Asins baznī ca (Baznī ca-Memoriā ls uz asinī m visu svē to vā rdā , kas spī dē ja krievu zemē ), iesvē tī ta 2003. gadā , tā tika uzcelta Jekaterinburgā pirms 100 gadiem nogalinā to piemiņ ai: pē dē jam Krievijas imperatoram, kurš uz to laiku jau atteicies no troņ a, viņ a ģ imene, tajā skaitā mazais dē ls, tuvā kie lī dzstrā dnieki, kalpi un ģ imenes ā rsts. Tempļ a priekš ā tika uzcelts piemineklis miruš ajiem. Informā cija par to, ka templis uzcelts vietā , kur pastrā dā ta slepkavī ba, nav gluž i ticama, templis no tā nogā zes lejup uz Pilsē tas dī ķ a krastu (uz ziemeļ rietumiem) par vairā kiem desmitiem metru.
Tā nebija nā vessoda izpilde, kā mē dz teikt, jo, pē c paš u slepkavu atzī š anā s, visi, izņ emot paš u Nikolaju II, tika nodarī ti ar durkļ iem. Man nebija iespē jas apmeklē t Ipatijevu mā ju, kas tika nojaukta ar PSKP CK Politbiroja lē mumu, bet mana mā te tur viesojā s ar ekskursiju vē l pirms kara, kad tur bija muzejs.
Daudzi avoti lē mumu par slepkavī bu attiecina uz vietē jo Urā lu padomi, kas, protams, nevarē ja pati atrisinā t š ā dus jautā jumus, izskaidrojums tam ir vienkā rš s: boļ š eviki atcē la nā vessodu, tā pē c viņ i nevarē ja sodī t bijuš o caru. lī dz nā vei atklā tā tiesā , lī dz ar to iestudē ta iespē jamā vietē jo varas iestā ž u iniciatī va.
Pagaidu valdī ba vē rsā s pie Lielbritā nijas ar ierosinā jumu uz turieni aizvest caru un viņ a ģ imeni, jo cariene Aleksandra Fjodorovna bija slavenā s Lielbritā nijas karalienes Viktorijas mazmeita, tač u Lielbritā nija atteicā s viņ us pieņ emt, iespē jams, ka tā bija Romanova atriebī ba. dinastija par Krievijas atteikš anos nosū tī t ekspedī cijas spē kus, lai palī dzē tu Lielbritā nijai topoš o Amerikas Savienoto Valstu Neatkarī bas kara laikā (1775-1783), jū ras blokā des pā rrauš anas organizē š ana un britu privā tpersonu atvairī š ana ziemeļ u piekrastes ū deņ os. Amerika.
No troņ a atteikuš ā s cara un viņ a svī tas arests tika veikts pē c Kerenska pavē les, viņ š neparedzē ja notikumu traģ isko attī stī bu. Situā cija mainī jā s pē c 1917. gada oktobra, kad ķ eizars Vā cija nogā dā ja Petrogradā nā kamo boļ š eviku valdī bas vadī tā ju un vairā kus nā kamos š ī s valdī bas locekļ us.
Tā nebija nā vessoda izpilde, kā mē dz teikt, jo, pē c paš u slepkavu atzī š anā s, visi, izņ emot paš u Nikolaju II, tika nodarī ti ar durkļ iem. Man nebija iespē jas apmeklē t Ipatijevu mā ju, kas tika nojaukta ar PSKP CK Politbiroja lē mumu, bet mana mā te tur viesojā s ar ekskursiju vē l pirms kara, kad tur bija muzejs.
Daudzi avoti lē mumu par slepkavī bu attiecina uz vietē jo Urā lu padomi, kas, protams, nevarē ja pati atrisinā t š ā dus jautā jumus, izskaidrojums tam ir vienkā rš s: boļ š eviki atcē la nā vessodu, tā pē c viņ i nevarē ja sodī t bijuš o caru. lī dz nā vei atklā tā tiesā , lī dz ar to iestudē ta iespē jamā vietē jo varas iestā ž u iniciatī va.
Pagaidu valdī ba vē rsā s pie Lielbritā nijas ar ierosinā jumu uz turieni aizvest caru un viņ a ģ imeni, jo cariene Aleksandra Fjodorovna bija slavenā s Lielbritā nijas karalienes Viktorijas mazmeita, tač u Lielbritā nija atteicā s viņ us pieņ emt, iespē jams, ka tā bija Romanova atriebī ba. dinastija par Krievijas atteikš anos nosū tī t ekspedī cijas spē kus, lai palī dzē tu Lielbritā nijai topoš o Amerikas Savienoto Valstu Neatkarī bas kara laikā (1775-1783), jū ras blokā des pā rrauš anas organizē š ana un britu privā tpersonu atvairī š ana ziemeļ u piekrastes ū deņ os. Amerika.
No troņ a atteikuš ā s cara un viņ a svī tas arests tika veikts pē c Kerenska pavē les, viņ š neparedzē ja notikumu traģ isko attī stī bu. Situā cija mainī jā s pē c 1917. gada oktobra, kad ķ eizars Vā cija nogā dā ja Petrogradā nā kamo boļ š eviku valdī bas vadī tā ju un vairā kus nā kamos š ī s valdī bas locekļ us.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (4)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
