Slavenā kā Bratislavas ē ka, kuras attē ls ir attē lots uz suvenī riem, ir Bratislavas pils, kā to š eit sauc, vietē jā pils, kas paceļ as kalnā virs pilsē tas. Tas sastā v no č etriem spā rniem, ko savieno č etri zemi torņ i. Krusa Bratislavā parā dī jā s slā vu, mū sdienu slovā ku senč u, laikos VIII gadsimtā . Tad tas bija koka cietoksnis, kuru divus gadsimtus vē lā k nomainī ja mū ra pils. To apmeklē ja Frī drihs Barbarosa, kurš pulcē ja savas armijas zem pils teritorijas, lai dotos iekaroš anas upē . Cietokš ņ a sienas XIII gadsimtā spē ja izturē t mongoļ u spiedienu.
Pils ir piedzī vojusi vairā kas izmaiņ as. Vispirms to pā rbū vē ja pē c Luksemburgas karaļ a Sigismunda pavē les, kurš bija ieinteresē ts bū vē t uzticamu cietoksni, kas spē tu pretoties husī tiem.
No tā laika ē kā m saglabā juš ies tikai gotiskie Sigismunda vā rti, pa kuriem Bratislavas pils kompleksā iekļ ū st gandrī z visi tū risti.
Gotiskā cietokš ņ a pā rbū ve par greznu pili renesanses stilā notika XVI gadsimta vidū , kad š eit apmetā s Ungā rijas monarha galms. Slavenais arhitekts Pjetro Ferrabosko tika uzaicinā ts no Vī nes strā dā t pie pils rekonstrukcijas. Tajā paš ā laikā uz pili tika nogā dā ti Ungā rijas kroņ a dā rgumi. Tač u vislielā ko krā š ņ umu pils ieguva ķ eizarienes Marijas Terē zes valdī š anas laikā , kura š eit apmetinā ja savu meitu un znotu. Diž ciltī gā pā ra pils tika pā rbū vē ta baroka stilā.
18. gadsimta beigā s Bratislavas pils tika nodota Teoloģ iskā seminā ra studentiem, un pē c tam to nopostī ja Napoleona karavī ri. 150 gadus tā stā vē ja drupā s, lī dz XX gadsimta vidū tika atjaunota.
Pilī atrodas divi muzeji – tautas un tautas mū zikas.
Iepretim Bratislavas pils ieejai laukumā , kas tiek dē vē ts par pils svinī go pagalmu, 2010. gadā tika uzcelts piemineklis Lielmorā vijas princim Svatoplukam I, kurš valdī ja 871. -894. gadā un spē ja apvienoties vienā . liela valsts daudzas mazas izkaisī tas Firstistes. Š ī pieminekļ a atklā š ana uzreiz izraisī ja asas diskusijas pilsē tas un valsts kultū rvidē . Daudzi vē sturnieki uzskata, ka prinč a izskats neatbilda realitā tei: viņ a drē bes un ieroč i pat ne tuvu neatgā dinā ja paraugus, ko izmantoja IX gadsimtā.
Bratislavas pils austrumu terasē saglabā juš ā s 9. gadsimta bazilikas pamatu paliekas. Arheologi tos atklā ja 1965. gadā . Tā bija viena no lielā kajā m Morā vijas baznī cā m. Tika atrastas arī.10-12 gadsimtu nocietinā juma un baznī cas nozī mes ē ku paliekas un kapsē ta.
Pils ir piedzī vojusi vairā kas izmaiņ as. Vispirms to pā rbū vē ja pē c Luksemburgas karaļ a Sigismunda pavē les, kurš bija ieinteresē ts bū vē t uzticamu cietoksni, kas spē tu pretoties husī tiem.
No tā laika ē kā m saglabā juš ies tikai gotiskie Sigismunda vā rti, pa kuriem Bratislavas pils kompleksā iekļ ū st gandrī z visi tū risti.
Gotiskā cietokš ņ a pā rbū ve par greznu pili renesanses stilā notika XVI gadsimta vidū , kad š eit apmetā s Ungā rijas monarha galms. Slavenais arhitekts Pjetro Ferrabosko tika uzaicinā ts no Vī nes strā dā t pie pils rekonstrukcijas. Tajā paš ā laikā uz pili tika nogā dā ti Ungā rijas kroņ a dā rgumi. Tač u vislielā ko krā š ņ umu pils ieguva ķ eizarienes Marijas Terē zes valdī š anas laikā , kura š eit apmetinā ja savu meitu un znotu. Diž ciltī gā pā ra pils tika pā rbū vē ta baroka stilā.
18. gadsimta beigā s Bratislavas pils tika nodota Teoloģ iskā seminā ra studentiem, un pē c tam to nopostī ja Napoleona karavī ri. 150 gadus tā stā vē ja drupā s, lī dz XX gadsimta vidū tika atjaunota.
Pilī atrodas divi muzeji – tautas un tautas mū zikas.
Iepretim Bratislavas pils ieejai laukumā , kas tiek dē vē ts par pils svinī go pagalmu, 2010. gadā tika uzcelts piemineklis Lielmorā vijas princim Svatoplukam I, kurš valdī ja 871. -894. gadā un spē ja apvienoties vienā . liela valsts daudzas mazas izkaisī tas Firstistes. Š ī pieminekļ a atklā š ana uzreiz izraisī ja asas diskusijas pilsē tas un valsts kultū rvidē . Daudzi vē sturnieki uzskata, ka prinč a izskats neatbilda realitā tei: viņ a drē bes un ieroč i pat ne tuvu neatgā dinā ja paraugus, ko izmantoja IX gadsimtā.
Bratislavas pils austrumu terasē saglabā juš ā s 9. gadsimta bazilikas pamatu paliekas. Arheologi tos atklā ja 1965. gadā . Tā bija viena no lielā kajā m Morā vijas baznī cā m. Tika atrastas arī.10-12 gadsimtu nocietinā juma un baznī cas nozī mes ē ku paliekas un kapsē ta.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (2)
Atstājiet savu komentāru
Jauki! Es nekad nenokļūšu Bratislavā, lai gan vienmēr gribu. :)))))))))
Симпатично! Никак не доеду до Братиславы, хотя всё время хочу. :))))))))
Jauki! Es nekad nenokļūšu Bratislavā, lai gan vienmēr gribu. :)))))))))
Симпатично! Никак не доеду до Братиславы, хотя всё время хочу. :))))))))