Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Pirms izbraukš anas ā tri paskatī jos, ko var redzē t daž u stundu laikā Krasnodarā (atpakaļ ceļ ā starp pā rsē š anos un lidmaš ī nu bija vairā kas stundas). Nolē mu pastaigā ties pa centru, jo nebija laika kaut ko sī kā k apskatī t.
No rī ta grupa tika atvesta no nometnes vietas. Daž i gandrī z nekavē joties aizgā ja. Mums bija laiks lī dz vilcienam vai lidmaš ī nai, un mē s nolē mā m pastaigā ties pa bijuš ā s Jekaterinodaras galveno ielu. Mē s atstā jā m savas mantas noliktavas telpā un devā mies ceļ ā.
Kopš rī ta lija lietus. Kad nonā cā m lī dz pilsē tas galvenajai ielai, lietus pastiprinā jā s tik ļ oti, ka nā cā s slē pties. Netā lu atradā s kafejnī ca ar uzrakstu "Grā matas un kafija". Jau sē ž ot pie espresso tases, es pa logu ieraudzī ju pirmo skulptū ru savā zī mī tē "Pastaigas suņ i".
Virzoties tā lā k mā ju numerā cijas palielinā š anas virzienā , pie kā da teā tra pamanī ju skulptū ru. Spriež ot pē c tā , tas bija bē rnu teā tris.
Nā kamā pamanī tā bija kazaka skulptū ra braš ā zirgā . Aiz viņ a ir divi karogi: krievu un, iespē jams, kaut kas kazaku (lī dzī gu ģ erboni redzē jā m vē lā k birojā , kur apskatī jā m Krasnodaras ģ erboņ us uz fasā des utt. ).
Tad pie bibliotē kas sastapā m strū klakas ar vecpilsē tas attē lu.
Tad filharmonijā ieraudzī ja akordeonistu: komponista skulptū ru.
Nā kamā skulpturā lā grupa bija kazaki, kas rakstī ja vē stuli: pē c Repina gleznas. Viņ i var apsē sties un "pievienoties", lai rakstī tu vē stuli.
Tā lā k tika atklā ta kolonna, kurā krievu valodā daž ā dā s pusē s tika aprakstī ti kazaku varoņ darbi lī dz 1917. gadam.
Tā lā k "sē ž ot" uz kofera "pilsē tas viesis". Viņ u interesē ja viņ a spī dī gais ceļ gals, zā baka purngals un ā bols rokā . Viņ a apsē dā s uz viņ a kofera. Bija divi pilsē tas viesi.
No tā lienes es redzē ju pazī stamu pā ri no "Operā cijas Y un citiem Š urikas piedzī vojumiem". Viņ š turpinā ja skatī ties uz grā matu pā r plecu. Es ieskatī jos tajā grā matā un es
.
Atvē lē tais laiks tuvojā s beigā m. Tā lumā bija arka, un tā s priekš ā bija sieviete. Beidzot nolē mā m paskatī ties, kā da sieviete viņ a ir, un griezties atpakaļ uz staciju. Sieviete bija Jekaterinodaras pilsē tas patronese Sv. Jekaterina. Un uz arkas ir rakstī ts, ka tas tika uzcelts par piemiņ u imperatora Aleksandra III vizī tei ar sievu un Tsarevič u.
Pilsē tas galvenā iela priecē ja ar soliņ iem, miskastē m, jaukā m kafejnī cā m un restorā niem, skanot mū zikai un zaļ umiem. Un viss – neskatoties uz nemitī go lietusgā zi. Tas beidzā s tikai tad, kad sā ka krē slot, un 19.00 mums bija jā bū t stacijā
No rī ta grupa tika atvesta no nometnes vietas. Daž i gandrī z nekavē joties aizgā ja. Mums bija laiks lī dz vilcienam vai lidmaš ī nai, un mē s nolē mā m pastaigā ties pa bijuš ā s Jekaterinodaras galveno ielu. Mē s atstā jā m savas mantas noliktavas telpā un devā mies ceļ ā.
Kopš rī ta lija lietus. Kad nonā cā m lī dz pilsē tas galvenajai ielai, lietus pastiprinā jā s tik ļ oti, ka nā cā s slē pties. Netā lu atradā s kafejnī ca ar uzrakstu "Grā matas un kafija". Jau sē ž ot pie espresso tases, es pa logu ieraudzī ju pirmo skulptū ru savā zī mī tē "Pastaigas suņ i".
Virzoties tā lā k mā ju numerā cijas palielinā š anas virzienā , pie kā da teā tra pamanī ju skulptū ru. Spriež ot pē c tā , tas bija bē rnu teā tris.
Nā kamā pamanī tā bija kazaka skulptū ra braš ā zirgā . Aiz viņ a ir divi karogi: krievu un, iespē jams, kaut kas kazaku (lī dzī gu ģ erboni redzē jā m vē lā k birojā , kur apskatī jā m Krasnodaras ģ erboņ us uz fasā des utt. ).
Tad pie bibliotē kas sastapā m strū klakas ar vecpilsē tas attē lu.
Tad filharmonijā ieraudzī ja akordeonistu: komponista skulptū ru.
Nā kamā skulpturā lā grupa bija kazaki, kas rakstī ja vē stuli: pē c Repina gleznas. Viņ i var apsē sties un "pievienoties", lai rakstī tu vē stuli.
Tā lā k tika atklā ta kolonna, kurā krievu valodā daž ā dā s pusē s tika aprakstī ti kazaku varoņ darbi lī dz 1917. gadam.
Tā lā k "sē ž ot" uz kofera "pilsē tas viesis". Viņ u interesē ja viņ a spī dī gais ceļ gals, zā baka purngals un ā bols rokā . Viņ a apsē dā s uz viņ a kofera. Bija divi pilsē tas viesi.
No tā lienes es redzē ju pazī stamu pā ri no "Operā cijas Y un citiem Š urikas piedzī vojumiem". Viņ š turpinā ja skatī ties uz grā matu pā r plecu. Es ieskatī jos tajā grā matā un es
.
Atvē lē tais laiks tuvojā s beigā m. Tā lumā bija arka, un tā s priekš ā bija sieviete. Beidzot nolē mā m paskatī ties, kā da sieviete viņ a ir, un griezties atpakaļ uz staciju. Sieviete bija Jekaterinodaras pilsē tas patronese Sv. Jekaterina. Un uz arkas ir rakstī ts, ka tas tika uzcelts par piemiņ u imperatora Aleksandra III vizī tei ar sievu un Tsarevič u.
Pilsē tas galvenā iela priecē ja ar soliņ iem, miskastē m, jaukā m kafejnī cā m un restorā niem, skanot mū zikai un zaļ umiem. Un viss – neskatoties uz nemitī go lietusgā zi. Tas beidzā s tikai tad, kad sā ka krē slot, un 19.00 mums bija jā bū t stacijā
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
