Apmē ram pirms desmit gadiem biju š ajā ekskursijā , kam sekoja degustā cija. Bet tad es vē l biju jauns un vī nā nepieredzē jis, un š ampanietis man patika kopumā , nevis kā ds konkrē ts zī mols, un tas, ka nā kamajā rī tā pē c š ī š ampanieš a man vienkā rš i nokrita galva, tika uzskatī ts par paš saprotamu. Tad es joprojā m mī lē ju pussaldu, bet bruts mani vienkā rš i saš ķ obī ja.→