Ideju apmeklē t Č ehovas dienvidu krasta muiž u ierosinā ja viņ a sieva. Ziņ as par š ī muzeja esamī bu mū s sasniedza, tač u, vadot neapzinā tu sabiedrisko dzī vi, mē s neuzdroš inā jā mies š urp zvanī t. Muzejs atrodas Jaltas nomalē . Vē l atrodoties centrā , mū su galvenais uzdevums bija tikt lī dz Kirova ielai, kas pavē rtu mums ceļ u uz muiž u bez ģ imenes ā rsta. Starp citu, ja pē c muzeja apmeklē juma turpinā si kustī bu pa to paš u ielu, tad bez liekā m galvassā pē m nokļ ū si South Coast Highway, un tur tev rokā s bū s kartes un pā ris ceļ vež i. Mē s atradā m stā vvietu tieš i pā ri ielai no muzeja. Meita atteicā s iet. Tā pē c viņ a teica: "Es neieš u uz Č ehovu, es viņ u nepazī stu. " Mē s viņ u atstā jā m maš ī nā pie elektroniskā s aukles - planš etdatora. Un viņ i steidzā s mā kslas un Č ehova prozas pasaulē . Nokā pjot pa kā pnē m nokļ uvā m modernas ē kas pakā jē , kur bija izlikta visa operatī vā informā cija.
Noskaidrojuš i biļ eš u kasi ē kas iekš ienē , vē rsā mies pie jutekliskā s kasieres ar lū gumu mū s informē t un apgā dā t ar biļ etē m. No skrieš anas sā kuma, lai sā ktu uzzinā t par Č ehova Jaltā pavadī tajiem gadiem, un viņ a darbs nav izdevies. Pirmkā rt, š eit katru stundu notiek ekskursijas gida pavadī bā , un bija jā gaida 45 minū tes, lai gaidī tu lī dz nā kamajā m paredzē tajā m sacensī bā m. Otrkā rt, filmas demonstrē š ana, kas parasti notiek pirms turnejas, bija apdraudē ta. Telpas ieņ ē ma kā da delegā cija, kas noteikti gaidī ja papildspē kus. Par to uzzinā jā m no vienas no “pionieru lī derē m” ž ē labā m, kura savas ā das kurpes samī da asinī s ar frā zi “nu kur viņ i ir! ? ". Pieņ ē muš i stratē ģ iski pareizu lē mumu, balstoties uz piedā vā tajiem nosacī jumiem, nolē mā m ekskursiju veikt paš i.
Kamē r inteliģ entā sabiedrī ba ieņ ē ma vietas un gatavojā s svinī gajam notikumam, mē s izstaigā jā m fotogrā fijā s un dokumentos iemū ž inā to Č ehova dzimtas vē sturi. Stendi fiksē ja visus viņ a dzī ves posmus no Taganrogas lī dz Vā cijas provincei. Izstā de ir ļ oti apjomī ga un informatī va. Viss ir attē lots hronoloģ iskā secī bā , un to atbalsta oriģ inā lā s fotogrā fijas. Š ā da skrupuloza pieeja biznesam izraisa aplausus un personisku pateicī bu. Apbrī nojuš i lugas "Trī s mā sas" manuskriptu un pā rsteigti par tik nesalasā mu autora pasvī trojumu "zem ā rsta", mē s izgā jā m dā rzā , kas bija iekā rtots ap dā mu. Dā rzs bija mans mī ļ ā kais. Tā da klusa un mierī ga vieta, atrauta no pilsē tas dzī ves, kas pulsē ja vien kā du desmitu metru attā lumā.
Brī niš ķ ī gas š ķ embu takas, mijas ar grants uzkalniņ iem, mū s veda sarež ģ ī tos labirintos zaļ umu biezokņ os. Pa takā m straumes rī bē ja, un soliņ i atradā s visnepiecieš amā kajā s vietā s. Š ā dā labvē lī bā , iespē jams, pat es ķ ertos pie radoš uma. Zaļ ajā kaleidoskopā bija vieta bē rzam, bambusam, kizilam un slaidā m cipresē m. Es negribē ju pamest parku, jo tas bija labi un neformā li. Atceroties laiku, devā mies uz mā ju. Dacha Č ehovam tika uzcelta 1899. gadā . Projektē jot ē ku, Č ehovs izvirzī ja trī s prioritā tes – vienkā rš ī bu, komfortu un ē rtī bas. Un tieš ā m mā ja izrā dī jā s gaiš a, tī ra, ar jauku asimetriju un, neskatoties uz vienkā rš ī bu un atturī bu, oriģ inā la un mā jī ga. Č ehovs š eit dzī voja 5 gadus.
Sā kotnē ji viņ š plā noja š eit bā zē ties tikai ziemā , tač u, saasinoties tuberkulozei, bija spiests klausī ties ā rstu ieteikumus un pamest savu Maskavas ī paš umu Melihovā uz pastā vī gu dzī vesvietu Jaltā . Š eit rakstnieks radī ja savas labā kā s lugas "Ķ irš u dā rzs", "Trī s mā sas", uzrakstī ja stā stu "Ravā " un vairā kas noveles. Viņ š š eit dzī voja kopā ar savu mā su un mā ti, un viņ a sieva Knipper-Č ehova ieradā s š eit atvaļ inā jumā . Mā jas iekš pusē ir divi stā vi. Vienkā rš s un mā jī gs iekā rtojums, pieticī ga atmosfē ra. Galvenā mā jas apdare bija nevainojama tī rī ba, daudz gaisa un ziedu. Nekā ā riš ķ ī ga, lieka un nedabiska. Ī paš u vietu ekspozī cijā ieņ em portreti un senas fotogrā fijas. Trī s istabā s - birojā , guļ amistabā un viesistabā - saglabā ta atmosfē ra, kā da bija Č ehova dzī ves laikā . Lielā ko daļ u š eit esoš o priekš metu rakstniekam dā vinā juš i viņ a draugi un cienī tā ji.
1927. gadā Č ehova mā ja pā rdzī voja spē cī gu zemestrī ci, bet tieš i pē c gada tā tika pilnī bā atjaunota. Pateicoties rakstnieka mā sas Marijas Pavlovnas pū lē m, Lielā Tē vijas kara laikā no mā jas netika pazaudē ts neviens muzeja eksponā ts. Saņ ē muš i patiesu baudu un mieru, pametā m rakstnieka mā jvietu. Mū su meita un maš ī na nepamanī ja mū su stundu prombū tni. Tikai pē c netieš iem pierā dī jumiem varē ju noteikt, ka uz notikumiem, kas risinā jā s lasī tavā , bija ieradusies gaidī tā tū ristu grupa. Uzstā dot kursu izbraukš anai no Jaltas, devā mies ceļ ā uz nā kamo galamē rķ i. Č ehova-jalta. org, pamatojoties uz materiā liem no manas vietnes samtyr. lv
Noskaidrojuš i biļ eš u kasi ē kas iekš ienē , vē rsā mies pie jutekliskā s kasieres ar lū gumu mū s informē t un apgā dā t ar biļ etē m. No skrieš anas sā kuma, lai sā ktu uzzinā t par Č ehova Jaltā pavadī tajiem gadiem, un viņ a darbs nav izdevies. Pirmkā rt, š eit katru stundu notiek ekskursijas gida pavadī bā , un bija jā gaida 45 minū tes, lai gaidī tu lī dz nā kamajā m paredzē tajā m sacensī bā m. Otrkā rt, filmas demonstrē š ana, kas parasti notiek pirms turnejas, bija apdraudē ta. Telpas ieņ ē ma kā da delegā cija, kas noteikti gaidī ja papildspē kus. Par to uzzinā jā m no vienas no “pionieru lī derē m” ž ē labā m, kura savas ā das kurpes samī da asinī s ar frā zi “nu kur viņ i ir! ? ". Pieņ ē muš i stratē ģ iski pareizu lē mumu, balstoties uz piedā vā tajiem nosacī jumiem, nolē mā m ekskursiju veikt paš i.
Kamē r inteliģ entā sabiedrī ba ieņ ē ma vietas un gatavojā s svinī gajam notikumam, mē s izstaigā jā m fotogrā fijā s un dokumentos iemū ž inā to Č ehova dzimtas vē sturi. Stendi fiksē ja visus viņ a dzī ves posmus no Taganrogas lī dz Vā cijas provincei. Izstā de ir ļ oti apjomī ga un informatī va. Viss ir attē lots hronoloģ iskā secī bā , un to atbalsta oriģ inā lā s fotogrā fijas. Š ā da skrupuloza pieeja biznesam izraisa aplausus un personisku pateicī bu. Apbrī nojuš i lugas "Trī s mā sas" manuskriptu un pā rsteigti par tik nesalasā mu autora pasvī trojumu "zem ā rsta", mē s izgā jā m dā rzā , kas bija iekā rtots ap dā mu. Dā rzs bija mans mī ļ ā kais. Tā da klusa un mierī ga vieta, atrauta no pilsē tas dzī ves, kas pulsē ja vien kā du desmitu metru attā lumā.
Brī niš ķ ī gas š ķ embu takas, mijas ar grants uzkalniņ iem, mū s veda sarež ģ ī tos labirintos zaļ umu biezokņ os. Pa takā m straumes rī bē ja, un soliņ i atradā s visnepiecieš amā kajā s vietā s. Š ā dā labvē lī bā , iespē jams, pat es ķ ertos pie radoš uma. Zaļ ajā kaleidoskopā bija vieta bē rzam, bambusam, kizilam un slaidā m cipresē m. Es negribē ju pamest parku, jo tas bija labi un neformā li. Atceroties laiku, devā mies uz mā ju. Dacha Č ehovam tika uzcelta 1899. gadā . Projektē jot ē ku, Č ehovs izvirzī ja trī s prioritā tes – vienkā rš ī bu, komfortu un ē rtī bas. Un tieš ā m mā ja izrā dī jā s gaiš a, tī ra, ar jauku asimetriju un, neskatoties uz vienkā rš ī bu un atturī bu, oriģ inā la un mā jī ga. Č ehovs š eit dzī voja 5 gadus.
Sā kotnē ji viņ š plā noja š eit bā zē ties tikai ziemā , tač u, saasinoties tuberkulozei, bija spiests klausī ties ā rstu ieteikumus un pamest savu Maskavas ī paš umu Melihovā uz pastā vī gu dzī vesvietu Jaltā . Š eit rakstnieks radī ja savas labā kā s lugas "Ķ irš u dā rzs", "Trī s mā sas", uzrakstī ja stā stu "Ravā " un vairā kas noveles. Viņ š š eit dzī voja kopā ar savu mā su un mā ti, un viņ a sieva Knipper-Č ehova ieradā s š eit atvaļ inā jumā . Mā jas iekš pusē ir divi stā vi. Vienkā rš s un mā jī gs iekā rtojums, pieticī ga atmosfē ra. Galvenā mā jas apdare bija nevainojama tī rī ba, daudz gaisa un ziedu. Nekā ā riš ķ ī ga, lieka un nedabiska. Ī paš u vietu ekspozī cijā ieņ em portreti un senas fotogrā fijas. Trī s istabā s - birojā , guļ amistabā un viesistabā - saglabā ta atmosfē ra, kā da bija Č ehova dzī ves laikā . Lielā ko daļ u š eit esoš o priekš metu rakstniekam dā vinā juš i viņ a draugi un cienī tā ji.
1927. gadā Č ehova mā ja pā rdzī voja spē cī gu zemestrī ci, bet tieš i pē c gada tā tika pilnī bā atjaunota. Pateicoties rakstnieka mā sas Marijas Pavlovnas pū lē m, Lielā Tē vijas kara laikā no mā jas netika pazaudē ts neviens muzeja eksponā ts. Saņ ē muš i patiesu baudu un mieru, pametā m rakstnieka mā jvietu. Mū su meita un maš ī na nepamanī ja mū su stundu prombū tni. Tikai pē c netieš iem pierā dī jumiem varē ju noteikt, ka uz notikumiem, kas risinā jā s lasī tavā , bija ieradusies gaidī tā tū ristu grupa. Uzstā dot kursu izbraukš anai no Jaltas, devā mies ceļ ā uz nā kamo galamē rķ i. Č ehova-jalta. org, pamatojoties uz materiā liem no manas vietnes samtyr. lv
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
