Собор святого Юра Jura katedrāle

Novērtējums 9110

Monumentā lais arhitektū ras ansamblis, kas paceļ as Svē tā Jura kalnā Ļ vovā , jau sen ir bijusi galvenā Ukrainas grieķ u katoļ u katedrā le. Pirmais templis datē ts ar 1280.  gadu, un kopš tā laika vienmē r ir bijusi svē ta vieta. Kompleksā ietilpst katedrā le, zvanu tornis, lielpilsē tu palā tas un kapitulu mā jas, liels parks-dā rzs. 18.  gadsimta skulptū ras uz baznī cas ir Dž ona Pinzela š edevri.

Arī tempļ a interjeri pā rsteidz ar ikonogrā fijas bagā tī bu un daudzveidī bu. Iepretim katedrā lei atrodas Metropolī tu pils, ko arhitekts Fesingers cē lis XVIII gadsimtā rokoko stilā ar klasicisma pieskaņ ā m. Pils dzī vokļ i ir bagā tī gi dekorē ti. Baznī cas otrā pusē stā v zvanu tornis, kurā karā jas vecā kais zvans visā Ukrainā . Uzraksts uz tā datē ts ar 1341. gadu un liecina par seno laiku militā rajā m katastrofā m. No tempļ a pagalma austrumu terases paveras lielisks skats uz pilsē tu.
Laukumā iepretim katedrā lei uzcelts piemineklis metropolī tam Andrijam Š eptickim. Pie sienas, kas ieskauj katedrā li, uzstā dī ta piemiņ as plā ksne, kas piemin 1683. gada notikumus, kad tika izveidots Ukrainas karaspē ks, lai piedalī tos karā ar turkiem.