Mū su ceļ ojums uz Tunisiju turpinā s! Pamatī gi izgulē juš ies sauļ oš anā s krē slos pie jū ras un nodeguš i lī dz kaulam, nolē mā m pā rcelties uz krā š ņ o pilsē tu El Dž emu.
Mū sdienu El-Jem atrodas senā s feniķ ieš u apmetnes vietā , kuras vecumu, atš ķ irī bā no feniķ ieš u karaļ valsts galvaspilsē tas - Kartā gas (dibinā ta 814. gadā pirms Kristus), pat zinā tniekiem ir grū ti nosaukt nosaukumu. Pē c virknes pū nieš u karu starp Romu un Kartā gu pē dē jā tika iznī cinā ta 146. gadā pirms mū su ē ras. e. un pā rvē rtā s par koloniju. Virzoties uz dienvidiem, Romas impē rija, domā jams, 46. gadā pirms mū su ē ras. e. nodibina Tizdras (lat. Thysdrus) pilsē tu, topoš o El-Dž emu.
Pilsē tas ekonomiskā izaugsme notiek II - beg. III gadsimts. Pateicoties vietē jam klimatam, netā lu no pilsē tas aug milzī gas olī vu plantā cijas. Olī vas tajā laikā bija ne tikai noderī gs pā rtikas produkts, bet arī , piemē ram, gaismas avots. Attiecī gi olī veļ ļ a tika novē rtē ta tā pat kā eļ ļ a vai zelts tagad.
Drī z parā dī jā s vietē jie oligarhi, kurus bagā tinā ja olī vu imports. Kas patī k oligarhiem? Tieš i tā – brilles un izvirtī bas! Tā tad, mū su ē ras 230. gadā . e. , pē c topoš ā imperatora prokonsula Marka Antonija Gordiana (lat. Marcus Antonius Gordianus) pavē les tika uzsā kta amfiteā tra, a la Kolizeja celtniecī ba Romā.
Vietē jā muiž niecī ba š eit ar lielu prieku vē roja gladiatoru cī ņ as. Vē l vairā k izklaides nodroš inā ja asinskā rie tī ģ eri, kas arē nā mocī ja neaizsargā tos vergus. Starp citu, visa š ī ballī te tika turē ta milzī gā pagrabā , sadalī ta mazā s telpā s un kamerā s.
Trī sstā vu amfiteā tris, kura garums ir 138 metri un platums 114 metri, izrā dī jā s ī sts majestā tisks izskatī gs vī rietis. Smilš aino, 65 metrus garo un 39 metrus plato arē nu ieskauj augstas arkveida galerijas ar daudzā m ejā m, un sienas rotā ja daudzkrā sainas mozaī kas, kurā s attē loti auļ ojoš i jā tnieki, mednieki un viņ u vajā tie dzī vnieki.
Virs austrumu ieejas tika iekā rtota imperatora kaste.
Pē c Gordiā na I nā ves mū su ē ras 238. gadā . e. , Tizdr, ko nopietni iznī cinā ja opozī cijas karaspē ks, vairs nevarē ja atgū ties. Tomē r pats amfiteā tris saglabā jā s un neskarts stā vē ja lī dz 7. gadsimtam.
Amfiteā tra atklā tajā zonā ir neprā tī gi smacī gs un karsts. Es biju aculiecinieks ģ ī bstoš am tū ristam. Varbū t viņ u aizrā va atkalapvienoš anā s ar vē sturi, viņ a aizmirsa par vā ciņ u un saņ ē ma saules apdegumu. Un ā das toņ a ziņ ā es kļ uvu kā vietē jais arā bu suvenī ru tirgotā js.
Mū sdienu El-Jem atrodas senā s feniķ ieš u apmetnes vietā , kuras vecumu, atš ķ irī bā no feniķ ieš u karaļ valsts galvaspilsē tas - Kartā gas (dibinā ta 814. gadā pirms Kristus), pat zinā tniekiem ir grū ti nosaukt nosaukumu. Pē c virknes pū nieš u karu starp Romu un Kartā gu pē dē jā tika iznī cinā ta 146. gadā pirms mū su ē ras. e. un pā rvē rtā s par koloniju. Virzoties uz dienvidiem, Romas impē rija, domā jams, 46. gadā pirms mū su ē ras. e. nodibina Tizdras (lat. Thysdrus) pilsē tu, topoš o El-Dž emu.
Pilsē tas ekonomiskā izaugsme notiek II - beg. III gadsimts. Pateicoties vietē jam klimatam, netā lu no pilsē tas aug milzī gas olī vu plantā cijas. Olī vas tajā laikā bija ne tikai noderī gs pā rtikas produkts, bet arī , piemē ram, gaismas avots. Attiecī gi olī veļ ļ a tika novē rtē ta tā pat kā eļ ļ a vai zelts tagad.
Drī z parā dī jā s vietē jie oligarhi, kurus bagā tinā ja olī vu imports. Kas patī k oligarhiem? Tieš i tā – brilles un izvirtī bas! Tā tad, mū su ē ras 230. gadā . e. , pē c topoš ā imperatora prokonsula Marka Antonija Gordiana (lat. Marcus Antonius Gordianus) pavē les tika uzsā kta amfiteā tra, a la Kolizeja celtniecī ba Romā.
Vietē jā muiž niecī ba š eit ar lielu prieku vē roja gladiatoru cī ņ as. Vē l vairā k izklaides nodroš inā ja asinskā rie tī ģ eri, kas arē nā mocī ja neaizsargā tos vergus. Starp citu, visa š ī ballī te tika turē ta milzī gā pagrabā , sadalī ta mazā s telpā s un kamerā s.
Trī sstā vu amfiteā tris, kura garums ir 138 metri un platums 114 metri, izrā dī jā s ī sts majestā tisks izskatī gs vī rietis. Smilš aino, 65 metrus garo un 39 metrus plato arē nu ieskauj augstas arkveida galerijas ar daudzā m ejā m, un sienas rotā ja daudzkrā sainas mozaī kas, kurā s attē loti auļ ojoš i jā tnieki, mednieki un viņ u vajā tie dzī vnieki.
Virs austrumu ieejas tika iekā rtota imperatora kaste.
Pē c Gordiā na I nā ves mū su ē ras 238. gadā . e. , Tizdr, ko nopietni iznī cinā ja opozī cijas karaspē ks, vairs nevarē ja atgū ties. Tomē r pats amfiteā tris saglabā jā s un neskarts stā vē ja lī dz 7. gadsimtam.
Amfiteā tra atklā tajā zonā ir neprā tī gi smacī gs un karsts. Es biju aculiecinieks ģ ī bstoš am tū ristam. Varbū t viņ u aizrā va atkalapvienoš anā s ar vē sturi, viņ a aizmirsa par vā ciņ u un saņ ē ma saules apdegumu. Un ā das toņ a ziņ ā es kļ uvu kā vietē jais arā bu suvenī ru tirgotā js.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
