Невеликий сквер (менше двох гектарів) між вулицями Дерібасівською і Лонжеронівською є популярним місцем відпочинку туристів і одеситів. Цей перший громадський сад у Одесі, який був розбитий Феліксом Дерібасом на власній ділянці у 1803 році та у 1806 році подарований місту. Найстаріші скульптури – мідні «Лев» і «Левиця» 19-го століття встановлені тут у 1927 році. Користуються популярністю пам’ятники Ільфу і Петрову (або 13-й стілець) та Леоніду Утьосову. Біля них фотографуються туристи. Крім того, в сквері розташовані фонтан, бювет, скульптурні композиції «Дерево кохання» і «Одеський час».
Neliels laukums (mazā k nekā divi hektā ri) starp Deribasovskaya un Lonzheronovskaya ielā m ir populā ra atpū tas vieta tū ristiem un Odesas iedzī votā jiem. Š is bija pirmais publiskais dā rzs Odesā , kuru 1803. gadā savā zemes gabalā iekā rtoja Fē likss Deribass un 1806. gadā uzdā vinā ja pilsē tai. Vecā kā s skulptū ras - vara "Lauva" un "Lauva" no 19. gadsimta š eit tika uzstā dī tas 1927. gadā . Populā ri ir pieminekļ i Ilfam un Petrovam (vai 13. krē slam) un Leonī dam Utesovam. To tuvumā tiek fotografē ti tū risti. Turklā t parkā ir strū klaka, sū kņ u telpa, skulpturā lā s kompozī cijas "Mī lestī bas koks" un "Odesas laiks".