Stefana baznīca

Kapucīnu baznīca un klosteris
Novērtējums 8110

24 marta 2020Ceļošanas laiks: 24 jūnijs 2019
Zupnas laukuma rietumu daļ ā atrodas Svē tā Stefana baznī ca – kapucī nu ordeņ a celtā baznī ca. Pirmo reizi kapucī nu mū ki Bratislavā ieradā s no Austrijas 1676. gadā . Sā kumā viņ i apmetā s Mihalskas ielā un dievkalpojumiem izmantoja Svē tā s Katrī nas kapelu. 1711. gadā uz trī sstū rveida laukuma tika uzcelts klosteris un svē tā Stefana vā rdā iesvē tī ta baznī ca.

Baznī ca vairā kas reizes tika pā rbū vē ta. 1860. gadā baznī ca parā dī jā s draudzes locekļ iem tā dā formā , kā dā mē s to redzam š odien. Saskaņ ā ar kapucī nu tradī ciju baznī cai nav zvanu torņ a un tā ir vienkā rš i dekorē ta. Virs galvenā s ieejas ar rozetes logu atrodas niš a ar baznī cas patrona - Svē tā Stefana skulptū ru. To veidojis vietē jais arhitekts Antons Brandls.

Baznī cas mē beles, tostarp kanceles un soli, ir izgatavotas no koka un dekorē tas ar kapucī nu baznī cā m Slovā kijas rietumos raksturī giem ielaidumiem.
Svē tā Stefana galveno altā ri baroka stilā.1737. gadā izgatavoja brā lis Udalrihs no Velsas. Zem baznī cas atrodas dziļ as katakombas, kurā s agrā k tika apglabā ti bagā ti pilsoņ i. Daž as kapenes laika gaitā tika bojā tas velvju sabrukš anas dē ļ.

1725. gadā baznī cas priekš ā tika uzstā dī ta vē l viena Mē ra kolonna (cita - Zivju laukumā ) ar Jaunavas Marijas Immaculata (Panna M? Ria Immaculata) skulptū ru. To ieskauj eņ ģ eļ u skulptū ras un balustrā de ar kaltas dzelzs ž ogu.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu