē rcā s. Ū denī bija skaidri redzami zivju bari. Mū su pavā rs Lindsijs vakariņ ā s mē ģ inā ja harpū nē t pā ris zivis, bet neizdevā s, tač u viņ š pā rbaudī ja glā bš anas vesti - tā tieš ā m strā dā : )

Š ie gleznainie lī č i Kamč atkas ziemeļ u daļ ā piesaista ceļ otā jus no visas pasaules. Š o vietu skaistums ir tā ds, ka kalni š eit ir tuvu jū rai un pē kš ņ i atdalā s pie ū dens. Puse no mū su ekspedī cijas palika aiz muguras, un mums priekš ā bija nedē ļ a Č ukotkas Korjakas krastā .

“Š ī marš ruta apraksts ir ekspedī cijas ģ enerā lplā ns. Marš ruts var mainī ties ā rē ju faktoru ietekmē : laikapstā kļ i, ledus apstā kļ i utt. ”- svarī gs programmas punkts š ā dos ekspedī cijas marš rutos. Š odien plā nojā m nosē š anos jaunos lī č os, kur iepriekš ē jos gados ekspedī cijas nedevā s. Mū su komandai bija trī s varianti, kā nolaisties A-B-C, ja pē kš ņ i kaut kas noiet greizi. Un varianti viens pē c otra zaudē ja savu aktualitā ti, kaut kur par akmeņ ainu, kaut kur par seklu utt.

Pē c pusdienā m parā dī jā s F variants - piezemē joties Š ļ upoč najas lī cī , nepalaidā m garā m iespē ju praktizē t savus ā rzemju draugus tik viegla krievu vā rda kā "laiva" izrunā .

Š eit satikā m makš ķ erniekus, kuri ieradā s nā rstot zivis no daž ā dā m bijuš ā s PSRS vietā m.

- Un kā Barcelona spē lē ja ar Juventus? - mazliet pā rsteidz viena makš ķ ernieka jautā jums, un tad atceries, ka pats jau vairā k nekā nedē ļ u dzī vo atrauts no civilizā cijas, sakariem un interneta. Un makš ķ ernieki š eit ir gandrī z divus mē neš us, drī z beigsies nā rsts, un viņ i dosies mā jā s. Tagad savā mazajā mā jiņ ā dzī vo 10 cilvē ki un suns, un bez mums ciemos ieradā s tikai lā č i. Divi puiš i no Kaļ iņ ingradas godī gi atzī st, ka viņ iem š is nav tik daudz naudas pelnī š anas veids, cik piedzī vojums.

Mū su ornitologiem un putnu vē rotā jiem š odienas piezemē š anā s bija viena no aizraujoš ā kajā m, daloties grupā s, izpē tī jā m tundras veģ etā ciju, meklē jot austeres.

Smilš papī rs ir ļ oti mazs putns (mazā ks par zvirbuli) ar neparastu knā bi lā pstiņ as formā . Populā cija pastā vī gi samazinā s: pasaulē vairs nav palikuš i vairā k par 150 pā riem, to ligzdas pat apdzī vojamā s vietā s ir viena uz 30 kvadrā tkilometriem.

Š odien š o putnu nesastapā m, tač u izbaudī jā m satriecoš ā s ainavas un iznī cinā jā m malumednieka lamatas.

Mū su ekspedī cijas devī tā diena sā kā s neprā tī gi agri, 5:30, un 6:00 jau bija plā nota pirmā nosē š anā s Natā lijas lī cī , ko Aleksandrs Gorodņ ickis dziedā ja tā da paš a nosaukuma dziesmā .

Padomju laikos š eit atradā s zivju fabrika, kurā strā dā ja 400 sievietes. Un kilometru uz ziemeļ iem militā rā vienī ba. Tagad viss ir pamests un vairā k izskatā s pē c filmu par zombiju apokalipsi dekorā cijā m.

Uz kuģ a mums bija siltas brokastis un instruktā ž a par dienas izkā pš anu, tika piedā vā ti vairā ki varianti. Man nebija izvē les - trekings pa kalnu pā reju. Kad kuģ is tuvojā s Petras lī cim, mē s pamanī jā m valzirgu rookery uz tilta, kas gozē jā s saulē , un mums izdevā s uzņ emt pā rsteidzoš as bildes.

Starp Pē tera un Pā vila lī ci 10 minū tes uz zodiaka, un cauri pā rejai gandrī z 5 stundas. Izbaudiet fotogrā fijas, tā s pateiks vairā k nekā es.

Mana galvenā kļ ū da visā ekspedī cijā bija lē mums š odien uzvilkt kedas. Lī dz viduklim iekritā m sniega un dubļ u ezeros, ripinā jā m ledus slidkalniņ us, š ķ ē rsojā m kalnu strautiņ us un veidojā m sniegavī ru! Uztaisi sniegavī ru jū lijā ! Vai tu esi vā jš ?

Kad mū su kuģ is atstā ja Pā vela lī ci, saule jau rietē ja un pavadī ja mū s ar skaistu saulrietu.

Nā kamajā dienā Opukas lī cī mū s sagaidī ja lietus, migla un vē jš , bet mē s no tā nebaidī jā mies! Vaļ i mū s gaida!

Mū su zodiaka š oferis - Kostja ievirza zodiaku baltā plī vurā , rokas stiepiena attā lumā nekas nav redzams. Nav vaļ u pie apvā rš ņ a.

Migla pamazā m izklī st, tā lumā redzam strū klaku, tad nirš anu un asti. Kostja virza laivu tuvā k, bet no otras puses dzirdam š ļ akatas . . Vaļ i. . . Pie simts metriem, piecdesmit, trī sdesmit. Galvenais ir pacietī ba. Kā dā brī dī š ķ iet, ka viņ am var pieskarties, un viņ š jau slē pjas zem ū dens.

Š ur tur parā dā s strū klakas, astes, galvas. Kā dā brī dī jū s pā rtraucat mē ģ inā t fotografē t un vienkā rš i izbaudā t.

Izbaudī juš i vaļ us, dodamies uz krastu, kur ar savu caururbjoš o saucienu mū s sveicina tū kstoš iem kaiju.

Un ne tikai kaijas.

"Jauns, maksimums trī s gadus vecs" - saka Katja (Rodnija asistente). Mazie viņ i ir visbī stamā kie - vē l stulbi. Viņ i ir ieinteresē ti. Mē s viņ iem esam jauni. Cilvē ku te tikpat kā nav, kā dreiz te bija militā rā vienī ba, tagad tā ir pamesta.

Lā cis sparī gi steidzas gar krastu, nogriež ot mū su ceļ u uz zodiakiem. Un viņ š nebaidā s no mū su nū jā m vai metā la kausu skaņ as. Rodnijs palaiž gaisa signā lraķ etes pistoli. Lā cis aizbē g, bet ne tā lu un atgriež as.

Mums (tū ristiem) tas ir cū kas prieks, viens kadrs labā ks par otru, ekspedī cijas komandai galvassā pes. Rodnijs izš auj vē l vienu raķ eti, tā nokrī t metra attā lumā no lā č a. Bet jū s nevarat vienkā rš i paņ emt mū su lā ci!

“Es esmu mā konis, mā konis, mā konis, un nemaz neesmu lā cis! »

Mums ar lā ci apnika, viņ š aizgā ja, un mē s devā mies izpē tī t pamesto militā ro vienī bu.

Atceļ ā satiekam roņ us un vaļ us.

Mū su ekspedī cijas pē dē jā s dienas bija plā notas Mainyplygino ciemā . Vasarā š eit bā zē jas ornitologi, kuri ierodas "laukos", lai pē tī tu auskaru.

Lū k, š is mazais un retais putniņ š , Maksims mū s aizved pie tā , viņ š jau ceturto vasaru te pē ta ā ķ i. Mums tiek parā dī ti vairā ki kameru slazdi un pastā stī ts par pasā kumiem, kas vē rsti uz bridē jputnu populā cijas saglabā š anu un palielinā š anu. Lai palielinā tu iedzī votā ju skaitu, netā lu no ciema tika uzcelts inkubators.

Ī paš i mū su ieraš anā s reizē viņ i sarī koja vietē jā s folkloras kopas uzstā š anos. Ziemeļ u tautas dejas un dziesmas.

Mū su ceļ ojums tuvojā s beigā m. Vakar vakarā mums bija neaizmirstamas vakariņ as no Linsijas. Tas bija ļ oti svinī gi un svinī gi, bet nedaudz skumji.

Daž i sausie skaitļ i: nobraucā m 1546 jū ras jū dzes, redzē jā m 125 putnu sugas, 14 dzī vnieku sugas un 13 jū ras zī dī tā ju sugas.

Mē s redzē jā m 48 lā č us, 19 Stellera jū ras ē rgļ us, 49 zobenvaļ us, 55 pelē kos vaļ us un 62 kuprvaļ us.

Divas nedē ļ as pagā ja vē ja spā rniem. Divas nedē ļ as jū s esat atrauts no visa, kas jums ir pazī stams un pazī stams. Atklā jumi jū s gaida katru minū ti neatkarī gi no tā , vai tie ir savvaļ as dzī vnieki vai saruna ar jū su ekspedī cijas kaimiņ u.

Dodoties š ā dā ceļ ojumā , tu nezini, ko satiksi uz klā ja – vai tas bū s auto pā rdevē js no Jaunzē landes, strā dā još s pavā rs vai č ellists no Nevadas, vai varbū t baņ ķ ieris no Londonas vai ž urnā lists no Maskavas –, bet jebkurā gadī jumā tas bū s neparasts cilvē ks!

Vienkā rš s cilvē ks š ā dos ceļ ojumos nedodas...