Pē c krusta karu pabeigš anas bruņ niecī ba palika dī kstā vē . Viņ us uzaicinā ja š eit kā aizstā vjus un, kā tas biež i notiek, viņ i gribē ja š eit palikt. Viņ i uzkavē jā s pusotru gadsimtu, kļ ū stot par Teitoņ u bruņ niecī bu.
Marienburga kļ uva par Teitoņ u bruņ inieku galvaspilsē tu 1309. gadā , kad š eit pā rcē lā s Teitoņ u ordeņ a lielmestra rezidence. Cietokš ņ a bū vniecī bas sā kums datē jams ar 1275. gadu, un lī dz ar statusa pieaugumu tas tika paplaš inā ts un nostiprinā ts. Š is ir lielā kais ķ ieģ eļ u cietoksnis platī bas ziņ ā . Š eit atradā s ievē rojams garnizons. Pē c teitoņ u bruņ inieku sakā ves pie Grunvaldes viņ i mē ģ inā ja ieņ emt cietoksni, tač u viņ iem neizdevā s, tomē r 1457. gadā Marienburga tika izpirkta un jau ar nosaukumu Malborka pā rgā ja Polijas kroņ a ī paš umā , uz trim gadsimtiem tā kļ uva par cietoksni. Polijas karaļ u rezidence. 17. gadsimtā pē c zviedru iebrukuma pils nobruka.
Tagad pilī atrodas muzejs.
Ekspozī cija stā stī s par zā ļ u apkures sistē mu, bruņ inieku dzī vi un bargajā m klostera paraž ā m. Viņ i stā sta, ka pā vests nav atļ ā vis bruņ iniekiem pieņ emt darbā sievietes, kas jaunā kas par 60 gadiem, bet bruņ inieki uzminē juš i nolī gt trī s divdesmit gadus vecas meitenes, lai aizstā tu vienu 60 gadus vecu pavā ru. Mazā k populā rs ir stā sts par Hitlera jaunatnes organizā cijas biedru svē tceļ ojumu š eit pirms Otrā pasaules kara, kad š ī s zemes piederē ja Vā cijai. Sarkanā s armijas un Polijas armijas kopī giem spē kiem teritorija tika atbrī vota un saskaņ ā ar Potsdamas lī gumiem tika atdota Polijai. Karadarbī bas rezultā tā pils tika nopostī ta. Tagad tas faktiski ir rimeiks, lai gan pē c vecā m shē mā m un plā niem. Viduspils pagalmu, kurā ir labs dzintara veikals, rotā Teitoņ u ordeņ a lielmestru statujas, zā lē s apkopotas viduslaiku muzeja vē rtī bas, tostarp pieticī gs koka tronis un pat viduslaiku tualete. .
Tiesa, tā laika cilvē ki pē c mū sdienu mē rauklas bija mazi. Lū k, kā cauri gadsimtiem viens uz otru skatā s teitoņ u bruņ inieks - mū ks un mū su laikabiedrs - tā ds normā ls cilvē ks.
Marienburga kļ uva par Teitoņ u bruņ inieku galvaspilsē tu 1309. gadā , kad š eit pā rcē lā s Teitoņ u ordeņ a lielmestra rezidence. Cietokš ņ a bū vniecī bas sā kums datē jams ar 1275. gadu, un lī dz ar statusa pieaugumu tas tika paplaš inā ts un nostiprinā ts. Š is ir lielā kais ķ ieģ eļ u cietoksnis platī bas ziņ ā . Š eit atradā s ievē rojams garnizons. Pē c teitoņ u bruņ inieku sakā ves pie Grunvaldes viņ i mē ģ inā ja ieņ emt cietoksni, tač u viņ iem neizdevā s, tomē r 1457. gadā Marienburga tika izpirkta un jau ar nosaukumu Malborka pā rgā ja Polijas kroņ a ī paš umā , uz trim gadsimtiem tā kļ uva par cietoksni. Polijas karaļ u rezidence. 17. gadsimtā pē c zviedru iebrukuma pils nobruka.
Tagad pilī atrodas muzejs.
Ekspozī cija stā stī s par zā ļ u apkures sistē mu, bruņ inieku dzī vi un bargajā m klostera paraž ā m. Viņ i stā sta, ka pā vests nav atļ ā vis bruņ iniekiem pieņ emt darbā sievietes, kas jaunā kas par 60 gadiem, bet bruņ inieki uzminē juš i nolī gt trī s divdesmit gadus vecas meitenes, lai aizstā tu vienu 60 gadus vecu pavā ru. Mazā k populā rs ir stā sts par Hitlera jaunatnes organizā cijas biedru svē tceļ ojumu š eit pirms Otrā pasaules kara, kad š ī s zemes piederē ja Vā cijai. Sarkanā s armijas un Polijas armijas kopī giem spē kiem teritorija tika atbrī vota un saskaņ ā ar Potsdamas lī gumiem tika atdota Polijai. Karadarbī bas rezultā tā pils tika nopostī ta. Tagad tas faktiski ir rimeiks, lai gan pē c vecā m shē mā m un plā niem. Viduspils pagalmu, kurā ir labs dzintara veikals, rotā Teitoņ u ordeņ a lielmestru statujas, zā lē s apkopotas viduslaiku muzeja vē rtī bas, tostarp pieticī gs koka tronis un pat viduslaiku tualete. .
Tiesa, tā laika cilvē ki pē c mū sdienu mē rauklas bija mazi. Lū k, kā cauri gadsimtiem viens uz otru skatā s teitoņ u bruņ inieks - mū ks un mū su laikabiedrs - tā ds normā ls cilvē ks.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (4)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
