Kijevas planetā rijs tika atvē rts 1952. gada janvā rī . 1987. gadā tika pabeigta un atklā ta jauna Kijevas planetā rija ē ka Krasnoarmeyskaya ielā.57/3 (tagad Velyka Vasylkivska). Planetā rijs joprojā m darbojas š ajā adresē . Zeiss IV planetā rijs tika iegā dā ts un uzstā dī ts. Daļ a projekcijas tehnikas (projektori, "auto", projektors "jū ra-sniegs" u. c. ) pā rvietoti uz jaunu ē ku.
Kijevas planetā rijā ir liela lekciju zā le ar puslodes formas kupolu 23 metru diametrā un 11.5 metru augstumā , kas ir otra lielā kā Eiropā , un paš ai ē kai ir ī paš s arhitektū ras stils ar atvē rtu telpu, un unikā la arhitektū ras iezī me - spirā le. rampa, kas simbolizē pastā vī gu attī stī bu un virzī bu uz priekš u.
2016. gada laikā Kijevas planetā rijs tika tehniski pā rkā rtots, uzstā dī ts programmatū ras un aparatū ras komplekss Front Pictures DX12 un izveidota š ī kompleksa sintezē tā sistē ma ar Zeiss IV Planetarium optisko un mehā nisko ierī ci un digitā lo projekcijas sistē mu.
Planetā rijs ir zinā tnisks un izziņ as centrs, kas izplata astronomiskā s zinā š anas tiem, kas vē las izjust kosmosa burvī bu. Mū sdienā s tā ir ī paš a ī paš i izstrā dā tas ē kas un sintezē tas sistē mas kombinā cija, kas sastā v no optiski-mehā niskas ierī ces "Planetā rijs" un digitā lā s projekcijas sistē mas, kas ļ auj ekrā nā attē lot puslodes (kupola) veidā zvaigž ņ u, planē tu attē lus, pavadoņ i, Saules sistē mas komē tas un jebkura -kā da informā cija par Zemi un Visumu ar vizuā lo zinā š anu uztveri daž ā dā s zinā tnes jomā s.
Kijevas planetā rijā ir liela lekciju zā le ar puslodes formas kupolu 23 metru diametrā un 11.5 metru augstumā , kas ir otra lielā kā Eiropā , un paš ai ē kai ir ī paš s arhitektū ras stils ar atvē rtu telpu, un unikā la arhitektū ras iezī me - spirā le. rampa, kas simbolizē pastā vī gu attī stī bu un virzī bu uz priekš u.
2016. gada laikā Kijevas planetā rijs tika tehniski pā rkā rtots, uzstā dī ts programmatū ras un aparatū ras komplekss Front Pictures DX12 un izveidota š ī kompleksa sintezē tā sistē ma ar Zeiss IV Planetarium optisko un mehā nisko ierī ci un digitā lo projekcijas sistē mu.
Planetā rijs ir zinā tnisks un izziņ as centrs, kas izplata astronomiskā s zinā š anas tiem, kas vē las izjust kosmosa burvī bu. Mū sdienā s tā ir ī paš a ī paš i izstrā dā tas ē kas un sintezē tas sistē mas kombinā cija, kas sastā v no optiski-mehā niskas ierī ces "Planetā rijs" un digitā lā s projekcijas sistē mas, kas ļ auj ekrā nā attē lot puslodes (kupola) veidā zvaigž ņ u, planē tu attē lus, pavadoņ i, Saules sistē mas komē tas un jebkura -kā da informā cija par Zemi un Visumu ar vizuā lo zinā š anu uztveri daž ā dā s zinā tnes jomā s.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
