Мы решили отправиться непосредственно в горы — посмотреть на Скалы Довбуша. Тем, кто не знает, Олекса Довбуш — это народный карпатский герой XVIII века. Сам горный ансамбль состоит из нескольких скал, которые можно с одной стороны обойти по удобной широкой дороге и выйти на центральную равнину среди них, или пойти узкой, неудобной и достаточно опасной тропинкой через скалы. В народе есть легенда, которая называет эту тропу "чистилищем": якобы человек, прошедший по этой тропе и вышедший на равнину, очищается от всех грехов. Казалось бы, что особенного, но в некоторых местах расстояние между скал шириной всего 20-30 сантиметров! Чувства противоречивые и неописуемые: пещера между скал все темнее и темнее, писк и шуршание крыльев летучих мышей, эхо капающей воды — кажется, что выхода отсюда нет! Некоторое время двигаешься в сумерках, протискиваясь в эти 30 сантиметров и начинаешь думать, что пора бы похудеть и заняться собой, даешь мысленные обещания пойти в спортзал... Ну, у детей-то меньше грехов, поэтому они быстро прошмыгнули по тропе. Когда впереди показывается тонкий, как паутинка, луч света, тут-то РЕАЛЬНО понимаешь, что такое "свет в конце туннеля". Вот они: заветная поверхность, глоток воздуха, свет солнца! Начинаешь ценить то, что воспринимаешь как должное. Алиса и Марго, оказавшись наверху, с неподдельным удивлением сказали: "Мама, у нас настоящие приключения, как у Даши из мультика (мультик „Даша-следопыт“ или Dora the Explorer)". Наверху нас ожидал целый ансамбль скальных пещер, но наше внимание привлекла одна сказочная и необычная скала: если хорошо присмотреться, то можно разглядеть изображение льва. По народной легенде, этот лев охраняет зарытые здесь сокровища, которые еще никто не нашел. Еще там есть лестница, по которой можно взобраться на "гриву" этого льва — и оценить потрясающий вид на Прикарпатье. Там же, наверху, есть Камень Желаний, к которому можно прикоснуться и загадать заветное желание.
Далеко, у хвилях карпатських буків,
Народний герой український там жив.
Та бідний народ, під гнетючим ярмом
Він захищав, керував він військ?м.
Олекса то Довбуш - Народний Герой!
Який дарував людям їжу, спок?й.
Багатства, у панів, що відбирав,
У скелю із Левом усі їх ховав.
А Лев той - безсмертний їх вартував,
Поки наш герой людям їх роздавав.
І досі той Лев, там на скелях стоїть,
Наводить на недругів страх і жахіть.
Простих захищає, радіє з дітей,
Та не покине він скелі тієй!
Тому, люди ближчеє місто назвали
На честь того Лева! Щоб всі пам”ятали!
Тепер Львів квітучий, із запахом кави,
Одне з гарних самих міст Неньки-Держави!
І ця легенда –то вигадка м?я!
А може так було? Знає скеля Героя! (моё)
Nolē mā m doties tieš i uz kalniem – apskatī t Dovbush Rocks. Tiem, kas nezina, Oleksa Dovbuš a ir populā rs XVIII gadsimta Karpatu varonis. Pats kalnu ansamblis sastā v no vairā kiem akmeņ iem, kurus no vienas puses var apbraukt pa ē rtu platu ceļ u un starp tiem sasniegt centrā lo lī dzenumu vai iziet pa akmeņ iem š auru, neē rtu un diezgan bī stamu taku. Tautā klī st leģ enda, kas š o ceļ u dē vē par "š ķ ī stī tavu": domā jams, ka cilvē ks, kurš gā jis š o ceļ u un nonā cis lī dzenumā , tiek attī rī ts no visiem grē kiem. Š ķ iet, ka ī paš i, bet vietā m attā lums starp akmeņ iem ir tikai 20-30 centimetru plats! Sajū tas ir pretrunī gas un neaprakstā mas: ala starp akmeņ iem kļ ū st arvien tumš ā ka, sikspā rņ u spā rnu č ī kstē š ana un č aukstē š ana, ū dens piloš a atbalss - š ķ iet, ka izejas nav!
Kā du laiku tu kustē jies krē slā , iespiedies tos 30 centimetrus un sā c domā t, ka laiks notievē t un darī t paš am, dot domu solī jumus iet uz sporta zā li...Nu bē rniem ir mazā k grē ku, tā pē c ā tri paslī dē ja tā lā k. taka. Kad tavā priekš ā parā dā s plā ns kā zirnekļ tī kls gaismas stars, tad TIEŠ Ā M saproti, kas ir "gaisma tuneļ a galā ". Š eit viņ i ir: lolotā virsma, gaisa elpa, saules gaisma! Jū s sā kat novē rtē t to, ko uzskatā t par paš saprotamu. Alise un Margo, bū dami augš ā , ar neviltotu pā rsteigumu teica: "Mammu, mums ir ī sti piedzī vojumi, kā Daš a no multfilmas (multenes "Daš a Ceļ a meklē tā js" vai Dora pē tniece)". Augš stā vā mū s sagaidī ja vesels klinš u alu ansamblis, bet mū su uzmanī bu piesaistī ja pasakains un neparasts klints: ja labi ieskatā s, var ieraudzī t lauvas tē lu. Saskaņ ā ar tautas leģ endu, š ī lauva sargā š eit apraktos dā rgumus, kurus neviens vē l nav atradis.
Ir arī kā pnes, kur var uzkā pt pa š ī s lauvas "krē pē m" - un novē rtē t brī niš ķ ī gos skatus uz Karpatiem. Tur, augš ā , atrodas Vē lmju akmens, kuram var pieskarties un izteikt lolotu vē lē š anos.
Tā lu, Karpatu diž skā barž u viļ ņ os,
Tur dzī voja Ukrainas nacionā lais varonis.
Un nabadzī gie cilvē ki zem nospiedoš ā jū ga
Vai viņ š aizstā vē ja, vai viņ š vadī ja karaspē ku? m.
Oleksa ir Dovbuš s - Tautas varonis!
Kurš deva cilvē kiem ē st, mieru? un.
Bagā tī ba no kungiem, kas atņ ē ma,
Viņ š tos visus paslē pa klintī kopā ar Levu.
Un Lauva - nemirstī gais viņ us sargā ja,
Kamē r mū su varonis tos izplatī ja cilvē kiem.
Un joprojā m tā Lauva, kas stā v tur uz akmeņ iem,
Izraisa ienaidniekiem bailes un š ausmas.
Aizsargā vienkā rš o, priecā jas ar bē rniem,
Bet viņ š nepametī s klinti!
Tā pē c cilvē ki nosauca tuvā ko pilsē tu
Par godu tai Lauvai! Lai visi atceras!
Tagad Ļ vova plaukst ar kafijas smarž u,
Viena no skaistā kajā m Nenkas š tata pilsē tā m!
Un š ī leģ enda ir izdomā jums m? es!
Vai varbū t tā bija? Varoņ a klints zina! (mans)