Franciskā ņ u laukumā , kas turpina Galveno laukumu, bet gaisotnē nebū t nav lī dzī gs, iepretim Pasludinā š anas baznī cai atrodas majestā tiskā Mirbaha pils, kas mainī ja vairā kus ī paš niekus, bet tika nosaukta pē dē jā - barona Emī la Mirbaha vā rdā.
Rokoko pils, kas pamatoti tiek uzskatī ta par vienu no skaistā kajā m laicī gajā m celtnē m Slovā kijas galvaspilsē tā , celta 1768. -1770. gadā alus darī tavas ī paš niekam Mihaelam Spekam. Lai to paveiktu, tika nopirkta un nojaukta senatnī gā ē ka, ko pilsē tā sauca par Plaš o pagalmu. Š ī s pils projekta autora vā rds joprojā m nav zinā ms. Daudzi vietē jie vē sturnieki ir pā rliecinā ti, ka ā rzemju arhitekts Francs Antons Hillebrandts tika uzaicinā ts uzcelt tik krā š ņ u savrupmā ju. Arhitekts M. Gerligls savrupmā jas fasā des dekorē ja ar sulī gu apmetumu. Ģ erbonis uz timpanona parā dī jā s nedaudz vē lā k, kad pili iegā dā jā s bagā ts muiž nieks - grā fs Kerols Niari.
Savrupmā jas likteni noteica tā s pē dē jais ī paš nieks Emī ls Mirbahs.
Viņ š uzrakstī ja testamentu, kurā norā dī ja, ka dā vinā ja pilsē tai savu pili, bet tikai tad, ja š eit tiks atvē rts mā kslas muzejs. 1949. gadā pilsē tas vadī ba Mirbahas pilī nodibinā ja Bratislavas mā kslas galeriju. Viņ as kolekciju pamatā ir paš a barona mā kslinieciskā kolekcija. Š eit ir XVII-XVIII gadsimta gleznas, skulptū ras un vē rtī gas gravī ras. Pils interjers ir pielā gots muzeja vajadzī bā m, bet ī stiem senatnes cienī tā jiem pirmajā stā vā atstā tas divas istabas, kas saglabā sā kotnē jo pagā juš o gadsimtu atmosfē ru. Tač u tā s kalpo arī kā sava veida izstā ž u zā les. Uz sienā m, kas apš ū tas ar koka paneļ iem, var aplū kot retu XVIII gadsimta gravē jumu izlasi.
Rokoko pils, kas pamatoti tiek uzskatī ta par vienu no skaistā kajā m laicī gajā m celtnē m Slovā kijas galvaspilsē tā , celta 1768. -1770. gadā alus darī tavas ī paš niekam Mihaelam Spekam. Lai to paveiktu, tika nopirkta un nojaukta senatnī gā ē ka, ko pilsē tā sauca par Plaš o pagalmu. Š ī s pils projekta autora vā rds joprojā m nav zinā ms. Daudzi vietē jie vē sturnieki ir pā rliecinā ti, ka ā rzemju arhitekts Francs Antons Hillebrandts tika uzaicinā ts uzcelt tik krā š ņ u savrupmā ju. Arhitekts M. Gerligls savrupmā jas fasā des dekorē ja ar sulī gu apmetumu. Ģ erbonis uz timpanona parā dī jā s nedaudz vē lā k, kad pili iegā dā jā s bagā ts muiž nieks - grā fs Kerols Niari.
Savrupmā jas likteni noteica tā s pē dē jais ī paš nieks Emī ls Mirbahs.
Viņ š uzrakstī ja testamentu, kurā norā dī ja, ka dā vinā ja pilsē tai savu pili, bet tikai tad, ja š eit tiks atvē rts mā kslas muzejs. 1949. gadā pilsē tas vadī ba Mirbahas pilī nodibinā ja Bratislavas mā kslas galeriju. Viņ as kolekciju pamatā ir paš a barona mā kslinieciskā kolekcija. Š eit ir XVII-XVIII gadsimta gleznas, skulptū ras un vē rtī gas gravī ras. Pils interjers ir pielā gots muzeja vajadzī bā m, bet ī stiem senatnes cienī tā jiem pirmajā stā vā atstā tas divas istabas, kas saglabā sā kotnē jo pagā juš o gadsimtu atmosfē ru. Tač u tā s kalpo arī kā sava veida izstā ž u zā les. Uz sienā m, kas apš ū tas ar koka paneļ iem, var aplū kot retu XVIII gadsimta gravē jumu izlasi.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
