Vienī gā kulta ē ka Kijevā , celta gotiskā stilā . Celtniecī ba sā kā s 1899. Baznī cu uzcē la Kijevas arhitekts Vladislavs Horodetskis pē c SV Valovska projekta. Pē c izskata tas atgā dina slaveno Vī nes Votiv Kirche.
Baznī cas celtniecī bas laikā arhitektam nā cies likt lietā novatora talantu. Augsnes, kur tika celta baznī ca, izrā dī jā s mitras, un to nostiprinā š anai pamatos tika uzstā dī tas Kijevas inž eniera AE Š trausa izgudrotā s betona pildī tā s konstrukcijas. Tad š ī metode tika izmantota pirmo reizi, pē c tam tā kļ uva plaš i izmantota Eiropā . Bū vnieki neatteicā s izmantot betonu un dzelzsbetonu.
Betons tika izmantots arī mā kslī gā akmens apstrā dei un veidoš anai, un, vē rī gi ieskatoties, ē kas spraugā s var redzē t ķ irzakas. Starp citu, skulptū ras tapuš as Elio Salas studijā.
Visa š ī "svē tā trī svienī ba" - Gorodetskis, Strauss, Sala - vē lā k radī s dekadenta stila š edevru - Kijevas Himē ru namu.
Templis tika celts 10 gadus par cilvē ku ziedojumiem. Galī gajā variantā , ko redzam š odien, baznī cai plā nā ir krustveida bazilika, divi torņ i galvenajā , rietumu, fasā dē , mazā ks, treš ais - paraksts - neliels tornis virs krusta ar zvanu. Galvenā kompozī cijas uzmanī ba pievē rsta rietumu fasā dei - trī s portā li, milzī gs vitrā ž as apaļ š rož u logs, pā r kuru paceļ as trī sstū rveida frontons. Un až ū ra bultu malā s debesī s plosī jā s torņ i.
1936. gadā boļ š eviku varas iestā des slē dza Svē tā Nikolaja baznī cu, un kopš tā laika ē ka tika izmantota kā saimniecī bas telpa. 1978. gadā ar Ukrainas PSR Ministru padomes rī kojumu baznī cas ē ka tika nodota Ē rģ eļ mū zikas namam. Lai to izdarī tu, Č ehoslovā kijā tika pasū tī ts uzņ ē muma "Rieger-Kloss" korpuss.
1981. gadā tika pabeigta restaurā cija un tajā paš ā gadā baznī cā tika atvē rta koncertzā le.
Š obrī d Nikolaja baznī ca ir sadalī ta Ukrainas Nacionā lajā ē rģ eļ u un kamermū zikas namā kā koncertu norises vieta un Ukrainas Romas katoļ u baznī cas Svē tā Nikolaja draudzē , kas veic dievkalpojumus reliģ iskajai kopienai.
Baznī cas celtniecī bas laikā arhitektam nā cies likt lietā novatora talantu. Augsnes, kur tika celta baznī ca, izrā dī jā s mitras, un to nostiprinā š anai pamatos tika uzstā dī tas Kijevas inž eniera AE Š trausa izgudrotā s betona pildī tā s konstrukcijas. Tad š ī metode tika izmantota pirmo reizi, pē c tam tā kļ uva plaš i izmantota Eiropā . Bū vnieki neatteicā s izmantot betonu un dzelzsbetonu.
Betons tika izmantots arī mā kslī gā akmens apstrā dei un veidoš anai, un, vē rī gi ieskatoties, ē kas spraugā s var redzē t ķ irzakas. Starp citu, skulptū ras tapuš as Elio Salas studijā.
Visa š ī "svē tā trī svienī ba" - Gorodetskis, Strauss, Sala - vē lā k radī s dekadenta stila š edevru - Kijevas Himē ru namu.
Templis tika celts 10 gadus par cilvē ku ziedojumiem. Galī gajā variantā , ko redzam š odien, baznī cai plā nā ir krustveida bazilika, divi torņ i galvenajā , rietumu, fasā dē , mazā ks, treš ais - paraksts - neliels tornis virs krusta ar zvanu. Galvenā kompozī cijas uzmanī ba pievē rsta rietumu fasā dei - trī s portā li, milzī gs vitrā ž as apaļ š rož u logs, pā r kuru paceļ as trī sstū rveida frontons. Un až ū ra bultu malā s debesī s plosī jā s torņ i.
1936. gadā boļ š eviku varas iestā des slē dza Svē tā Nikolaja baznī cu, un kopš tā laika ē ka tika izmantota kā saimniecī bas telpa. 1978. gadā ar Ukrainas PSR Ministru padomes rī kojumu baznī cas ē ka tika nodota Ē rģ eļ mū zikas namam. Lai to izdarī tu, Č ehoslovā kijā tika pasū tī ts uzņ ē muma "Rieger-Kloss" korpuss.
1981. gadā tika pabeigta restaurā cija un tajā paš ā gadā baznī cā tika atvē rta koncertzā le.
Š obrī d Nikolaja baznī ca ir sadalī ta Ukrainas Nacionā lajā ē rģ eļ u un kamermū zikas namā kā koncertu norises vieta un Ukrainas Romas katoļ u baznī cas Svē tā Nikolaja draudzē , kas veic dievkalpojumus reliģ iskajai kopienai.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (4)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
