XIX gadsimta vidū radā s nepiecieš amī ba pē c Č erņ ivcu armē ņ iem izveidot savu baznī cu. Tā s celtniecī bai 1864. gadā tika izveidota komiteja, kurā ietilpa autoritatī vā kie armē ņ u kopienas locekļ i. Viņ u vidū bija slaveni cilvē ki Č erņ ivcos, proti, pilsē tas sabiedriskā s padomes loceklis, vē lā k pirmais Č erņ ivcu mē rs Jakubs Petrovič s, Ludvigs Mikuli - slavenā mū ziķ a Karola Mikuļ a brā lis un citi. Baznī cas projektē š anai tika uzaicinā ts č ehu arhitekts Jozefs Hlavka, kurš tajā laikā vadī ja topoš ā s Metropolitē na rezidences celtniecī bu. Tā pē c tē lainā valoda, kas izvē lē ta š ī arhitektū ras š edevra radī š anai, neizbē gami tiek uzminē ta armē ņ u baznī cas atš ķ irī gajā m iezī mē m. Tika izmantoti tie paš i bū vmateriā li: apdares ķ ieģ elis, kalts akmens, keramika.
Baznī cas celtniecī ba sā kā s 1869. gadā vē sturiskajā armē ņ u kvartā lā . Tempļ a celtniecī bas procesā Dž.
Glavka, kura rū pē jā s arī par bū vniecī bu, pastā vī go finansiā lo grū tī bu dē ļ bija spiesta veikt daž as korekcijas sā kotnē jā projektā . Jo ī paš i vidē jais tornis bija jā padara zemā ks, tā pē c tas izrā dī jā s ne tik iespaidī gs, kā izskatī jā s plā nā . Tomē r Č erņ ivcu armē ņ u kopienai izdevā s sasniegt savu mē rķ i – brī numtemplis, ģ eniā lā Jozefa Hlavkas darbs, savas smailā s smailes pacē la pā ri vecā tirgotā ju kvartā la slinkumam. 1875. gada 9. oktobrī armē ņ u baznī ca tika svinī gi iesvē tī ta ar svē to apustuļ u Pē tera un Pā vila titulu.
Armē ņ u baznī cas arhitektoniskajā veidolā Jozefs Hlavka sā kotnē ji apvienoja romā nikas, bizantieš u un gotikas stila elementus, kas bija raksturī gi ī paš i viduslaiku bukoviņ u klosteriem, saskaņ ā ar armē ņ u kulta arhitektū ras tradī cijā m, kas spilgti tika pā rstā vē tas 11. gadsimta debesī s uzņ emš anas laikā . Katedrā le Ļ vovā.
Un, pateicoties brī niš ķ ī gajai akustikai, baznī ca vispirms tika izmantota kā koncertzā le: notika baznī cas dziedā š anas un mū zikas vakari, skanē ja ē rģ eles.
Baznī cas celtniecī ba sā kā s 1869. gadā vē sturiskajā armē ņ u kvartā lā . Tempļ a celtniecī bas procesā Dž.
Glavka, kura rū pē jā s arī par bū vniecī bu, pastā vī go finansiā lo grū tī bu dē ļ bija spiesta veikt daž as korekcijas sā kotnē jā projektā . Jo ī paš i vidē jais tornis bija jā padara zemā ks, tā pē c tas izrā dī jā s ne tik iespaidī gs, kā izskatī jā s plā nā . Tomē r Č erņ ivcu armē ņ u kopienai izdevā s sasniegt savu mē rķ i – brī numtemplis, ģ eniā lā Jozefa Hlavkas darbs, savas smailā s smailes pacē la pā ri vecā tirgotā ju kvartā la slinkumam. 1875. gada 9. oktobrī armē ņ u baznī ca tika svinī gi iesvē tī ta ar svē to apustuļ u Pē tera un Pā vila titulu.
Armē ņ u baznī cas arhitektoniskajā veidolā Jozefs Hlavka sā kotnē ji apvienoja romā nikas, bizantieš u un gotikas stila elementus, kas bija raksturī gi ī paš i viduslaiku bukoviņ u klosteriem, saskaņ ā ar armē ņ u kulta arhitektū ras tradī cijā m, kas spilgti tika pā rstā vē tas 11. gadsimta debesī s uzņ emš anas laikā . Katedrā le Ļ vovā.
Un, pateicoties brī niš ķ ī gajai akustikai, baznī ca vispirms tika izmantota kā koncertzā le: notika baznī cas dziedā š anas un mū zikas vakari, skanē ja ē rģ eles.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
