Olbija (grieķu Óλβια — laimīga) ir sengrieķu kolonija, kuru dibināja imigranti no Milētas 647.-646.g.pmē. e. Dņepras-Bugas grīvas krastos uz dienvidiem no mūsdienu Nikolajevas.
Savu ziedu laikos tajā dzīvoja 20-25 tūkstoši cilvēku. Senie grieķi, kas nodibināja pilsētu 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, nomainīja kimeriešus un skitus (tomēr grieķi pamazām asimilējās ar vietējiem iedzīvotājiem: pēc kāda laika viņi sāka runāt grieķu un skitu jaukumā un valkāt skitu drēbes). 450. gadā pirms mūsu ēras. e. Olbiju apmeklēja Hērodots. Viņš pirmo reizi aprakstīja to tautu vēsturi, ģeogrāfiju un paražas, kuras tajā laikā apdzīvoja Ukrainas teritoriju. 331. gadā pirms mūsu ēras. e. Olbija neveiksmīgi mēģināja iekarot Aleksandra Lielā Zopiriona komandieri. 1. gadsimta vidū pirms mūsu ēras. e. Pilsētu iznīcināja getae karaļa Burebista vadībā. Pirmajos gadsimtos p.m.ē. e. dzīve Olbijā tika atjaunota, un tā kļuva par daļu no Romas impērijas. 4. gadsimta beigās parādījās huņņi, kuri beidzot iznīcināja Olbiju. Teritorijā saglabājušās nocietinājumu drupas, pilsētas kvartāli, laukums, svētvieta, tempļi, darbnīcas un apbedījumi. Izlasiet pilnībā ↓