Klostu ordenis, kas tika izveidots, lai atbrī votu kristieš u dvē seles no islā ma gū sta otrā s tū kstoš gades rī tausmā , un gadsimtiem vē lā k sargā ja pasaules intereses zem krusta karoga, kad viņ š pirmo reizi iekļ uva parlamentā ar izpostī tā m musulmaņ u armijā m un pilsē tā m. viņ a Dievam tī kamā misija. 1699. gadā Kamenecā , kuru Turcijas armija atstā ja saskaņ ā ar Karlovi Vari miera lī gumu, kopā ar Ž eč pospolitas uzņ emš anas komisiju ieradā s pirmie trinitā rieš u mū ki, lai izpildī tu solī jumu glā bt un aizsargā t katoļ u iedzī votā ju tiesī bas.
Sā kumā ubagoš anas ordenim, kas darbojā s ar devī zi "Slava Trī svienī bai, gū stekņ i - brī vī ba", komisā ri pieš ķ ī ra Osmaņ u laikā netā lu no Ljadskas vā rtiem uzcelto moš eju, kuras ē ka tomē r tika nopietni bojā ta plū dos. un tuvu Smotrič as palienei. nesolī ja viņ ai mierī gu eksistenci nā kotnē . Tik drī z trinitā rieš i pameta savu neviesmī lī go patvē rumu par labu mā jī gam ī paš umam plakankalnes virsotnē pie Pils tilta, ko viens no brā ļ iem, vā rdā Mihaels, bija mantojis trī s gadus iepriekš (1696. gadā ) no Kamenecas birģ era Hocimirska.
Ordeņ a loma, kas pastā vē ja un savus labos darbus darī ja tikai caur ž ē lastī bu, tikko no turku jū ga atbrī votajā pilsē tā bija tik liela, ka 1712. gadā par savā ktajiem lī dzekļ iem tika uzcelta koka baznī ca, savukā rt ē kas kļ uva par patvē rumu. klosteru brā lī ba.
Un 1750. gadā par ziedojumiem tika uzsā kta vē rienī ga Trinitā rā mū ra klostera kompleksa celtniecī ba, kas tika pabeigta 1765. gadā ar klostera dzī vojamo un saimniecī bas ē ku nodoš anu ekspluatā cijā un baznī cas iesvē tī š anu par godu Dzī vajai Trī svienī bai, ko veica bī skaps Krasinskis 1780. gadā . .
Lī dz ar Krievijas impē rijas nodibinā š anu Podiljā.18. gadsimta beigā s, Trī svienī bas klostera pastā vē š ana kā viens no nabadzī gā kajiem un mazā kajiem Kamjaņ ec-Podiļ skā pienā ca loģ isks punkts - 1842. gadā tas tika slē gts un tā ē kas tika pielā gotas Valsts ī paš uma palā ta. Vē lā k (19. gadsimta beigā s) bijuš o klostera jumtu koplietoja apriņ ķ a policijas pā rvalde, Podoļ skas guberņ as pā rvaldes arhī vs un pilsē tas ugunsdzē sē ji.
Tajā paš ā laikā Trī svienī bas baznī ca turpinā ja pildī t savu augsto garī go misiju, piedzī vojot rekonstrukciju, kuras laikā tā s interjeri lī dz nepazī š anai mainī jā s zem talantī gā s I. Pagtla otas. Nemierī gā divdesmitā gadsimta otrā desmitgade tika atzī mē ta katoļ u baznī cai, kā arī neskaitā miem citiem visu konfesiju un konfesiju ticī bas balstiem jaunajā PSRS vā rdā nosauktajā valstī , aizmirstī bas laikmeta sā kums - ) karadarbī bas laikā . Otrā pasaules kara laikā ē kā atradā s Hmeļ nickas apgabala reģ ionā lais valsts arhī vs.
Tikai 1977. gadā beidzot tika valsts novē rtē ta baznī cas kultū rvē sturiskā vē rtī ba, kas atrodas netā lu no vecā Kameneca galvenajiem vā rtiem, kad sā kā s vē rienī ga ē kas rekonstrukcija, kas cita starpā neietekmē ja tā s interjeru. Remonta un restaurā cijas darbi tika pabeigti 1984. gadā.
Jauno laiku (Ukrainas neatkarī bas) rī tausmā , kad tika atcelts oficiā lais reliģ ijas aizliegums, Svē tais Gars atgriezā s pie bijuš ā s Trī svienī bas baznī cas sienā m kopā ar grieķ u katoļ u kopienas pā rstā vjiem, kas dievkalpojumus baznī cā sā ka 1992. gadā . Š ī atjaunotā baznī ca tagad ir nosaukta svē tā Još afata vā rdā.
Baroka pē rle vienā no senā s Kamianets-Podilskyi galvenajiem laukumiem ir viennavas mū ra baznī ca zem pusapaļ ā m velvē m uz veidņ iem ar zvanu torni, kas sastā v no trim piloniem, kas savienoti ar izliektā m arkā m uz augsta pjedestā la.
Bijuš ā s Kamianetsas Trī svienī bas baznī cas ā rē jo vienkā rš o un vienlaikus izsmalcinā to apdari veido Toskā nas ordeņ a pilastri, uz kuriem balstā s frontons ar dekoratī vā m skulptū rā m un vā zē m, un divpakā pju kā pnes, kas ved uz galveno ieeju. svē tie.
Sā kumā ubagoš anas ordenim, kas darbojā s ar devī zi "Slava Trī svienī bai, gū stekņ i - brī vī ba", komisā ri pieš ķ ī ra Osmaņ u laikā netā lu no Ljadskas vā rtiem uzcelto moš eju, kuras ē ka tomē r tika nopietni bojā ta plū dos. un tuvu Smotrič as palienei. nesolī ja viņ ai mierī gu eksistenci nā kotnē . Tik drī z trinitā rieš i pameta savu neviesmī lī go patvē rumu par labu mā jī gam ī paš umam plakankalnes virsotnē pie Pils tilta, ko viens no brā ļ iem, vā rdā Mihaels, bija mantojis trī s gadus iepriekš (1696. gadā ) no Kamenecas birģ era Hocimirska.
Ordeņ a loma, kas pastā vē ja un savus labos darbus darī ja tikai caur ž ē lastī bu, tikko no turku jū ga atbrī votajā pilsē tā bija tik liela, ka 1712. gadā par savā ktajiem lī dzekļ iem tika uzcelta koka baznī ca, savukā rt ē kas kļ uva par patvē rumu. klosteru brā lī ba.
Un 1750. gadā par ziedojumiem tika uzsā kta vē rienī ga Trinitā rā mū ra klostera kompleksa celtniecī ba, kas tika pabeigta 1765. gadā ar klostera dzī vojamo un saimniecī bas ē ku nodoš anu ekspluatā cijā un baznī cas iesvē tī š anu par godu Dzī vajai Trī svienī bai, ko veica bī skaps Krasinskis 1780. gadā . .
Lī dz ar Krievijas impē rijas nodibinā š anu Podiljā.18. gadsimta beigā s, Trī svienī bas klostera pastā vē š ana kā viens no nabadzī gā kajiem un mazā kajiem Kamjaņ ec-Podiļ skā pienā ca loģ isks punkts - 1842. gadā tas tika slē gts un tā ē kas tika pielā gotas Valsts ī paš uma palā ta. Vē lā k (19. gadsimta beigā s) bijuš o klostera jumtu koplietoja apriņ ķ a policijas pā rvalde, Podoļ skas guberņ as pā rvaldes arhī vs un pilsē tas ugunsdzē sē ji.
Tajā paš ā laikā Trī svienī bas baznī ca turpinā ja pildī t savu augsto garī go misiju, piedzī vojot rekonstrukciju, kuras laikā tā s interjeri lī dz nepazī š anai mainī jā s zem talantī gā s I. Pagtla otas. Nemierī gā divdesmitā gadsimta otrā desmitgade tika atzī mē ta katoļ u baznī cai, kā arī neskaitā miem citiem visu konfesiju un konfesiju ticī bas balstiem jaunajā PSRS vā rdā nosauktajā valstī , aizmirstī bas laikmeta sā kums - ) karadarbī bas laikā . Otrā pasaules kara laikā ē kā atradā s Hmeļ nickas apgabala reģ ionā lais valsts arhī vs.
Tikai 1977. gadā beidzot tika valsts novē rtē ta baznī cas kultū rvē sturiskā vē rtī ba, kas atrodas netā lu no vecā Kameneca galvenajiem vā rtiem, kad sā kā s vē rienī ga ē kas rekonstrukcija, kas cita starpā neietekmē ja tā s interjeru. Remonta un restaurā cijas darbi tika pabeigti 1984. gadā.
Jauno laiku (Ukrainas neatkarī bas) rī tausmā , kad tika atcelts oficiā lais reliģ ijas aizliegums, Svē tais Gars atgriezā s pie bijuš ā s Trī svienī bas baznī cas sienā m kopā ar grieķ u katoļ u kopienas pā rstā vjiem, kas dievkalpojumus baznī cā sā ka 1992. gadā . Š ī atjaunotā baznī ca tagad ir nosaukta svē tā Još afata vā rdā.
Baroka pē rle vienā no senā s Kamianets-Podilskyi galvenajiem laukumiem ir viennavas mū ra baznī ca zem pusapaļ ā m velvē m uz veidņ iem ar zvanu torni, kas sastā v no trim piloniem, kas savienoti ar izliektā m arkā m uz augsta pjedestā la.
Bijuš ā s Kamianetsas Trī svienī bas baznī cas ā rē jo vienkā rš o un vienlaikus izsmalcinā to apdari veido Toskā nas ordeņ a pilastri, uz kuriem balstā s frontons ar dekoratī vā m skulptū rā m un vā zē m, un divpakā pju kā pnes, kas ved uz galveno ieeju. svē tie.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
