Azovas kalns

Emeljana Pugačova kase
Novērtējums 9110

11 septembris 2017Ceļošanas laiks: 9 jūlijā 2016
Kad Emeljans Pugač ovs un viņ a armija ieradā s Urā los, lielā kā daļ a kalnrū pniecī bas strā dnieku piecē lā s, lai aizsargā tu Urā lu nocietinā tā s rū pnī cas no laupī tā jiem, daudzi strā dnieki vē lā k saņ ē ma balvas par savu lojalitā ti. Tolaik kalnrač u ļ audis nedzī voja tik slikti, kā to aprakstī ja padomju laikos, bija pat rū pnī cu ī paš nieku sociā lā atbalsta pasā kumi strā dniekiem. Pugač ovam neizdevā s ieņ emt Urā lu rū pnī cas. Pastā v leģ enda, ka atkā pš anā s laikā no Urā liem Emelka paslē pa nozagtos dā rgumus slepenā Azovas kalna alā netā lu no Poļ evskas pilsē tas, par to rakstī ja stā stnieks Pā vels Baž ovs. Divgalvaino kalnu vainago lī dz 25 metrus augsti klinš u atsegumi, daž i akmeņ u veidojumi izskatā s pē c cilvē ka roku darinā jumiem. Š eit atradā s laupī tā ju, pē c tam kazaku, novē roš anas posteņ i, kuri stā vē ja kaimiņ u trakta aizsardzī bā.
Netā lu atradā s bagā ta zelta atradne, tač u tā jau sen bija izstrā dā ta.
1940. gadā , meklē jot pasakainus dā rgumus, tika atrasti 10 elki un daž ā di ieroč i un sadzī ves priekš meti, kas datē ti ar 4. -3. gadsimtu. BC e. Ir pamats domā t, ka svē tvieta un upurē š anas vieta te bijusi arī seno cilvē ku laikos. No vara, akmens un cepta mā la darinā ti artefakti glabā jas muzejos, tač u Pugač ova dā rgumi nav atrasti lī dz pat mū sdienā m. Saskaņ ā ar leģ endu, viņ us apsargā meitene Azovka, kuru uzvilka Pugač ovs, un viņ i atsaucā s uz sveces liesmai lī dzī gu uguni, kas daž reiz parā dī jā s uz klints.
Iespē jams, ka kalna nosaukuma izcelsme ir saistī ta ar zoba vai ilkņ a apzī mē jumiem vairā kā s turku valodā s.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu