jezuītu baznīca

jezuītu baznīca
Novērtējums 8110

4 marta 2020Ceļošanas laiks: 24 jūnijs 2019
Daž u soļ u attā lumā no Vecā rā tsnama atrodas ļ oti interesanta baznī ca, bez torņ iem un presbiterijas. Š ī ir Vissvē tā kā Pestī tā ja baznī ca jeb, kā to neoficiā li sauc visi pilsoņ i, jezuī tu baznī ca. To 1636. -1638. gadā uzcē la vā cu luterā ņ u baznī cas pā rstā vji, tač u protestantu dievkalpojumos to ilgi neizmantoja. Imperators Leopolds I veica aktī vu valsts katolizā ciju, tā pē c viņ a valdī š anas laikā pastiprinā jā s luterā ņ u vajā š ana. 1672. gadā baznī ca, kas sā kotnē ji tika iesvē tī ta par godu Svē tajai Trī svienī bai, pē c arhibī skapa Juraja Selepč eni norā dī juma tika konfiscē ta un drī z vien nodota jezuī tu tē viem.

Templis izskatā s neparasts. Tas neatgā dina sakrā lu ē ku. Drī zā k mē s varam domā t, ka mē s saskaramies ar parastu dzī vojamo ē ku - un diezgan lielu. Š ī baznī ca ir lielā ka nekā jebkura cita ē ka Franciskā ņ u laukumā.
Jezuī ti, saņ ē muš i renesanses Sv. Trī svienī bas baznī cu, pā rbū vē ja to baroka stilā un pā rdē vē ja Vissvē tā kā Pestī tā ja vā rdā . Baznī cas galveno portā lu rotā masī vas kokgriezuma durvis, kas tapuš as XVII gs. pirmajā pusē . Tempļ a interjers ir iekā rtots rokoko stilā . Vē rtī gā kie tā iekš ē jā s apdares priekš meti ir tē lnieka Ludviga Godes elegantais krē sls, kurš mā cī jies pie arhitekta Juraja Rafaela Donera, un altā ris ar Franč a Ksavjera Palka gleznu.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu