Самый необычный национальный парк России. Neparastākais nacionālais parks Krievijā.

Novērtējums 10110

Kurš u kā pas. Š aura zemes josla 98 km gara un 400 m plata š aurā kajā vietā lī dz 4 km platumā . Š is ir lielā kais smilš u uzbē rums pasaulē un otrā s augstā kā s kā pas pasaulē (augstā kas tikai Gaskonijas lī cī Francijā ), to vecums ir vairā k nekā.6 tū kstoš i gadu. Man tur gadī jā s vairā kas reizes, jo pavisam netā lu, kū rortpilsē tā Zeļ enogradskā (agrā k Kranca, Austrumprū sijā ) dzī vo mans brā lis. Tā nu sanā ca liktenis, ka mē s abi dzī vojam pilsē tā s, kuras vē l ne tik sen bija krievu un krievu, mana pilsē ta bija somu, bet viņ a prū š u. Kad es š o iezī mi atzī mē ju gidam un reizē Zeļ enogradskas novadpē tniecī bas muzeja direktoram un pat lietoju vā rdu "izspiests", viņ š man nolasī ja garu pā rmetumu par to, kurš iepriekš izspiedis, atceroties teitoņ us. un rezumē jot loģ isko ķ ē di uz mū su godī go uzturē š anos š ajā rietumu zemē . Mē s zinā m, kā to izdarī t, lai ko jū s teiktu)))
Tā tad, Kurš u kā pa. No Zeļ enogradskas uz to var nokļ ū t ar savu auto, tad pie ieejas tiks iekasē ta maksa 300 rubļ i par maš ī nu, vai ar autobusu no Zeļ enogradskas, biļ ete apmē ram 50 rubļ u. Autobuss kursē reti, š ķ iet, ka 3 reizes dienā , tomē r lielā kā daļ a tū ristu brauc uz visu dienu, daudz jā staigā , visu ir ā rkā rtī gi interesanti skatī ties. Caur iesmu ceļ š š aurs, visur pa vienai joslai katrā virzienā , bet maš ī nu maz. Mū sē jie brauc pā ri iesmai uz Lietuvu pē c pā rtikas un drē bē m, un lietuvieš i brauc pie mums pē c benzī na un vienkā rš i pasē dē t restorā nā un pat nogriezt frizū ru. Eiro kurss š ā du tū rismu veicina.

Uz iesma atrodas muzejs, kurā apkopota visa vē sture no š ī s unikā lā s dabas parā dī bas veidoš anā s pirmsā kumiem lī dz mū sdienā m. Izrā dā s, ka cilvē ku darbī ba gandrī z nogalinā ja izkapti. Septiņ us gadus ilgā kara gados (1756-1763) iesmā gandrī z pilnī bā tika izcirsts priež u mež s, sā ka kustē ties plū stoš ā s smiltis.
Daudzi ciemati tika aprakti zem 40 metrus augstiem smilš ainiem kalniem. Š o notikumu sauc par smilš u katastrofu. Ekskursija pa muzeju ar kompetentu un sabiedrisku gidu maksā tikai 150 rubļ us vienai grupai.

Lielā kā daļ a tū ristu staigā pa t. s. "dejojoš s mež s" Š is ir priež u mež s, kurā nav neviena stā va koka, tie visi ir izliekti un pat savī ti gredzenā . Ir vairā kas š ī s parā dī bas versijas. Visticamā kais ir tas, ka tauriņ i, kuru uz iesma ir ļ oti daudz, nokož priedes jaunā dzinuma galotni, visgardā ko pumpuru, pē c kura taisnā leņ ķ ī izaug stumbrs no sā nu pumpura. ir arī citas versijas, piemē ram, sinepju gā zes iedarbī ba, ko vā cieš i piedzī voja uz iesma Pirmā pasaules kara laikā . Diez vai ticu, ir pagā jis daudz laika, un sinepju gā ze ā tri sadalā s. Tauriņ i lido. Starp citu, muzejā ir liela tauriņ u kolekcija.
Daž as priedes, kas saritinā tas tuvu zemei, ir aizsargā tas ar sē tu. Fakts ir tā ds, ka pirms daž iem gadiem pagā ja ticē jums - domā jams, ja jū s uzkā psiet š ā dā gredzenā , tad dzī ve kļ ū s garā ka par vienu gadu. Pā r š o gredzenu no stumbra dienu un nakti rā pā s nenogurstoš i idioti, un pat miza tika izdzē sta tiktā l, ka koks varē ja nomirt. Nekā di ierobež ojumi nepalī dzē ja. Izeja bija izcila. Tika paziņ ots, ka, jā , dzī ve patieš ā m pieaugs, bet, ja jū s kā psiet no nepareizā s puses, tad - tieš i otrā di, tas samazinā sies par gadu, un no kuras puses kā pt - š is noslē pums tiek zaudē ts. Viss, viņ i turpat pā rstā ja kā pt, miza lē nā m aizaug, koks vē l iež ogots, katram gadī jumam. To mums pastā stī ja gide no iesmu muzeja. Turpat iesmu muzeja teritorijā atrodas krievu mā ņ ticī bu muzejs ar visā diem koka gobliniem un brauniņ iem. Bē rniem tas patī k.
No mū sdienu mā ņ ticī bā m man patika uz sienas rakstī tā s frā zes: "Ja pareizi pametī si vī ru, viņ š atgriezī sies kā bumerangs" un "Ja jū su padotie ir apmierinā ti ar savu algu, tad viņ i zog. "

Nedaudz tā lā k no muzeja Lietuvas virzienā atrodas slavenā ornitoloģ iskā stacija, kurā gredzeno gā jputni. Iesmu sauc par "putnu tiltu", jo caur to lido milzī gs skaits putnu (lī dz 20 miljoniem gadā ). Ir nogurdinoš i lidot pā ri jū rai, bet atpū sties var arī uz iesma. Vē l tikai aprī ļ a sā kumā , kad bijā m uz iesma, stacija tikko vē rā s vaļ ā , un jau no maija kopā ar bē rniem var apskatī t milzī gos putnu slazdus, ​ ​ kā tos apgredzeno un izlaiž . Stā stus stā sta ī sti pasaulslaveni ornitologi.

Dosimies tā lā k. Efa augstums = 62 metri. Skatu klā js, skats ir elpu aizraujoš s. Man ir ar ko salī dzinā t, mū su Viborgas pils augstums ir 64 metri.
Kā pš ana pa koka klā jiem nav ā tra, bet daudzi cilvē ki iet, pat ar ratiem un ar bē rniem. Nav iespē jams atstā t klā jus, lai netraucē tu zā les segumu, kas uz smiltī m var bū t mazs un vā jš . Visi zina par smilš u katastrofu un baidā s no tā s. Vē l viens triks, lai atbaidī tu tos, kam patī k pastaigā ties pa iesmas mež iem: biež i tiek uzstā dī tas zī mes ar baisu ē rci un norā dī ts, ka celiņ i ir apstrā dā ti ar pretē rč u lī dzekli. Tikai dziesmas.

Ko vē l redzē t uz iesma? Slavenā s vā cu planieru skolas paliekas. Pē c Pirmā pasaules kara Vā cijā motoraviā cija nebija iespē jama, sā kā s planieru skolas attī stī ba, un iesma bija ideā la vieta planierlidojumiem. Tieš i tur tika veikts garā kais lidojums ar planieri, vairā k nekā.50 stundas. Tač u tagad skolas vietā ir tikai drupas, un iesmu muzejā atrodas precī za slavenā planiera kopija.
Dzintars tiek tirgots autobusu pieturā s, cenas no 100 stū rē m vienkā rš ā m rotā m lī dz 30 tū kstoš iem pulē tam apaļ am pienainam dzintaram krellē s un kaklarotā s. Kaļ iņ ingradas apgabalā tiek iegū ti 90 procenti no visa iegū tā dzintara pasaulē . Nevis valstī , bet pasaulē !

Vasarā uz iesma var doties uz aprī kotā m garā m pludmalē m ar baltā m kvarca smiltī m. Saules aktivitā te uz iesma ir divreiz lielā ka nekā Zeļ enogradskā , kas atrodas pavisam netā lu, un tā pē c tur ir rū pī gi jā sauļ oties, un peldē ties ir prieks. Pē c definī cijas nav akmeņ u, un smiltis ir ļ oti tī ras un ļ oti smalkas. Nā kamajā viesoš anā s reizē aizieš u uz iesmu lietuvieš u daļ u, salī dzinā š u, blenš u, varbū t pat apskauž u.