Poznaņ as vojevodistē ir interesants apskates objekts - pils Mezopotā mijā (Miedzirzecz, Mendzyrzecz, Meseritz) - pilsē ta, kas cē lusies no apdzī votas vietas pie ceļ a, kas ved no Magdeburgas uz Gņ ezno, un kuru kā Mezerichi pirmo reizi pieminē ja viduslaiku hronists Titmars. Merseburga vā cu karaļ a Henrija II karagā jiena laikā.1005. gadā.
Pils (drī zā k cietoksnis), ļ oti skaista, es pat teiktu, ka rotaļ lieta (kā Oreshek cietoksnis, bet lielā ka), atmiņ ā paliekoš a. Tas atrodas uz saliņ as (kas sā kotnē ji bija kalns) starp divā m Obras un Paklitsa upju palienē m. Tas izskatā s ļ oti gleznaini un fotogē niski: upes, parks, klusums, skaistums. Pilī var iekļ ū t pa koka cietokš ņ a tiltu. Iekš ā ir saglabā juš ā s sā kotnē jā s drupas. Bet patiesī bā pils tika rekonstruē ta, tā pē c vē sturiskā š eit ir maz, tač u to ir vē rts redzē t.
Paš reizē jais tā s sienu un bastionu augstums ir 9 metri (tiek uzskatī ts, ka sā kotnē ji tas bija nedaudz augstā ks), un sienu biezums ir 2.6 metri. Mums patika kā pelē t pa cietokš ņ a sienā m, ieskatī ties iekš ā un nofotografē ties. Mē s neņ ē mā m maksas ekskursiju, jo viņ i neredzē ja jē gu. Viņ a stā stu var smelties no tī kla. Un tas, tā pat kā vairums Polijas piļ u, ir sarež ģ ī ti.
Visticamā k, nocietinā jumi (mā la apmetne) cietokš ņ a vietā raduš ies 9. gadsimta otrajā pusē . Š is pilskalns bija viens no nozī mī gā kajiem poļ u cietokš ņ iem pirmo Piastu laikā , kas aizstā vē ja Veļ iko Polska teritoriju no ziemeļ rietumiem. Tad tam visam apkā rt bija dambis, ko 1350. gadā uzcē la Kazimirs III Lielais. Un jau 13. gadsimtā tika uzcelts akmens tornis (kura vairs nav), un viss cietoksnis tika pabeigts 14. gadsimta vidū.
Pateicoties cietokš ņ a novietojumam (bī stamā m vietā m), pils tika paplaš inā ta un modernizē ta, lai gan viduslaikos nebija nevienas lielas kaujas. 1474. gadā pili ieņ ē ma stilī gā kais Ungā rijas karalis Matiass Korvins (Matvejs Korvins - tas ir, "Krauklis"). 1520. gadā pili pamatī gi nopostī ja Teitoņ u ordenis kara ar Poliju laikā , pē c tam pili modernizē ja, un 1574. gadā ap pili uzcē la divus bastionus (torņ us) ar spraugā m. Un grā vis 16. gadsimtā bija lī dz 12 metriem plats, ieskaujot pili no rietumiem, dienvidiem un austrumiem. Zinā ms arī , ka 16. gadsimtā pie dī ķ a atradā s alus darī tava, pirts, trī s staļ ļ i, nojumes, ratu mā ja, klē tis, bet tā lā k uz dienvidiem - dzirnavas un eļ ļ as dzirnavas.
1655. gadā pili nopostī ja zviedri. 18. gadsimta pirmajā pusē pils tika tik ļ oti nopostī ta, ka pat pē c rekonstrukcijas to nevarē ja izmantot. Pē c otrreizē jā s Polijas dalī š anas Prū sijas karaspē ks pili nodeva prū š u muiž nieku dzimtai.
Pils iekš puse tika izmantota kā noliktava, bet augš ē jie stā vi tika izmantoti vī na darī tavai (kalna nogā zē s auga vī nogulā ji). Kopš.1945. gada pilī atrodas muzejs. 1954. -1958. gadā tika veikti vairā ki arheoloģ iskie izrakumi. 50. un 60. gados pils tika atjaunota, un tas neļ ā va tai kļ ū t par drupā m. Tā pē c tagad jū s varat apmeklē t š o skaisto atrakciju un justies gandrī z kā viduslaikos.
Pils (drī zā k cietoksnis), ļ oti skaista, es pat teiktu, ka rotaļ lieta (kā Oreshek cietoksnis, bet lielā ka), atmiņ ā paliekoš a. Tas atrodas uz saliņ as (kas sā kotnē ji bija kalns) starp divā m Obras un Paklitsa upju palienē m. Tas izskatā s ļ oti gleznaini un fotogē niski: upes, parks, klusums, skaistums. Pilī var iekļ ū t pa koka cietokš ņ a tiltu. Iekš ā ir saglabā juš ā s sā kotnē jā s drupas. Bet patiesī bā pils tika rekonstruē ta, tā pē c vē sturiskā š eit ir maz, tač u to ir vē rts redzē t.
Paš reizē jais tā s sienu un bastionu augstums ir 9 metri (tiek uzskatī ts, ka sā kotnē ji tas bija nedaudz augstā ks), un sienu biezums ir 2.6 metri. Mums patika kā pelē t pa cietokš ņ a sienā m, ieskatī ties iekš ā un nofotografē ties. Mē s neņ ē mā m maksas ekskursiju, jo viņ i neredzē ja jē gu. Viņ a stā stu var smelties no tī kla. Un tas, tā pat kā vairums Polijas piļ u, ir sarež ģ ī ti.
Visticamā k, nocietinā jumi (mā la apmetne) cietokš ņ a vietā raduš ies 9. gadsimta otrajā pusē . Š is pilskalns bija viens no nozī mī gā kajiem poļ u cietokš ņ iem pirmo Piastu laikā , kas aizstā vē ja Veļ iko Polska teritoriju no ziemeļ rietumiem. Tad tam visam apkā rt bija dambis, ko 1350. gadā uzcē la Kazimirs III Lielais. Un jau 13. gadsimtā tika uzcelts akmens tornis (kura vairs nav), un viss cietoksnis tika pabeigts 14. gadsimta vidū.
Pateicoties cietokš ņ a novietojumam (bī stamā m vietā m), pils tika paplaš inā ta un modernizē ta, lai gan viduslaikos nebija nevienas lielas kaujas. 1474. gadā pili ieņ ē ma stilī gā kais Ungā rijas karalis Matiass Korvins (Matvejs Korvins - tas ir, "Krauklis"). 1520. gadā pili pamatī gi nopostī ja Teitoņ u ordenis kara ar Poliju laikā , pē c tam pili modernizē ja, un 1574. gadā ap pili uzcē la divus bastionus (torņ us) ar spraugā m. Un grā vis 16. gadsimtā bija lī dz 12 metriem plats, ieskaujot pili no rietumiem, dienvidiem un austrumiem. Zinā ms arī , ka 16. gadsimtā pie dī ķ a atradā s alus darī tava, pirts, trī s staļ ļ i, nojumes, ratu mā ja, klē tis, bet tā lā k uz dienvidiem - dzirnavas un eļ ļ as dzirnavas.
1655. gadā pili nopostī ja zviedri. 18. gadsimta pirmajā pusē pils tika tik ļ oti nopostī ta, ka pat pē c rekonstrukcijas to nevarē ja izmantot. Pē c otrreizē jā s Polijas dalī š anas Prū sijas karaspē ks pili nodeva prū š u muiž nieku dzimtai.
Pils iekš puse tika izmantota kā noliktava, bet augš ē jie stā vi tika izmantoti vī na darī tavai (kalna nogā zē s auga vī nogulā ji). Kopš.1945. gada pilī atrodas muzejs. 1954. -1958. gadā tika veikti vairā ki arheoloģ iskie izrakumi. 50. un 60. gados pils tika atjaunota, un tas neļ ā va tai kļ ū t par drupā m. Tā pē c tagad jū s varat apmeklē t š o skaisto atrakciju un justies gandrī z kā viduslaikos.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
