Pagā juš ajā gadā man bija iespē ja apmeklē t ļ oti interesantu pilsē tu Rietumukrainā , kuru tū risti biež i vien negodī gi apiet - Drohobič u. Š eit ir daudz interesantu vietu - Rā tsnams, katedrā les utt. Bet vislielā ko iespaidu uz mani atstā ja vecā koka Svē tā Jura baznī ca.
Tā celta 15. gadsimtā un savu galī go veidolu ieguvusi 1678. gadā . Tā ir slavena ar unikā lajiem interjera gleznojumiem un ne mazā k unikā lo 17. gadsimta vidus ikonostā zi. Š ī ir koka trī sdaļ ī ga (trisrubnaya) baznī ca plā nā ar kvadrā tveida galveno navoi un diviem slī pē tiem sā nu spā rniem (konč as). Interesanti, ka sā kotnē ji tas tika uzcelts nevis Drohobič ā , bet tika transportē ts 1656. gadā no ciema. Nadievo un uzstā dī ts tā izdeguš ā priekš gā jē ja vietā.
Baznī cas dibenu ierā mē plata josla arkā des-galerijas formā uz pī lā riem. Virs Babinets atrodas kori ar arku galeriju un Vvedenskas kapelu.
Virs galvenajā m baļ ķ u mā jā m baznī ca ir vainagota ar trim virsotnē m bez krokā m, un spā rni ir vainagoti ar mazā m virsmā m ar vienu kroku, visas uz astoņ u sā nu pjedestā la.
Baznī cas interjers ir apgleznots ar freskā m, kas izgatavotas Stefana, gleznotā ja Popovič a Meditska vadī bā . Papildus reliģ iskajā m kompozī cijā m (Kristus cieš anas), bagā tī gs dekoratī vs ornaments, kam galvenokā rt ir veģ etatī vs raksturs. Tā paš a gleznotā ja ikonostā ze un ikonas ("Dievmā tes Akafaists", "Apustuļ a Pā vila darbi", "Lielajam moceklim Jurijam galvas nogrieš ana") brū ni okera un olī vzaļ os toņ os; ar pieticī gu mā ksliniecisko iespē ju palī dzī bu mā kslinieks atveidotajā m figū rā m pieš ķ ī ra individuā lu, gandrī z portretisku izteiksmi. Vī nogulā ja grebuma reljefs uz ikonostā zes kolonnā m ir lī dzī gs grebumam uz akmens.
1678. gadā baznī cas zvanu tornis Sv.
Jura, kas vairā kkā rt tika remontē ta, tač u tā nav zaudē jusi savu sā kotnē jo izskatu un lī dz tam laikam ir viens no vislabā k saglabā tajiem 17. gadsimta Galisijas arhitektū ras pieminekļ iem.
Tā celta 15. gadsimtā un savu galī go veidolu ieguvusi 1678. gadā . Tā ir slavena ar unikā lajiem interjera gleznojumiem un ne mazā k unikā lo 17. gadsimta vidus ikonostā zi. Š ī ir koka trī sdaļ ī ga (trisrubnaya) baznī ca plā nā ar kvadrā tveida galveno navoi un diviem slī pē tiem sā nu spā rniem (konč as). Interesanti, ka sā kotnē ji tas tika uzcelts nevis Drohobič ā , bet tika transportē ts 1656. gadā no ciema. Nadievo un uzstā dī ts tā izdeguš ā priekš gā jē ja vietā.
Baznī cas dibenu ierā mē plata josla arkā des-galerijas formā uz pī lā riem. Virs Babinets atrodas kori ar arku galeriju un Vvedenskas kapelu.
Virs galvenajā m baļ ķ u mā jā m baznī ca ir vainagota ar trim virsotnē m bez krokā m, un spā rni ir vainagoti ar mazā m virsmā m ar vienu kroku, visas uz astoņ u sā nu pjedestā la.
Baznī cas interjers ir apgleznots ar freskā m, kas izgatavotas Stefana, gleznotā ja Popovič a Meditska vadī bā . Papildus reliģ iskajā m kompozī cijā m (Kristus cieš anas), bagā tī gs dekoratī vs ornaments, kam galvenokā rt ir veģ etatī vs raksturs. Tā paš a gleznotā ja ikonostā ze un ikonas ("Dievmā tes Akafaists", "Apustuļ a Pā vila darbi", "Lielajam moceklim Jurijam galvas nogrieš ana") brū ni okera un olī vzaļ os toņ os; ar pieticī gu mā ksliniecisko iespē ju palī dzī bu mā kslinieks atveidotajā m figū rā m pieš ķ ī ra individuā lu, gandrī z portretisku izteiksmi. Vī nogulā ja grebuma reljefs uz ikonostā zes kolonnā m ir lī dzī gs grebumam uz akmens.
1678. gadā baznī cas zvanu tornis Sv.
Jura, kas vairā kkā rt tika remontē ta, tač u tā nav zaudē jusi savu sā kotnē jo izskatu un lī dz tam laikam ir viens no vislabā k saglabā tajiem 17. gadsimta Galisijas arhitektū ras pieminekļ iem.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
