Vecā kā saglabā jusies Kijevas Romas katoļ u baznī cas kulta ē ka. Celtniecī ba ilga ceturtdaļ u gadsimta un tika pabeigta 1842. gadā . Projekta autors ir itā ļ u izcelsmes Kijevas arhitekts Ludviks Stanzani. Veidots klasicisma stilā , krustveida plā nā , ar augstu galveno vannu un diviem torņ iem, portiku pie ieejas. 19. gadsimta beigā s Aleksandra baznī cas draudzē dzī voja vairā k nekā.33 000 cilvē ku.
20. un 30. gados gandrī z visi baznī cu priesteri tika represē ti. Komunistiskā vara baznī cā uzcē la kopmī tni, bet kopš.1952. gada - planetā riju. Tikai 1991. gadā ē ka tika atdota Romas katoļ u baznī cai. 2001. gadā baznī cu apmeklē ja pā vests Jā nis Pā vils II.
1993. gadā pa labi no Aleksandra baznī cas lieveņ a tika uzstā dī ta Polijā izgatavota piemiņ as zī me totalitā rā rež ī ma upuriem. Tradicionā lais augstais latī ņ u tē rauda krusts ir uzstā dī ts uz zema divpakā pju betona pjedestā la.
Trī sdimensiju krustam (ar iekš ē jo dobumu) ir caurejoš a frontā lā atvere. Horizontā lais dž emperis sadala caurumu divā s daļ ā s tā , ka virsū veidojas vienā dsā nu grieķ u krusts, kura vidū zvanu fermā ir piekā rts bronzas zvans. Uz grieķ u krusta pleciem, augš as un pamatnes ir uzraksts poļ u valodā ar bronzas burtiem un datums: "Ticī ba, cerī ba, mī lestī ba, 1993". Latī ņ u krusta apakš ā ir bronzas plā ksne ar reljefu uzrakstu: "Upuru piemiņ a ticī bai un Tē vzemei. 1917-1991 ».
Zvanam ir reljefi uzraksti latī ņ u valodā - priekš pusē devī ze: "Vienmē r uzticī gs" un krusta attē ls, reversā - poļ u valodā : "1808-1992. Annas Felč inskas-Č etsores un cilvē kresursu meistara Zbigņ eva Felč inska lietuve. Zemā k aplī - heraldiskā ģ erboņ a attē ls ar uzrakstu latī ņ u valodā aplī : "Dž ons Purvins Ž itomiras bī skaps. "
20. un 30. gados gandrī z visi baznī cu priesteri tika represē ti. Komunistiskā vara baznī cā uzcē la kopmī tni, bet kopš.1952. gada - planetā riju. Tikai 1991. gadā ē ka tika atdota Romas katoļ u baznī cai. 2001. gadā baznī cu apmeklē ja pā vests Jā nis Pā vils II.
1993. gadā pa labi no Aleksandra baznī cas lieveņ a tika uzstā dī ta Polijā izgatavota piemiņ as zī me totalitā rā rež ī ma upuriem. Tradicionā lais augstais latī ņ u tē rauda krusts ir uzstā dī ts uz zema divpakā pju betona pjedestā la.
Trī sdimensiju krustam (ar iekš ē jo dobumu) ir caurejoš a frontā lā atvere. Horizontā lais dž emperis sadala caurumu divā s daļ ā s tā , ka virsū veidojas vienā dsā nu grieķ u krusts, kura vidū zvanu fermā ir piekā rts bronzas zvans. Uz grieķ u krusta pleciem, augš as un pamatnes ir uzraksts poļ u valodā ar bronzas burtiem un datums: "Ticī ba, cerī ba, mī lestī ba, 1993". Latī ņ u krusta apakš ā ir bronzas plā ksne ar reljefu uzrakstu: "Upuru piemiņ a ticī bai un Tē vzemei. 1917-1991 ».
Zvanam ir reljefi uzraksti latī ņ u valodā - priekš pusē devī ze: "Vienmē r uzticī gs" un krusta attē ls, reversā - poļ u valodā : "1808-1992. Annas Felč inskas-Č etsores un cilvē kresursu meistara Zbigņ eva Felč inska lietuve. Zemā k aplī - heraldiskā ģ erboņ a attē ls ar uzrakstu latī ņ u valodā aplī : "Dž ons Purvins Ž itomiras bī skaps. "
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
