Mākoņu piedzīvojumi Madeirā!
Madeira
Pē c deviņ u stundu ilgas iesildī š anā s Amsterdamā mums bija 20. stundu pā rsē š anā s Lisabonā . KLM darbinieki bija ļ oti apmierinā ti, viņ i patieš ā m atlaida. Š ķ ita, ka visi ir savā veidā . Lai gan varbū t holandieš i visi tā di ir. Mani pā rņ ē ma eiforija, sekojot viņ u dienestam. Kā ds vectē vs starp pasaž ieriem arī sajuta sevī radoš uma uzplū du, nostā jā s ejā un sā ka izklaidē t vecmā miņ u pū li, bet par laimi ne angliski, jo cilvē ki tā smē jā s, ka tas bija bī stami veselī bai, kas bū s ļ oti noderē s mums tuvā kajā s dienā s. Lidmaš ī nā valdī ja globā las jautrī bas atmosfē ra. Lidmaš ī na nosē dā s, un desmitiem metru virs zemes nokļ uva ī paš ā turbulencē . Es domā ju, ka lidmaš ī nai š ajā gadī jumā nevajadzē tu nolaisties, tač u pilots tā nedomā ja, lai gan, spriež ot pē c nosē š anā s, viņ š skaidri sajauca atloku slī pumu. No pirmā trieciena pret zemi visi, kas snauda, pamodā s, lidmaš ī na atlē ca, un uz brī di mē s atkal bijā m lidojumā . Tad otrais sitiens pa zemi, bet bez atdalī š anas. Par laimi viss izdevā s. Divas nolaiš anā s pē c kā rtas bija visgrū tā kā s, un tomē r rī t mū s gaida nosē š anā s treš ajā bī stamā kajā lidostā pasaulē .
Lisabona
Tikuš i galā ar metro karš u iegā di, mē s tomē r uzvarē jā m š o ļ auno maš ī nu. Kā da meitene pat mē ģ inā ja mums palī dzē t, tač u viņ ai neizdevā s š ajā nereā lajā cī ņ ā starp vī rieti un maš ī nu. Lisabonas metro ir visskaistā kais mū su pieredzē , katra stacija ir ī sts mā kslas darbs. Mū su mī ļ ā kais bija tas, kura kolonnas bija izgatavotas kā pī pes Mario spē lē .
Apmetā s tā lu no centra, bet ar savu tualeti, un cena 35 eiro diennaktī . No rī ta, brokastojot ar pā rtiku no Kijevas, ā tri devā mies Bezmaksas pastaigu tū rē . Pa ceļ am bija kā ds neparedzē ts š ķ ē rslis - tas bija lifts viesnī cā , kas kustē jā s tik lē ni, ka bija bailes nepaspē t uz vakara lidmaš ī nu. Tā kā ekskursija sā kā s citā pilsē tas daļ ā , mums vienkā rš i bija iespē ja iepazī ties ar viņ u kā jā m. Portugā le ir valsts ar visvairā k saulaino dienu Eiropā .
Karsts nebija, bet saule spī dē ja tā , ka pirmajā dienā trī s acis nevarē ja pierast. Pa ceļ am mē s redzē jā m vecus tramvajus un daudzas to sliedes, un sliedes jebkurā brī dī varē ja vienkā rš i beigties, neizejot no apļ a.
Bezmaksas pastaigu ekskursija
Mē s steidzā mies uz starta vietu. Puisis sā ka ar frā zi “Mē s visi mī lam vē sturi! ” un iedziļ inā jā s vē sturē tā , ka, manuprā t, viņ š pavisam aizmirsa, ka viņ am bija jā vada ekskursija. Pē c apmē ram 30 minū tē m mē s beidzot devā mies tā lā k un gā jā m pa daž ā m ielā m, spī tī gi izvairoties no planš etdatora redzamajiem skatiem blakus ielā s. Reizē m, pabraucot garā m kā dai ielai, viņ š it kā kaut ko atceras un teica, kā pē c tas ir unikā li, tač u iela jau bija aiz muguras. Puisis arī teica, ka iztē lei š ajā tū rē bū s ļ oti liela nozī me, un tad pienā ca brī dis, kad viņ š apstā jā s un nolē ma pastā stī t, ka Lisaboa viņ am š ķ iet meitene, viņ š aizvē ra acis, iegā ja iztē lē un likā s, ka viņ š atkal aizmirsu, kas vada ekskursiju. Kā du laiku vē rojā m, kā bā rdains vī rietis ar aizvē rtā m acī m kaut ko stā sta par daž kā rt kailu meiteni gliemež vā kos. Kad puiš a atmiņ as pazuda, mē s devā mies tā lā k. Ekskursija jau bija ilga apmē ram divas stundas, un, izņ emot vienu laukumu un viņ a iztē li, mē s tieš ā m neko neredzē jā m. Š eit mū su gids nolē ma parunā t par netulkojamo un ļ oti skumjo vā rdu “Sadat”. Viņ a runa bija tik skumja, ka pat putni apklusa. Runa bija tik gara un atkā rtojā s, ka vienā mirklī ķ ī nieš u tū ristam piemita epifā nija un viņ š ķ ī nieš u-angļ u valodā runā ja, kā saprot vā rdu Sadat. Gids apstiprinoš i pamā ja ar galvu, lai gan gandrī z nesaprata ķ ī nieš u valodu. Tad mē s arī iemā cī jā mies parsē t š o vā rdu pa burtiem, iespē jams, trī s reizes. Tā kā bija jau treš ā tū res stunda, nervi neizturē ja, un mē s pametā m sacensī bas. Balstoties uz pē dē jo divu Latvijas un Portugā les pastaigu ekskursiju rezultā tiem, vē los sniegt nelielu atskatu: Bezmaksas pastaigu tū re ir tad, kad bā rdains vī rietis jums bez maksas sū dzas par Eiropas Savienī bu.
Atkal Lisabona
Pē c pastaigas pa Rosso laukumu, kura analogu apmeklē jā m Makao, devā mies uz liftu. Precī zi nezinā jā m, kur un kā ds ir laukuma nosaukums, bet no pā rdodamajiem magnē tiem mums teica, kur tas atrodas.
Izklaide bija dī vaina. Jū s stā vat rindā.40 minū tes, lai par 1.2 eiro paceltos liftā uz aptauju, kur viss ir pā rklā ts ar biezu ķ ē di, un vē l 1.5 eiro jā maksā , lai aizietu lī dz vietai, kur ir nav ķ ē des posma. Bet patiesī bā š o apskatu var sasniegt ar kā jā m no Largo do Carmo laukuma, kas atrodas vienā lī menī ar to. Kaut kā nesanā ca starts Lisabonā .
Tač u maltī te izš ķ ir visu, jo daudz kas ir atkarī gs no virtuves valstī . Pirmajā restorā nā neviena nebija, un arī tas mums bija jā pamet. Neviens no darbiniekiem neuzdroš inā jā s tuvoties angliski runā još am tū ristam, un, kad meitene ieradā s, viņ a mū s apbalvoja ar dā snu klusumu un smaidu visiem 32, mē ģ inot kaut ko pasū tī t. Viņ a pat mē ģ inā ja ar zī muli atzī mē t, kas ir iekļ auts. viņ u ē dienkartē , bet tad viņ a apmaldī jā s, mē ģ inā ja noslaucī t zī muli, vē l vairā k visu sajauca portugā ļ u valodā rakstī tajā ē dienkartē , uzsmaidī ja mums 33 un ar to mū su ī sā maltī te beidzā s. Bija kaut kā ds ž ests. Tuvē jā restorā nā bija cilvē ki, bet tik daudz, ka mums piedā vā ja apsē sties pie kā das vecmā miņ as, kura uz mums paskatī jā s ar izbiedē tu skatienu. Tač u ar treš o restorā nu nogā ja greizi tā , ka Portugā les reitings ir strauji cē lies.
Portugā ļ u maltī te
Restorā nu vadī ja gados vecs vī rietis, kurš tur strā dā ja par vienu no viesmī ļ iem. Restorā nā sē dē ja tikai vietē jie, visi galdi bija pā rbī dī ti tā , ka visi sē dē ja ar kuplu portugā ļ u ģ imeni. Aiz ieraduma apsē dā mies pie blakus galdiņ a. Mums uzreiz atnesa uzkodu komplektu, maizes groziņ u, sviestu, olī vu š ķ ī vi un brī lī dzī gu sieru. Par š ā diem komplektiem maksā atseviš ķ i atkarī bā no tā , ka ē dā t no š ī . Ē dienkartē , tā pat kā visur citur, pā rsvarā bija zivis, tā pē c devā mies eksotiski. Mū su programmas pirmais viesis bija zivju zobens ar vā rī tiem kartupeļ iem un salā tiem. Porcijas lielums mū s iepriecinā ja, kamē r ē dā m ar zobenu, vectē vs mums atnesa astoņ kā jus un alu, un katru reizi, pasniedzot ē dienus, viņ š teica: “Jā ! "Par laimi, pieņ emot pasū tī jumu, viņ š mū s saudzē ja, tā bija tikai puse no porcijā m, un mē s to nevarē jā m apgū t lī dz galam, lai gan mē s pabeidzā m visu siera galvu. Bet kā visiem bija sā tī ga maltī te. Tas bija ļ oti garš ī gi. Beigā s mums atnesa rē ķ inu par 13 eiro. Š ī maltī te bija vesels portugā ļ u kultū ras kults. Neveiksmī gais starts uzreiz aizmirsā s. Tikai maltī tes labad š ajā restorā nā varat lidot uz Lisabonu. Restorā na nosaukums ir Super Mario, kas atrodas netā lu no Largo do Carmo laukuma.
Tad devā mies uz krastmalu. Apbrī nojā m kaijas, lī dz mū su kā jas pā rklā ja vilnis.
Es, protams, neesmu lietus cienī tā ja, bet saules bija tieš ā m daudz. Viena no galvenajā m pilsē tas apskates vietā m ir pils. Mē s piesteidzā mies pie viņ a un klaiņ ojā m. Ceļ š uz pili diezgan forš s, skaisti skati un omulī gas ieliņ as. Lisabona, tā pat kā visas pā rē jā s Portugā les pilsē tas, atrodas kalnos. Protams, bija neparasti, ka kā jas veica tik daudz kā pumu un kritumu, un mē s pat vē l neesam sasnieguš i Madeiru. Kad nonā cā m pilī , nebija laika apmeklē t, nolē mā m pā rcelt uz nā kamo reizi.
Steidzā m nokļ ū t viesnī cā ar taksi, taksists teica, ka cena bū s kā di 5-6 eiro. Taksometri aprē ķ ina cenu nevis pē c attā luma, bet pē c laika. Kad nokļ uvā m sastrē gumā , es domā ju, ka viss ir pagā jis. Kad uz letes uznā ca 6 eiro, taksists viņ u apturē ja. Bet tas ir negaidī ti un patī kami. Kijevas taksists to diez vai bū tu darī jis. Pē c mū su tā lā kā s pieredzes, taksisti Portugā lē ir pirmie palī gi jū su problē mu risinā š anā . Es nespē ju noticē t, ka š ie divi vā rdi ir vienā teikumā … taksometru vadī tā ji… palī gi, nē , tas nav sapnis.
Izrakstī jā mies no viesnī cas, pagā ja 5 minū tes un atcerē jā s, ka tradicionā li aizmirsā m maisu ar pā rtiku ledusskapī . Droš i vien uz š ī s pasaules nav tā das valsts, kurā mē s viņ u neaizmirstu. Un lai gan ir - Ē ģ ipte. Lī dz lidostai ir metro, kas atvieglo nokļ ū š anu tajā . Lidostas stacijā , apģ ē rbu veikalā , man iedeva apelsī nu! Portugā les valda! Iekā puš i Easyjet kompā nijas lidmaš ī nā , devā mies uz Madeiru, mū su pā rsē š anā s bija beigusies.
Madeira
Aiz loga parā dī jā s sala, liela sala. Viļ ņ u virsotnes to apskaloja ar biezu tirkī zu. Š ī ir tā , viena no tā lajā m salā m, un tur ir lidosta. Ieraugot lidostu iekš ā , trauksme sā ka celties. Viņ š ir viens no bī stamā kajiem pasaulē , jo š eit staigā vē ji un ī sa nosē š anā s josla. Reiz to pat pagarinā ja, daļ u no sloksnes novietojot uz augstiem balstiem. Mū su lidmaš ī na nolaidā s ļ oti neparasti. Vispirms lidmaš ī na aizlidoja pa skrejceļ u lī dz tā sā kumam, pē c tam veica 180 grā du manevrs, kam sekoja nosē š anā s. Piezemē š anā s bija vismaigā kā . Fu, tu vari elpot. Pie izejas uz eju cilvē ki, kas stā vē ja uz lidostas terases, mums priecī gi pamā ja ar roku. Mē s viņ iem pamā jā m ar roku. Tā kā autobusu nokavē jā m vienu minū ti, tad mums bija vē l pusotra stunda laika, lai apbrī notu lidostu. Autobusa biļ eti var iegā dā ties uzreiz turp un atpakaļ , ietaupot pā ris eiro. Derī gs vienam braucienam turp un atpakaļ gadā . Autobusā š oferis ar sajū smu stā stī ja pasaž ierim, kā sala veidojusies no vulkā na.
Tā tad, mū su sā kumpunkts visiem izbraukumiem ir Funš alas pilsē ta. Mē s ievā cā mies viesnī cā , kas, protams, atradā s kalnā , augstā kajā stā vā bez lifta. Bet skati skaisti! No rī ta pamostoties, mana pirmā frā ze uz ielas bija “Ja es nezinā tu, kas atrodas Madeirā , es bū tu domā jusi, ka tas ir Kanā riju salā s”. Madeira ir daudz tū risma marš rutu pa kalniem, akmeņ iem un reliktiem mež iem gar levadā m. Diemž ē l tikai retais varē s apmeklē t regulā rus autobusus, transporta tī kls nav paredzē ts tū ristiem, autobusu marš ruti savieno tikai pilsē tas. Bet mū su mā jā m tuvā kā autoosta mū s iepriecinā ja ar autobusu uz vienu no interesantā kajā m Maideiras takā m.
Sanlorenco rags
Š is marš ruts nav levada, bet atš ķ iras no pā rē jiem ar akmeņ iem, kas majestā tiski paceļ as no ū dens, tuksneš a dabu un, kā izrā dī jā s mū su gadī jumā , stipriem vē jiem. Kopē jais garums abos virzienos 6 km. Bet sarež ģ ī tī bas ziņ ā no visiem Madeiras marš rutiem, ko apmeklē jā m, š is bija visgrū tā kais.
Pieļ ā vā m nelielu kļ ū du, neņ emot lī dzi ē dienu. Kad pē c pā ris stundā m fonā parā dī jā s ē ka, radā s cerī ba, ka tas ir restorā ns. Bet tā izrā dī jā s tikai liela slē gta ē ka bez izkā rtnē m, bet ar strā dā još u maksas tualeti. Turklā t maksas tualete visu ceļ ojumu bija tikai š eit. Tā ir profesija cilvē kam, katru rī tu veikt divu kilometru marš rutu, lai savā ktu eiro no tiem, kam jā iet uz maksas tualeti.
Marš ruta beigā s kā pt augš ā bija nereā li, un viesuļ vē tra valdī ja tā , ka planš ete tika izvilkta no rokā m. Bet par laimi neviens neaizlidoja, izņ emot viena tū rista cepuri. Tā kā cepure lidoja pa taciņ u taisni pret mani, un man nebija laika to satvert ar rokā m, man tā bija jā glā bj uz savas pē cpuses rē ķ ina. Rezultā tā cepure tika izglā bta, un es, izspū rusi, tiku nocelta no celiņ a. Labi, ka klints nebija tik tuvu.
Marš ruts izrā dī jā s turp un atpakaļ , un attiecī gi viss, kas tiek pā rvarē ts vienā virzienā , ir jā pā rvar atpakaļ .
Marš ruta beigā s bijā m tik pā rguruš i, ka nez kā pē c nolē mā m iet vē l 3 kilometrus augš up un lejup pa kalniem lī dz kaimiņ u pilsē tiņ ai Caniç al, nevis braukt ar autobusu, ar kuru tik un tā bū tu jā brauc. Uzreiz teikš u, ka lē mums nebija tas veiksmī gā kais. Pa ceļ am izbraucā m cauri forš ai pilsē tiņ ai, kas izrā dī jā s viena liela viesnī ca.
Turklā t viesnī ca bija gandrī z pamesta, tā pat kā Canisal, uz kuru mē s gā jā m vairā k nekā divas stundas.
Viesnī cas teritorija
Pa ceļ am joprojā m bija stā vi pakā pieni lejup no klints, labi, ka daž i tū risti mū s izglā ba no nolaiš anā s, brī dinot, ka zemā k ir tikai neliela pludmale. Ē d un dzer kā traks. Un pamestajā pilsē tā mē s varē jā m atrast tikai divus kū kas gabaliņ us un aukstu kakao. Es nezinu, kas notika ar pilsē tā m, bet pat filmā Terminators bija tik maz dzī vu cilvē ku. Paē duš i devā mies uz dzimto Funš alu. Neskatoties uz visu nobrauktā marš ruta apjomu, nolē mā m apmeklē t aptauju.
Cabo Girao
Lai to izdarī tu, Funš alā viņ i pā rsē dā s citā autobusā . Tā kā bijā m pā rliecinā ti, ka aptauja notiek mū su pilsē tā , un braucā m ar autobusu, nekas neparedzē ja marš ruta sarež ģ ī tī bu. Bet, kad autobuss izbrauca no pilsē tas un metā s augstu kalnos, sapratā m, ka mū su piedzī vojumi ar š odienu nav beiguš ies.
Pē c pirmā s braukš anas stundas beigā m vairs neš aubī jā mies, ka š ī s dienas piedzī vojumi tikai sā kas, neskatoties uz rietoš o sauli. Skati no kalniem bija brī niš ķ ī gi. Vienī gi brauciens ar š o autobusu bija daudz vē rts. Vienā brī dī š oferis apgriezā s un skaļ i kaut ko jautā ja pasaž ieriem, neviens neatbildē ja. Š oferis pagriezā s uz ceļ a, bet bija jau par vē lu, serpentī na ceļ š gā ja pa kreisi, apbraucot klinti, un mū su autobuss strauji metā s lejup. Bija asfalta nobrauciens, par ko š oferis zinā ja, bet mums, sē ž ot priekš ē jos sē dekļ os, tikai paspē jā m atvē rt muti uz necilvē cī gu kliedzienu. Acī mredzot š oferis jautā ja “vai kā dam nav sirds problē mu? ” Iebraucis kaut kur pilnī gi kalnos, š oferis mū s izsē dinā ja, uzrakstot mums uz lapiņ as 10:30 un grū stī dams kaut kā du runu. Tas ir, sliktā kajā gadī jumā atgrieš anā s autobuss bū s rī t no rī ta, un labā kajā gadī jumā š ovakar. Pirms pā rskatī š anas vē l bija 20 minū tes staigā t. Kalnos bija forš i. Lai arī apskats bija ar stikla grī du, nez kā pē c taisī ts balts punkts. Viņ i pā rņ ē ma ekstrē mu no tū ristiem. Bija skaisti, okeā ns zem mums atradā s 580 metru augstumā . Jū s skatā ties tā lumā un redzat, no kurienes mū s atveda un kā tagad atgriezties. Tā bija skaista brī vdiena, un nedē ļ as nogales š eit ir ī paš i cieņ ā ar neregulā ru autobusu un slē gtiem veikaliem.
Atceļ ā atradā m vietē jo ē stuvi, kur saimnieks mierinā ja, ka autobuss bū s, bet pē c trī s stundā m. Vispā r uz krā š ņ o Camero de Lobos pilsē tiņ u, no kurienes autobusi kursē biež ā k, labā k ejiet kā jā m. No malas var š ķ ist, ka nolē mā m uzreiz visas salas apskates vietas apmeklē t dienas laikā . Ceļ š bija ļ oti, ļ oti skaists ar daudzā m slē ptā m takā m ī siem ceļ iem. Ja nu vienī gi GPS rā dī ja, ka ejam nepareizā virzienā , bet no visiem balkoniem un terasē m vietē jie pā rliecinā ja, ka ejam pareizajā virzienā . Mē s apbrī nojā m visu š o skaistumu apmē ram divas stundas. Kad sasniedzā m pilsē tu, bija grū ti noticē t, ka rī ta marš ruts mums š ķ ita grū ts un bijā m ļ oti noguruš i. Pilsē ta bija patieš ā m forš a. Tas ir kā kaut kas no romantiskas filmas.
Bet bija viena aizķ erš anā s, pieturā , kurā bija grafiks, kur bija norā dī ts, kur autobusi brauks, bet tajā paš ā laikā nebija ne mazā kā skaidrojuma, kur viņ i brauks. Arī vietē jie iedzī votā ji ar neizpratni skatī jā s uz š o zī mi, kad lū dzā m palī dzē t to izdomā t. Mē s saņ ē mā m daž ā das atbildes no “20 minū tē s” lī dz “Nekad”. Un tā kā sala mū s neiepriecinā ja ar autobusu pā rbagā tī bu, tad cerī bā nā cā s pusotru stundu pasē dē t pieturā . Jā atzī st, ka spē ja vadī t automaš ī nu š ajā braucienā nenā ktu par ļ aunu, tač u vienalga bū tu saspringta, ja pa salu un cietzemi vestu divas maš ī nas. Beigā s sagaidī jā m pē dē jo autobusu grafikā , un viņ š tomē r atbrauca mū s aizvest lī dz Funš alai! Pulkstenī bija aptuveni pusnakts, un mē s uzarā m tā , it kā uz š ī s salas bū tu pagā jusi vesela mū ž ī ba. Un visbeidzot ilgi gaidī tā atvē rtā kafejnī ca. Tiesa, Daš a ar ē dienu neuzminē ja pareizi, tač u Portugā lē tas bija vienī gais gadī jums. Viņ a pasū tī ja Eshpetada — liellopu gaļ as iesmus uz lauru stieņ iem. Problē ma bija grauzdē š anas pakā pē . Strā dnieki 2 reizes mē ģ inā ja viņ u "apcept", bet no kebaba atkal parā dī jā s asinis.
Beidzot tikā m lī dz savai viesnī cai kalnā , knapi uzkā pjot lī dz mū su augstā kajam stā vam ar skaistu skatu, un tā vietā , lai nokristu bez pakaļ kā jā m, sā kā m koriģ ē t ceļ ojuma marš rutu, mainot viesnī cu rezervā cijas un pē rkot vilciena biļ etes. Viņ i strauji krita.
Levada Ribeiro Frio — Portela
No rī ta devā mies uz nā kamo marš rutu. Tas bija liels reliktu mež s, kas saglabā jies no dinozauru laikiem. Mū su pieredzē š is ir otrais š ā ds mež s, pirmais bija Kanā riju salā s. Ribeiro Frio var sasniegt ar pilsē tas autobusu (3.5 eiro vienai personai), padarot š o marš rutu tikpat pieejamu kā iepriekš ē jo. Ierodoties starta punktā , atradā m visnereā lā kos paku tū ristu pū ļ us, nelielu parku un baseinus un zivis. No tā das cilvē ku koncentrā cijas kļ uva baisi, atš ķ irī bā no iepriekš ē jā raga, bija daudz veikalu un restorā nu.
Tač u, tiklī dz sā kā m savu desmit kilometru garo marš rutu, takā bijā m vieni. Izrā dā s, ekskursijas tiek vestas tikai parka apskatei un, ja vē las, neliels marš ruts 1.8 km otrā virzienā . Mū su marš ruts gandrī z viss bija pa lī dzenu mež a ceļ u, kas to ievē rojami vienkā rš o. Biezi koku tuneļ i veidoja ē nu gandrī z uz visas levadas.
Bija ē rti staigā t. Intervā los, kur nebija koku, bija iespē ja no liela augstuma izbaudī t kalnus, kas klā ti ar blī vu mež u. Ik pa laikam bija ū denskritumi un ezeri. Mans mī ļ ā kais ū denskrituma veids ir tad, kad ū dens plū st cauri blī vajiem zaļ umiem, kas klā j klinti. Reizē m sanā ca cilvē ki, pat krievvalodī gie vienu reizi tika pieķ erti.
Cena, ko viņ i maksā ja, lai nokļ ū tu š ajā marš rutā , mū s š ausminā ja, tač u š ķ iet, ka lielā kajai daļ ai atpū tnieku uz š ī s salas nauda nerū p.
Visa marš ruta garumā ū dens plū da pa bruģ ē tu levadu, kas neļ ā va apjukt pie sazarojumiem. Patī kams marš ruta papildinā jums bija lieli akmeņ i, kas veidoja tumš as alas, kurā s gā jā m cauri kalniem.
Pē c San Lorenco raga vē l bija kontrasts, daba ar tuksnesi pā rvē rtā s par tropu, pareizā k sakot, relikviju. Pē c 2.5 stundā m izgā jā m no mež a un pā ris kilometrus bija jā dodas lejā pa diezgan interesantu apvidu ar ne mazā k skaistiem skatiem. Ik pa laikam bija celiņ i, kas veda tieš i š ajos skaistumos, bet tas, ko esam labi iemā cī juš ies no iepriekš ē jā s dienas, ir tas, ka izmaiņ as plā notajos marš rutos ne vienmē r beidzas labi.
Paš ā s beigā s bija liels skatu laukums uz tā lu pilsē tu, akmeņ iem un okeā nu. Atgriezties Funš alā bija divi veidi, ar taksometru par 5 eiro vai ar autobusu apmē ram 3.5 eiro, izvē lē jā mies lē tā ko variantu, nobraucot lī dz pieturai atradā m 20 eiro, arī pē c š ī marš ruta palikā m plusos. Kamē r gā jā m uz krogu pē c saldē juma, pagarš ojā m kaut kā das pupiņ as, pē c bā rmenes teiktā , š is ir iecienī ts gardums pie alus. Madeirā pilsē tas autobusi ir ļ oti kropli ar neē rtā m atzveltnē m aptuveni 89 grā du leņ ķ ī . Un tad pienā ca kā ds ē rts, sā kumā nespē ju noticē t. Bet, kad autobuss apstā jā s marš ruta vidū un mums teica “Autobusa maiņ a! "Tad mē s sapratā m, ka viss ir kā rtī bā . Š ī frā ze mū su ceļ ojumā skanē ja diezgan biež i. Tas ir, pē rkot biļ etes, visdrī zā k galapunktā nokļ ū siet ar citu autobusu, bet labi, ka pā rsē š anā s citā autobusā notiek no rokas, tā pē c ir svarī gi saglabā t biļ etes, lai gan tā nebū s viegli tos pazaudē t autobusā .
Savu otro kā pienu salā nosvinē jā m ar tradicionā lajā m zivju vakariņ ā m ar litra karafi ledus aukstas sangrijas.
Š oreiz ē da zivju zobenu, pasniegtu pē c visā m tradī cijā m ar ceptiem banā niem. Aperitī vs bija vietē jais medus dzē riens Ponč o. Desertā devā mies uz lielveikalu ē st populā rā kā s olu krē ma pastas, kas noskalotas ar apelsī nu sulu. Manuprā t, kā pums bija lielisks.
Paš eiš a
Parkā pulcē jā s mū ziķ u grupa tauriņ os, kuri tik ilgi gatavojā s un neuzdroš inā jā s uzsā kt koncertu, ka pē c 30 minū tē m sanā kuš ie sā ka izklī st, tač u spē lē t nesā ka. 30 minū tes kā ds pielika notis tuvā k, kā ds laboja tauriņ u, kā ds nezinā ja, kurā pusē labā k iepū st flautu. Varbū t, protams, tā bija visa priekš nesuma bū tī ba. Uz pilsē tas galvenā s skatuves mē ģ inā jā m kaut ko pilnī bā , uzzinā jā m, ka rī t bū s lielkoncerts. Pirms kā rtī ga miega devā mies pastaigā pa krastmalu. Ļ oti gribē jā s beidzot pieskarties okeā nam, bet, ieraugot 20 metru oļ u zonu, nogurums tomē r ņ ē ma virsroku, un devā mies augš ā kalnā uz savu viesnī cu ceturtajā stā vā bez lifta, bet ar skaistu skatu!
Divi botā niskie dā rzi un levada starp tiem
Diena bija plā nota relaksē još ā ka, bet sanā ca, kā vienmē r. Bija paredzē ts viens botā niskais dā rzs un nevienas levadas. Nekā , Kā rli!
Mū su pirmais apmeklē jums bija Mercado dos Lavradores augļ u tirgus.
Pasifloras auglis ir tik populā rs š ajā tirgū , ka varat izmē ģ inā t tā dus unikā lus augļ us kā : marakujas augļ u banā nu, marakujas augļ u citronu, marakujas augļ u apelsī nu un pat marakujas augļ u tomā tus.
Daš a garš o marakujas apelsī nu.
Un daudzas citas krustotā s pasifloras š ķ irnes. Augļ u cena ir aptuveni 7 eiro, tā pē c tirgus vairā k atgā dina ekskursiju ar bezmaksas degustā ciju, nevis iepirkš anos. Zivju nodaļ a pā rdod zivis katrai gaumei.
Portugā ļ iem tiek rā dī ts, kā nokaut karū su
Jardim Tropical dā rzs atradā s kaut kur kalnos, kur veda vagoniņ š . Cena par troš u vagoniņ u turp un atpakaļ ar ieejas biļ etē m botā niskajā dā rzā mū su kartei deva triecienu 50 eiro par diviem. Tas izskatā s pē c mū su visu laiku dā rgā kā parka. Tiesa, skati no troš u vagoniņ a bija tā di, ka par š iem skatiem vien varē ja iedot 50 eiro. Tā lumā bija redzams ļ oti augsts auto tilts, kuram garā m izbraucā m visus ikdienas marš rutus un pat lidostu.
Botā niskais dā rzs bija japā ņ u stilā ar sarkaniem tiltiem, ū denskritumiem, strū klakā m un ezeriem. Es atradu alu ar zvaniņ iem, kur uztaisī ju lielisku zvanu dziesmu. Parkam bija divas problē mas - cena un tas, ka visu laiku bija jā brauc lejā , bet pē c tam dabiski uz augš u. Vienā no ezeriem izdarī jā m labu darbu – izglā bā m slī kstoš u spā ri.
Ik pa laikam visā parkā bija dzirdama zā ģ maš ī nas skaņ a. Bet tā ir daudzu mā jī gu vietu mū ž ī gā problē ma. Jo ē rtā k atradī si sev vietu, jo lielā ka iespē ja, ka kā dam bū s kaut kas jā apgriež vai jā sagriež . Ja parks bū tu lē tā ks, man tas patiktu. Pā ris stundas kā vē l nekad. Tā lā k pa baneriem uzzinā jā m, ka ir arī Botā niskais dā rzs, kurā var nokļ ū t ar citu troš u vagoniņ u no tagadē jā s Gardim Tropical. Interesants fakts ir tas, ka vagoniņ š uz parku iet uz leju, nevis uz augš u. Jautā jā m, vai var pastaigā ties un uzzinā jā m, ka mū s no parka š ķ ir divu stundu kalnu levada.
Tas izrā dī jā s kalnains vā rda tieš ā kajā nozī mē , jo pā rgā jiena laikā mē s pā rvietojā mies no viena augsta kalna uz citu augstu kalnu, ietaupot aptuveni 16 eiro. Š ī levada bija vidē jas grū tī bas pakā pes un skrē ja pa eikaliptu mež u.
Pā rgā jiens starp diviem kalniem, protams, nozī mē sarež ģ ī tu nolaiš anos un kā pumu, bet priecā jā mies, ka izvē lē jā mies levadu, skati ir skaisti, bet nav jā maksā kā par parku. Ar š ī m levadā m mū ž ī gā ū dens problē ma. Dzert gribē sies daudz, bet nevarē si daudz vest lī dzi, jo jo vairā k kravas ņ emsi, jo grū tā k ir pā rvarē t marš rutu. Š eit ir tā da dilemma. Mē s parasti ņ ē mā m lī dzi litru uz diviem. Marš ruta otrā galā nebija parka, tā vietā bija nepiecieš amas 25 minū tes, lai strauji uzkā ptu. Pa ceļ am iegā jā m konditorejā ar gaisa kondicionē tā ju un atņ ē mā m dvē seles. Pirmkā rt, rē ķ inā mē s saī sinā jā mies par 10 centiem, bet otrajā rē ķ inā restorā ns saī sinā ja sevi par vienu eiro. Tā tad tas ir atgriezies kā bumerangs. Izdzē ruš i glā zi apelsī nu svaigas sulas, apē duš i divas picas un kū ku, uzlā dē jā mies un turpinā jā m kā pt. Gā jā m augš ā tā dā kalnā , ka taksisti no logiem skatī jā s uz mums kā uz trakiem. Š ķ iet, ka mē s bijā m pirmie pasaulē , kas š eit staigā jā m. Likā s, ka taksometru vadī tā ji bija ievainoti, redzot katru mū su soli no š ī leņ ķ a.
Dā rzs, protams, atradā s no augš as uz leju, bet izeja bija no apakš as, tas ir, jums nav jā kā pj vē lreiz. Kad nonā cā m pie kases, bija grū ti pat kaut ko izskaidrot. Kasiere zinoš i paskatī jā s uz mums. Esam ieplā nojuš i sev relaksē još u dienu. Pē c š ā da marš ruta pirmais, ko izdarī ju dā rzā , bija apgū lā s uz soliņ a un 30 minū tes nogulē ju uz sievas omulī giem ceļ iem.
Dā rzs bija daudz lē tā ks un ī paš i zemā ks par pirmo. Lai gan par Madeiras atpazī stamī bas zī mi tiek uzskatī ta š ī konkrē tā dā rza puķ u dobes fotogrā fija. Teiksim tā , ka paviesojoties pirmajā dā rzā , otrajā nav obligā ti, pirmais tieš ā m ir ļ oti forš s, bet infekcija ir dā rga.
Otrajā parkā teritorija ar putniem tika slē gta, un mē s steidzā mies uz izeju. Mē s nolē mā m iet uz centru kā jā m, bet viens no taksometra vadī tā jiem pā rbijā s, un viņ š mū s aizveda lī dz centram lē tā k nekā autobusa izmaksas.
Bija jau pret vakaru, bet lī dz koncertam un vakariņ ā m vē l bija tā lu. Palaidā m ģ eoslē pņ u karti un devā mies meklē t dā rgumus. Dā rgumi vienmē r ir paslē pti interesantā s vietā s. Tā , atrodoties izpriecu kuģ u ostā , atradā m seno pili. Ieeja caur brī vprā tī go ziedojumu sistē mu, sarkanais paklā js ar gleznā m un ī su karaliskā s ģ imenes iemī tnieku ciltsrakstu vē sturi veda uz pili. Tas viss bija komiskā formā un izrotā ts ar visu, kas pagadā s pa rokai. Likā s, ka kā ds dī vainis bū tu piepildī jis savu sapni kļ ū t par karali, visa artefaktu un dekorā ciju vē sture ir fikcija. Pilī viss ir tik amizanti izstrā dā ts un darī ts, ka stā vot verandā un apbrī nojot viļ ņ us, kas triecas pret akmeņ iem, saproti, ka š ī ir viena no skaistā kajā m pilī m. Vē l viens no dā rgumiem tika atrasts parkā netā lu no vietas, kur raidī juma Eagle and Tails vadī tā ji savulaik slē pa 100 dolā rus.
Tā lā k mums bija tradicionā ls zivju gardumu mielasts, š oreiz tuvā k iepazinā mies ar ceptajā m sardī nē m.
Tad mū s gaidī ja forš s portugā ļ u koncerts, viena no dziesmā m, ko dzirdē jā m mē ģ inā jumā un pats koncerts kļ uva par š ī ceļ ojuma himnu. Pagā ja vairā kas nedē ļ as pē c manas ieraš anā s, lai dziesmu atrastu, neviens serviss, neviens forums nevarē ja to atpazī t, lī dz es izdomā ju atrast krievu forumu cilvē kiem, kuri gatavojas pā rcelties uz Portugā li, kur man palī dzē ja viens vietē jais iedzī votā js. Š ī dziesma ir Amor Electro - Juntos Somos Mais Fortes. Desertā tagad gandrī z katru dienu ē dā m tradicionā los makaronus. Turklā t š ī kū ka pē c garš as ir ļ oti lī dzī ga tai, ko kā dreiz gatavoja mana vecmā miņ a.
Nā kamajā dienā bija noslē dzoš ais uz salas un mū s gaidī ja grandiozā kais kā pums.
Marš ruts starp virsotnē m un Arieiro un Ruivo
Nekad neuzzinā jā m, kā nokļ ū t ar sabiedrisko transportu, bija jā maksā pilnā apmē rā par ekskursiju ar pā rskaitī jumiem 30 eiro no cilvē ka. Cauri mež iem un kalniem autobuss mū s nogā dā ja pa taisno uz otrā s augstā kā s Arieiro virsotnes virsotni. No turienes sā kā s desmit kilometru garš marš ruts uz Ruivo augstā ko virsotni. Viss atkarī gs no tā , cik mums paveicas ar laikapstā kļ iem, mums ir ļ oti, ļ oti paveicies.
Marš ruta pirmā puse bija pilna ar zaļ i dzeltenu veģ etā ciju klā tiem kalniem. Bija daudz alu un tuneļ u, lai bez lukturī š a bū tu saspringti. Skati bija satriecoš i, un fotoattē lu skaits uz metru vienkā rš i apgā zā s. Bija vietas, kur citiem tū ristiem bija jā slē pjas aiz akmeņ iem, lai mē s varē tu iegū t perfektu kadru. Tač u tas viss izrā dī jā s nieks, salī dzinot ar to, kas mū s sagaidī ja marš ruta otrajā pusē - mā koņ i kā bezgalī gs okeā ns izpletā s zem kā jā m.
Mē s gā jā m augstā k un augstā k, un mā koņ i tuvojā s mū su kā jā m. Likā s, ka tie ir ļ oti mī ksti un, lecot no klints, jū s noteikti ienirt š ajā pū ku okeā nā . Kā piena otrā daļ a izskatī jā s š ā di - kā jas iet pa taku, un galva ir pagriezta un pastā vī gi skatā s uz mā koņ iem.
Un augi, kas aug š eit virs mā koņ iem, radī ja sajū tu, ka esi nokļ uvis kaut kā dā pasakā . Starp kā pumiem stā vā kie ir Mač u Pikč u Peru un Hoverla Ukrainā . Tagad pirmajā vietā noteikti ir kā pums. Takas galā pirms 15 minū š u kā puma lī dz virsotnei ir strū klaka ar dzeramo ū deni, kas ļ oti atvieglo marš rutu. No virsotnes arī skati skaisti, kā citur. Atceļ ā cauri kalniem jā iet lī dz autostā vvietai, kur jū s gaida autobuss. Ceļ š atrodas starp divā m klintī m un abā s mā koņ a pusē s,
tas ir vē l skaistā k. Mū su laika priekš rocī ba bija 20 grā di, vienā kalnu pusē skaidrs laiks un viss bija redzams, otrā pusē mā koņ i un miglas nebija. Ja vakar mū su vē rtē jums par salu bija virs vidē jā , tad tagad tas ir solī ds piecinieks. Negribē jā s iet prom. Tā ir tā retā sajū ta, kad nevar ar to saņ emties.
Tu skaties uz ainavu, un tā ir tik skaista, ka skatiens nepierod. It kā pirmo reizi Karpatos vai Stambulā . Atpū tuš ies Funš alā , kā pā m autobusā un devā mies atpū sties uz mums jau zinā mo Camara de Lobos pilsē tu.
Pilsē tā ir spē cī ga klints, uz kuras atrodas zaļ ā zona. Kā pienu nosvinē jā m ar Dorada zivī m un zaļ o dzirkstoš o vī nu. Desertā viņ i ē da vietē jo konditorejas izstrā dā jumu š edevrus. Pavadī juš i pā ris stundas pilsē tā , ejot pa zaļ o zonu un mā jī gā m ieliņ ā m, ar tā du paš u neizlasā mu grafiku devā mies uz pieturu.
Š oreiz mums vairā k paveicā s ar autobusu. Kontrolieris autobusā mums jau bija labi pazī stams, ne pirmo reizi krustojā mies ar viņ u. Š ķ ita, ka viņ am š ī pilsē ta arī patika. Kad kontrolieris aizbrauca, mē s palikā m autobusā vieni, un, kad lū dzā m š oferi apstā ties Funš alā , viņ š paskatī jā s uz mums kā pā rliecinā ts, ka autobuss ir tukš s. Funš alā vienā no centrā lajā m ielā m pulksteņ a vectē vs dejoja un dziedā ja, iesildot publiku. Sajū ta kā kaut kā di mū ž ī gi svē tki uz š ī s salas! Gribē jā s ilgā k klausī ties vectē va uzstā š anos, bet jau bija pamatī gi noguris. Mums bija pē dē jais kā pums uz mū su viesnī cu kalnā , ceturtajā stā vā ar skaistu skatu. Mē s esam lieliski, mums tas izdevā s! Č etras pilnas dienas apskatī jā m gandrī z visas interesantā kā s lietas salā . Ja vē l bū tu palikusi diena, mē s vispā r apmeklē tu visas galvenā s tū risma vietas, bet ar š ī m dienā m vienmē r ir par maz. Nogurums par visiem izbrauktajiem marš rutiem bija jū tams konkrē ti, kaut gan jau esam pieraduš i dzī vot tā dā tempā . Piemē ram, pē c š odienas virsotnē m biju apņ ē mī bas pilns iziet vē l kā du levadu. Tač u tagad galvenais ir pā rā k neatslā binā ties, jo priekš ā ceļ ojuma otrā puse – kontinentā lā Portugā le.
Epilogs
Tū risti biež i salī dzina Madeiru un Kanā riju salas, un tagad mē s varam sniegt savu ekspertu atzinumu. Pā rtika un daba Madeirā nepā rprotami ir vadī bā , tač u izklaides un ceļ oš anas ē rtuma ziņ ā noteikti uzvar Tenerifes sala. Ja bū tu iespē ja pā rcelt virsotnes un gardus ē dienus uz Kanā riju salā m, tad es pā rceltos uz turieni, lai dzī votu š ajā ideā lajā ceļ otā jam. Ja neesi bijis tur vai tur – dodies uz Tenerifi, ja esi bijis Kanā riju salā s un vē lies ko tā du – Madeira vienmē r ir Tavā rī cī bā !
