Izmailas cietoksni pie Donavas upes turki cēla 16. gadsimtā un nocietināja līdz 19. gadsimta beigām, kad 1790. gada 11. decembrī Krievijas-Turcijas kara laikā 1787.-1791. gadā cietoksnis, kas tika uzskatīts par neieņemamu, to ieņēma Krievijas karaspēks AV Suvorova vadībā. Taču saskaņā ar 1791. gadā Jasi noslēgtā miera līguma rezultātiem Ismaēls palika Turcijas sultāna pakļautībā. Jaunā Krievijas-Turcijas kara laikā 1806.-1812.gadā 1809.gada 14.septembrī cietoksni tomēr ieņēma Krievijas karaspēks ģenerāļa A.P.Zasa vadībā. Pēc Krievijas sakāves Krimas karā saskaņā ar 1856. gada Parīzes miera līgumu Izmailas cietoksnis tika uzspridzināts, nocietinājumi tika nojaukti.
Vēstures un kultūras objektu saglabāšanai un eksponēšanai bijušā cietokšņa teritorijā 1991. gadā izveidots Cietokšņa memoriālais parks-muzejs. Šeit papildus diorāmai var redzēt saglabājušās zemes vaļņu daļas un dziļu aizsarggrāvi, no ķieģeļiem uz kaļķu javas mūrētas balsta sienas drupas, Nikoļska klostera Čilijas vārtus, Debesbraukšanas baznīcu, Nikolaja baznīcu. Baznīca, rumāņu piemineklis "Ērglis", kas uzstādīts 1930. gadā virs kripta, kurā apglabāti 420 bezvārda karotāji. Netālu no parka-muzeja atrodas A. V. Suvorova muzeja filiāle - 20x7 metrus liela diorāma "Izmailas cietokšņa vētra", kas atklāta 1973. gadā 11. gadsimta Turcijas mošejas ēkā. Ieeja diorāmā ir apmaksāta. Izlasiet pilnībā ↓