Развивающийся отель Attīstās viesnīca

Ilgi domā jā m, rakstī t vai nerakstī t atsauksmi par viesnī cu, bet kā rtē jo reizi ieskatoties lapā un redzot entuziasma pā rpilnī bu, nolē mā m arī to apskatī t. Mē s palikā m 2016. gada augustā . Divas ģ imenes. Mamma, tē tis, mazulis, kā arī vecmā miņ a un vectē tiņ š . Pā rē jam viņ i gatavojā s ļ oti, ļ oti laicī gi, gandrī z divus gadus iepriekš . Izlasā m visas atsauksmes par visā m iespē jamā m apmetnes vietā m š ajā vietā . Acī mredzot kaut kas ir mainī jies paš ā viesnī cā , jo tajā laikā , kad meklē jā m un pē tī jā m, kas notiek visā s viesnī cā s š ajā vietā , bija š ausmī gi daudz sliktu un ļ oti sliktu atsauksmju par sabojā tā m brī vdienā m. Savā cot visu gribu dū rē , no galvas uzzinā juš i visas sliktā s atsauksmes par š o viesnī cu, nezinu kā pē c, bet izvē le krita uz viņ iem.
Viņ i š aubī jā s lī dz pē dē jam brī dim, un pat tad, kad viņ i iegā ja pagalmā , lai norē ķ inā tos, viņ i bija garī gi gatavi uz visu. Un tomē r bijā m patī kami pā rsteigti par visu, kas mū s gaidī ja utt. Jā , viss bija brī niš ķ ī gi, un no mū su logiem pavē rā s skats uz dzelzceļ u un pludmali, un tā pē c daudzā s atsauksmē s cilvē ki nosodī ja, ka visu diennakti valda troksnis un troksnis un vilcieni kursē turp un atpakaļ ik pē c piecpadsmit minū tē m. Tā tad, š ķ iet, ka mē s nekad nedzī vojā m netā lu no “dzelzs gabala”, un tagad esam pā rliecinā ti, ka viss, ko viņ i rakstī ja sliktu par troksni un dzelzceļ a troksni, ir meli. Nekas no tā nav dzirdams, bet, ja dzird, tad tas ir pieļ aujams un nerada diskomfortu.
Numuros ir gaisa kondicionē tā js, tī rs un ē rts utt.

Atseviš ķ a dziesma par ē damistabu. Bū sim adekvā ti, bet atkal varbū t nā kamgad bū s labā k un savā dā k, bet š ī virtuve mums nederē ja, tieš i tajā laikā , kad bijā m. Un tā pē c. Ē diens nav gatavs, tiek gatavots uzreiz pē c Jū su pasū tī juma, varbū t kaut kas nav cepts, nav vā rī ts utt. Vispirms to pamanī si, kad sā ks sā pē t vē deri, tad uz podiņ a. Vē lreiz atzī mē ju, ka tas bija laikā , kad mē s atpū tā mies, un varbū t mū s tikai skā ra. Gribu atzī mē t, ka viesnī cas saimnieki ļ oti nopietni skatā s, kas notiek viņ u viesnī cā un, pirmkā rt, domā par cilvē kiem, lai visiem bū tu labi. Iespē jams, š ī iemesla dē ļ saimnieki uzmā cī gi nepamanī ja un izsekoja mū su aizbraukš anu no barotavas pie kaimiņ iem, kā arī vē l pā ris atpū tnieku ģ imeņ u aizbraukš anu. Vē lreiz atzī mē ju, ka par ē dinā š anu mums nav pretenziju pret š o viesnī cu, iespē jams, mū su vā jie, nesagatavotie vē deriņ i vienkā rš i netika galā ar uzdevumu. Turklā t viņ i ir vairā k nekā pā rliecinā ti, ka, tā kā saimnieki tur pirkstu uz pulsa, tur noteikti ir kļ uvis vai kļ ū s vē l labā k utt.
Kalpones visu mazgā un mazgā no rī ta lī dz vakaram, bet, lai atbrauktu pie mums, nā cā s pā ris dienas vilkt, bet, nekas briesmī gs, galu galā viesnī cā ir gandrī z 200 cilvē ku. Mē s atgriezī simies pie š ī skaitļ a. Ī paš s paldies Samvelam par piegā di uz viesnī cu, tik ā tri, ka nesapratā m, ka esam jau ieraduš ies.
Liels paldies Gaļ inai Aleksejevnai un Vladimiram Vazgenovič am par ieguldī to darbu.
Bet nā kamreiz runā sim ar administratoru Elenu ar diktofonu.

Reģ istrē joties mums solī ja, ka izbraukš anas dienā bū s iespē ja pasē dē t pē c 12-00 pā ris stundas pirms vilciena, kas bija 16-30. Un izbraukš anas dienā , neko nenojauš ot, devā mies uz pludmali, jo tā ir netā lu. Mē s atgriezā mies 11-00 un domā jā m mierī gi savā kties un pē kš ņ i istabene atskrien ar vā rdiem 12-00 man vajag izmazgā t istabu un tev nevajadzē tu bū t š eit. Maigi sakot, apstulbi devā mies pie Elenas, un viņ a tur bija kopā ar saimnieci, mē s viņ ai vienkā rš i izstā stī jā m, un kas notiek, vienojā mies. Tu ieliki tur kaut kā du zī mī ti, prasi, vai nevajag piemaksā t, teici, ka neko nevajag, viss bū s labi, bet tagad mū s izdzen utt. Un tieš i tas mani pā rsteidza: skatoties tieš i viņ ai acī s, Elena saka, ka mē s visu izdomā jā m un nekā tā da nebija, mē s ar sievu skatī jā mies viens uz otru un sakā m, mē s esam č etri tavu vā rdu liecinieki, kas tu esi? Un Elena saka, ka jū s š eit esat 200 un viņ ai nav pienā kuma atcerē ties, ko un ar ko viņ a runā . Visvairā k nomā kta bija tas, ka tas viss notika Gaļ inas Aleksejevnas klā tbū tnē un viņ a nekā dā veidā nereaģ ē ja par labu klientiem. Un Elenai nebija piezī mju. Un mē s, neapmierinā ti, vilkā mies, lai pateiktu nenojauš ajai vecmā miņ ai un vectē vam, ka pē c pusstundas viņ iem un mums jā atbrī vo telpas. Un mē s kā nejē gas bijā m spiesti sē dē t ar visiem koferiem pagalmā uz soliņ a vairā k nekā divas stundas gaidot iepriekš pasū tī to taksi.
Bet arī š eit mē s tos lieliski saprotam! Nav nekā svarī gā ka par naudu un to, kā to nopelnī t. Nā kamais klients ir ceļ ā uz iepriekš ē jo, izkā piet! Mē s esam kaut kas, bet ž ē l vecmā miņ as un vectē va, viņ i cepā s karstumā tā , ka viņ i ielī da vilcienā mazliet dzī vi, bet apmierinā ti ar pā rē jo!
Un, neskatoties uz visu iepriekš teikto, mums visiem ļ oti patika mū su uzturē š anā s š ajā viesnī cā . Varbū t, protams, daž i punkti prasa nopietnu izpē ti, bet kopumā viss ir ļ oti labi! Turklā t saimnieki redz un uzrauga, kas un kā strā dā viņ u kū rorta servisā .
Serviss attī stā s, personā ls uzlabojas, galvenais, lai tieš i š ajā viesnī cā viņ i nestā v uz vietas.
P. S. Š eit, ģ imenes padomē , visi vē las atkal doties uz š o viesnī cu, bet es domā ju, ja mē s ieradī simies, un Elena atkal ieskatī sies ž urnā lā un acī s saka, ka jū s š eit neesat, jū s neko nerezervē jā t un nenosū tī ja naudu, un ko tad darī t? Baisi!! !
Es saviem radiem vē l neteikš u....domā ju, ka braukš u, kad izkā psim no vilciena, tas bū s labs joks!