В Румынии тоже есть море! Arī Rumānijā ir jūra!

2007. gada jū lijā nolē mu izvē lē ties vietu, kur neviena mana paziņ a nav, lai nebū tu pā rā k tā lu, nebū tu pā rā k dā rgi doties uz ā rzemē m, bet ne uz austrumu zemi, jo ceļ oju viens...Izvē le krita uz Rumā niju. Godī gi sakot, bija ļ oti jautri piedalī ties vienā dos dialogos pirms aizbraukš anas:
"Kur jū s dodaties atvaļ inā jumā? "
- Uz Rumā niju.
— Vai jū s ciemojaties pie grā fa Drakulas? Nu, pasveicini!
- Nē , es eju uz jū ru...
- Ko, Rumā nijā ir jū ra ?? ? ?

Es visiem atbildu: jā , Rumā nijā ir Melnā jū ra, un piekraste ir gandrī z garā ka nekā Bulgā rijā . Cita lieta, ka Ukrainā š is virziens nav populā rs (atš ķ irī bā , piemē ram, no kaimiņ iem baltkrieviem, kurus biež i var sastapt Rumā nijas kū rortos). Bet es nolē mu kļ ū t par pionieri saviem tautieš iem - iet un tad dalī ties savos iespaidos. Tā tad par visu kā rtī bā.
Pē c pavirš as Kijevas tū risma aģ entū ru piedā vā jumu analī zes viņ a izvē lē jā s ceļ ojumu kompā niju "Sun World", kas pā rvadā tū ristus uz daž ā dā m valstī m, tostarp Rumā niju. Vē los izmantot iespē ju, lai sirsnī gi pateikties Marinai Bordea, kas vada š o nodaļ u Sun World, par viņ as profesionalitā ti un laipno attieksmi. Bija ļ oti jauki, kad viņ i brauca ar mani satikties, lai atrastu labā ko ceļ oš anas veidu (patiesī bā tas nemaz nav tik vienkā rš i - aizbraukt no Kijevas uz Rumā nijas Melnā s jū ras piekrasti, jo, kā jau teicu, no mums gandrī z neviens nebrauc tur). Man tika dota brauciens ar vilcienu uz Č erņ ivci, un no turienes - iekā pš ana autobusā , kas veda tū ristus no Č erņ ivci uz Bulgā riju. Atpakaļ , attiecī gi, autobuss ir vilciens, un atceļ ā man bija iespē ja gandrī z visu dienu staigā t pa Chernivtsi. Nogurdinoš i, bet papildu iespaidi. Bet vairā k par to vē lā k.
Rumā nijas Melnā s jū ras piekraste ir kū rortu ķ ē de, kas saplū st viens ar otru. Starp tiem kursē mikroautobusi, lai gan pā rgā jieni (kā es, piemē ram) var staigā t no viena kū rorta uz otru, dodoties uz veikaliem. Kū rorti nosaukti grieķ u dievu vā rdā – Saturns, Venera, Jupiters, Neptū ns, Olimps. Dzī voju Venē rā , Raluca ** viesnī cā , par kuru ir vislabā kie iespaidi. Viesnī ca veidota no riņ ķ a, kura vidū un ā rpusē - puķ es un skuju koki. Sajū ta dzī vot dā rzā.
Istabas diezgan panesamas, mē beles pilnī gi jaunas, visas ē rtī bas - duš a un vannasistaba, ledusskapis, TV ar 1 angļ u kanā lu, ļ oti mā jī gs balkons, recepcijā - bezmaksas seifs. Personā ls gandrī z viss runā angliski, ļ oti draudzī gs, nav kaitinoš s. Skats uz jū ru no balkona. Neapš aubā ma priekš rocī ba: tuvumā nav diskotē ku, kas nodroš ina klusumu naktī.

Ē diens (pasū tī ju tikai brokastis) vienmuļ š , bet kopumā ē dams. Viesnī cai ir tikai divi, manuprā t, mī nusi - lifta trū kums 5 stā vu augstumā (labi vingroš anas entuziastiem, bet grū ti maziem bē rniem, veciem cilvē kiem un tiem, kas nes smagas somas... ); otrs trū kums ir tas, ka baseins ir atvē rts tikai no 9:00 lī dz 19:00. Piecos astoņ os darbiniece pieklā jī gi izdzen no baseina visus atpū tniekus. Es personī gi ne visai saprotu š o politiku: dienā cilvē kiem ir jū ra, kā pē c peldē ties baseinā ? Tajā paš ā laikā , piemē ram, es paredzē ju vingrot no rī ta un peldē ties pirms brokastī m, ti, ap pulksten 7 no rī ta. Bet nekā di argumenti netika pieņ emti.
Lielā kā daļ a citu viesnī cu Venē rā nepā rprotami ir padomju laika. Neskatoties uz to, ka tie, iespē jams, ir lē ti, es neuzdroš inā š os doties uz turieni atpū sties. Izskatā s pē c padomju pansionā tiem. Raluca ** labvē lī gi atš ķ ī rā s no viņ iem.
Papildus tam bija augstā kas klases viesnī cas un attiecī gi dā rgā kas. Visprezentē jamā kā s viesnī cas atrodas Jupitera kū rortā . Labā kā pludmale atrodas Neptū nā , kas atrodas aptuveni 15 minū š u autobusa brauciena attā lumā no Venē ras. Visos kū rortos ir daudz zaļ umu, tī rs gaiss. Tajā paš ā laikā pludmales atš ķ iras viena no otras: piemē ram, Venē rā ū dens un smiltis ir tī ri, bet no ū dens pacē lā s sē rū deņ raž a straumes. Peldē š anā s š ā dā ū denī droš i vien ļ oti noder, bet ne reizi vien neiztika bez gā zmaskas  Jupiterā nav ne smakas, bet ir pā rpildī ts un gandrī z visu vietu pie ū dens aizņ em sauļ oš anā s krē sli un lietussargi (protams , samaksā ts). Visvairā k man patika pludmale starp Neptū nu un Olimpu - ļ oti tī rs ū dens, plata smilš u josla un sauļ oš anā s krē sli nav izstā dī ti uzreiz, bet gan kā pasū tī ti. Jū ra pā rsvarā sekla, bet ū dens labi sasilst.
Kopumā , neskatoties uz visā m bailē m, visas 15 atvaļ inā juma dienas Rumā nijā nekā ds lielais karstums nebija, vakarā pat nā cā s sildī ties. Klimats joprojā m ir atš ķ irī gs.

Rumā nijas virtuve rada vilš anos: gandrī z visur tiek pasniegti trekna, ļ oti aromatizē ta gaļ a un augstas kaloriju piedevas, piemē ram, mamaliga (kukurū zas putra), makaroni un kartupeļ u biezeni. Varbū t tieš i vī rietim tā ir piemē rota, bet man, kura cerē ju notievē t, tā da ē dienkarte galī gi nebija piemē rota. Dā rzeņ u salā ti bija diezgan dā rgi, un es neuzdroš inā jos pasū tī t kaut ko lī dzī gu garnelē m vai mī dijā m, baidoties par lielu naudu dabū t saldē tu produktu. Vispā r rumā ņ i ir ļ oti populā ri salā ti, kuru pamatā ir vā rī ti makaroni, kurus garš o ar kaut kā du mē rci (ē dieni ļ oti atš ķ iras no "salā tiem" mū su izpratnē ). No jū ras veltē m viņ a ē da ceptus anš ovus (mazas jū ras zivis, kuras gandrī z nav jā tī ra). Bet augļ i Rumā nijā ir lē ti: lieliski persiki ar 2.5-3.
5 lei, ķ irš i, ā boli, plū mes apmē ram par tā du paš u cenu, arbū zi un melones - vispā r š o visu apē du pietiekami. Visur tiek pā rdoti arī apbrī nojami konditorejas izstrā dā jumi: virtuļ i, pī rā gi, kruasā ni u. c. Ja redzat zī mi Autoservice, tas nav autoserviss, bet gan paš apkalpoš anā s restorā ns (piemē ram, mū su "Divas zosis" vai "Vē dera mā ja"). Acī mredzama š ā du iestā ž u priekš rocī ba ir tā , ka var apskatī t sev piedā vā tos ē dienus un veikt pieņ emamu pasū tī jumu, apejot valodas barjeru (jo ne visā s parastajā s ē dinā š anas iestā dē s ir ē dienkarte vismaz angļ u valodā , par krievu valodu nemaz nerunā jot).
Par naudu un cenā m. Kū rortos visur ir valū tas maiņ as punkti, kas atvē rti no pulksten 10 lī dz 21. Likme man bija: 1 USD = 2.27 lei, 1 eiro = 2.90 lei. Daž i apmainī tā ji var lū gt uzrā dī t pasi. Ja kā ds ir pieradis visas cenas pā rvē rst grivnā s, reizinā t visu ar 2.5 (piemē ram, 10 lei ir aptuveni 25 grivnas), tas ir ē rti tiem, kas cenš as salī dzinā t cenas ar mums un "viņ iem".
Daž as cenas Rumā nijas kū rortos:
Maize (viņ iem ir tikai balta) - 1-2 lei
Jogurta iepakojums 375 ml - 3 lei
Š okolā des tā felī te - 2.5-4 lei (š okolā de viņ iem ir ļ oti laba)
Saldē juma porcija - 1.5-3 lei (pat labā k nekā š okolā de! )
Porcija ceptu anš ovu, 100 g - 2.5 lei
Lieli svaigu sezonas dā rzeņ u salā ti ar sieru un vistas gabaliņ iem - 8 lei
0.5 litru ū dens pudele - 2 lei
5 litru ū dens pudele - 5 lei (izdari secinā jumus! )

Cigareš u paciņ a - 4-6 lei
Peldkostī ms - no 25 lī dz 90 lei
Apavu pā ris - no 40 lī dz 200 lei (kvalitā te super! )
Jaunieš u apģ ē rbs (topi, blū zes, svā rki, š orti, T-krekli, kleitas utt. ) - no 10 lei (ā rprā tī gi ž ē l, ka neierados ar tukš u koferi! Izcilas kvalitā tes un stila lietas ļ oti atš ķ iras no dā rgajā m un pā rpludinā ja mū su tirgus dā rgu un bezgaumī gu turku krā mu).
Brauciens ar mikroautobusu pa visiem kū rortiem - 2 lei
Brauciens ar autobusu uz Konstantu (tuvā kā lielā kā pilsē ta) - 6.5 lei
Dā vanas un suvenī ri: to ir daudz visos kū rortos, ir jebkuram krastam raksturī gi magnē ti, pastkartes, figū riņ as utt. ar jū ras tē mu. Patika: daudzkrā sainas mā la krū zes ar jautriem "multeņ u" zī mē jumiem (nopirku 4 gab. ), koš as oriģ inā las rotaslietas, sudraba rotaslietas, somas, koka un vī nogulā ju izstrā dā jumi.
Es gribē tu teikt daž us vā rdus par Konstantu. Negaidī ti draudzī ga pilsē ta apmē ram liela Ukrainas rajona centra lielumā . Labi izveidots transports (tikai zeme), platas ielas bez sastrē gumiem, daudz apstā dī jumu. Biju delfinā rijā : bija jā gaida 2h rinda pē c biļ etes, un tad izrā dī jā s, ka izrā de sā ksies pē c 3 stundā m (tā s izmantoju pastaigai pa pilsē tu). Tomē r iespaids par vienkā rš ajiem trikiem, ko baseinā paveicis delfī ns un pā ris roņ i – Dž ons un Lorijs – ir neaizmirstams. Varbū t tā pē c, ka dievinu dzī vniekus.
Viņ a iznā ca no delfinā rija, jutoties kā entuziasma pilns bē rns.

Nā kamajā dienā nolē mu apmeklē t muzeju-akvā riju. Ekspozī cija neliela, bet ļ oti skaista; aizrauj milzī gu baseinu ar jū ras plē sē jiem, kas it kā skatā s tieš i acī s...Un pats akvā rijs atrodas skaistā , saules pielietā promenā dē , pā r kuru gaisu griež baltā s kaijas...
Konstancā ir arī vairā ki muzeji un mā kslas galerijas (diemž ē l man nebija laika tur nokļ ū t), Ovidija piemineklis tā da paš a nosaukuma laukumā , daudzi parki, skvē ri un vienkā rš i skaistas vecas ē kas. Kopumā pilsē ta atstā j patī kamu iespaidu.
Rezumē jot, varu teikt: pludmales brī vdienas Rumā nijā patiks:
a) vecā ki ar bē rniem (gan pludmales, gan reljefa pilnī gas droš ī bas dē ļ ); tomē r ceļ š var bū t grū ts
b) cilvē ki, kas mī l vientulī bu (es esmu viens no viņ iem).
Man patika sajū ta: tu guļ i pludmalē , pilns ar cilvē kiem sev apkā rt, bet viņ u komunikā cija tevi "nepieņ em", jo pilnī gi nesaprotama rumā ņ u runa tiek uztverta kā neitrā ls skaņ as fons, piemē ram, straumes murminā š ana. Mans atvaļ inā jums izvē rtā s tā , kā gribē ju - paspē ju izgulē ties, notievē t, nosauļ oties, izlasī t 3 grā matas un piesiet blū zi
Neiesaku doties uz Rumā niju tiem, kas pieraduš i pie augsta komforta lī meņ a, kā arī cilvē kiem, kuri vē las "pač akarē ties" – bū s garlaicī gi.