Mazajā Floriā na laukumā , tā lu no vecajiem kvartā liem, paceļ as majestā tiskā Dievmā tes debesī s uzņ emš anas baznī ca, saukta arī par Blū mentā lu, lai to nesajauktu ar citu pilsē tas baznī cu ar tā du paš u nosaukumu. Tā tika uzcelta Slovā kijas galvaspilsē tas rajonā , kas agrā k bija pazī stama kā Ziedoš ā ieleja (vā cu: Blumenthal). Mū sdienā s iela, no kuras paveras skats uz Floriana laukumu, ir nosaukta pē c rajona vecā nosaukuma.
Baznī ca celta senā s baroka stila baznī cas vietā , kas ar savu kapacitā ti vairs nepiestā vē ja pilsē tniekiem. Par arhitektu tika uzaicinā ts slavenais meistars Frī drihs Rumpelmeiers, Bratislavas dzimtais, kurš dzī voja un strā dā ja Vī nē . Blakus jaunā s baznī cas nabai atradā s slē gta presbiterija un augsts kvadrā tveida tornis ar piramī dveida jumtu. Baznī cu iesvē tī ja kardinā ls, Ungā rijas primā ts Dr. Jan Š imor.
Gandrī z puse Bratislavas iedzī votā ju pulcē jā s uz jaunas baznī cas atklā š anu, kas celta 1885. -1888. gadā . Trī s navu neoromā nikas templis tagad tiek izmantots ne tikai sakrā liem mē rķ iem. Baznī cas lieliskā akustika ļ auj organizē t klasiskā s un garī gā s mū zikas koncertus.
Baznī cas apkā rtnē apskatā mi vairā ki pieminekļ i par reliģ iskā m tē mā m. Daž i atrodas aiz augstā tempļ a ž oga, bet citi ir brī vi pieejami. Netā lu no ieejas baznī cā atrodas miniatū ra mā cī tā ja un kanoniķ a Jozefa Poeka krū š utē ls, kuram Bratislava ir parā dā Blū mentā la baznī cas izskatu. Š is cilvē ks nepagura lū gt pilsē tas varas iestā dē m atļ auju jaunas baznī cas celtniecī bai. Tagad pateicī gie pē cteč i godina viņ a piemiņ u.
Baznī cas interjerā iekļ auti no Svē tā Mā rtiņ a katedrā les š urp atvesti baroka soli un Jaunavas Marijas tē ls neogotikas ietvarā , ko no Itā lijas atvedis Bratislavas tirgotā js J. Janko 1770. gadā .
Baznī ca celta senā s baroka stila baznī cas vietā , kas ar savu kapacitā ti vairs nepiestā vē ja pilsē tniekiem. Par arhitektu tika uzaicinā ts slavenais meistars Frī drihs Rumpelmeiers, Bratislavas dzimtais, kurš dzī voja un strā dā ja Vī nē . Blakus jaunā s baznī cas nabai atradā s slē gta presbiterija un augsts kvadrā tveida tornis ar piramī dveida jumtu. Baznī cu iesvē tī ja kardinā ls, Ungā rijas primā ts Dr. Jan Š imor.
Gandrī z puse Bratislavas iedzī votā ju pulcē jā s uz jaunas baznī cas atklā š anu, kas celta 1885. -1888. gadā . Trī s navu neoromā nikas templis tagad tiek izmantots ne tikai sakrā liem mē rķ iem. Baznī cas lieliskā akustika ļ auj organizē t klasiskā s un garī gā s mū zikas koncertus.
Baznī cas apkā rtnē apskatā mi vairā ki pieminekļ i par reliģ iskā m tē mā m. Daž i atrodas aiz augstā tempļ a ž oga, bet citi ir brī vi pieejami. Netā lu no ieejas baznī cā atrodas miniatū ra mā cī tā ja un kanoniķ a Jozefa Poeka krū š utē ls, kuram Bratislava ir parā dā Blū mentā la baznī cas izskatu. Š is cilvē ks nepagura lū gt pilsē tas varas iestā dē m atļ auju jaunas baznī cas celtniecī bai. Tagad pateicī gie pē cteč i godina viņ a piemiņ u.
Baznī cas interjerā iekļ auti no Svē tā Mā rtiņ a katedrā les š urp atvesti baroka soli un Jaunavas Marijas tē ls neogotikas ietvarā , ko no Itā lijas atvedis Bratislavas tirgotā js J. Janko 1770. gadā .
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
