Piastu kungu (Polijas karaļ u) pils tiek uzskatī ta par Legnicas pilsē tas galveno apskates objektu (Dolny Slenzka jeb Lejassilē zijā ). Pirms kara Legnicu sauca par Liegnicu – vecpilsē tu.
Vē sturiskie pē tī jumi liecina, ka pirmais nocietinā jums Č erna Vodas un Kač avas upju satekā parā dī jā s astotajā gadsimtā . Ap 985. gadu, Mieczysł aw (Mieszko) Pirmā (Mieszko I), pirmā zinā mā Polijas prinč a, valdī š anas laikā Vroclavā , Opolē un Legnicā tika uzcelti koka cietokš ņ i, lai aizsargā tu Silē ziju. Paš reizē jie mū ri datē ti ar 12. gadsimtu – pils celta 1149. gadā , tā pē c tā ir viena no vecā kajā m pilī m Polijā . Tā s dibinā tā js princis Heinrihs Bā rdainais par materiā lu sava cietokš ņ a celtniecī bai izvē lē jā s akmeni, un tas bija jauninā jums (parasti viss tika bū vē ts no koka).
Indriķ a Bā rdainā cietoksnis tika nosacī ti sadalī ts divā s daļ ā s: galvenajā , kas ietvē ra kņ azu pili, Svē tā Benedikta un Sv. Laurenca kapelu un astoņ stū raino Svē tā Pē tera torni, un administratī vajā (ekonomiskajā ) ar ieejas vā rti cietoksnī un renesanses laikā pā rbū vē tais Sv. Svē tā Pē tera tornī , kas celts 14 metrus no pils, tagad atrodas skatu laukums. Vairā kus gadsimtus Legnicas cietoksnis piederē ja Silē zijas Piastu valdniekiem un tika uzskatī ts par vienu no viņ u galvenajā m rezidencē m. 1675. gadā Piast lī nija tika pā rtraukta, un pils nonā ca Austrijas imperatoru ī paš umā.
Pils spē ja pretoties mongoļ iem 1241. gadā . Cī ņ ā Legnicas (labā ) laukā (vā cu val.
1241. gada 9. aprī lī pils apkaimē Krakovas, Silē zijas un Lielpolijas prinč a Henrija II armija tikā s ar Polijā iebrukuš ā Č ingishana mazdē la Baidara armiju. Eiropas armijas struktū rā , poļ u pakaļ galā , ietilpa bruņ inieki no Francijas un Vā cijas, templieš i un teitoņ i. Henrija II armija bija gandrī z divas reizes lielā ka par tatā ru-mongoļ u, tač u asiņ ainā kaujā tā tika gandrī z pilnī bā iznī cinā ta. Sakā ves iemesls ir tas, ka orda izmanto Eiropas karotā jiem neparastu taktiku (galvenokā rt ļ oti "nebruņ inieku" Eiropas militā rajā izpratnē ) un tehniskos lī dzekļ us (jo ī paš i pē tnieki iesaka izmantot indī gā s gā zes - pat tā ). Starp bojā gā juš ajiem bija arī pats Lielpolijas princis. Pē c tam uzvarē tā ji iebiedē š anas nolū kos aplenka Legnicas mū rus, demonstrē jot tā s aizstā vjiem uz š ķ ē pu iesisto Henrija galvu.
Tomē r pilsē tnieki atteicā s padoties un izturē ja aplenkumu!
Legnica un tā s pils tiek uzskatī ta par Zelta ordas iebrukuma tā lā ko rietumu punktu, un Legnicas aplenkums biež i tiek interpretē ts kā pagrieziena punkts mongoļ u Rietumu kampaņ ā , it kā glā bjot Eiropu no iebrukuma. Patiesī bā mongoļ i uz Vā ciju nebrauca tā s nabadzī bas dē ļ – aziā tu inteliģ ence noskaidroja, ka no turienes nav ko pelnī t. Tā pē c viņ i pagriezā s uz dienvidiem, uz bagā tā kā m zemē m, kur kalnainī bas dē ļ izrā dī jā s grū ti cī nī ties.
15. gadsimta sā kumā cietoksnis tika pā rbū vē ts pē c hercoga Ludviga II iniciatī vas (acī mredzot nauda nā kusi zelta raktuvē s netā lu no Legnicas). Viņ š no Sendenē uz Lejassilē ziju atveda franč u arhitektu, kurš modernizē ja pils formu. Uzcē la abus torņ us un uzcē la jaunus gleznainus rotā jumus. Rekonstrukcijas veica arī Ludvika pē cteč i – princis Frederiks I un viņ a dē ls Frederiks II.
Pils pastā vī gi svinē ja lieliskas ballī tes, kuras organizē ja Henrijs IX. Bū tisks pagrieziena punkts Legnicas vē sturē ir 17. gadsimta sā kums, kad princis Jerž ijs Rū dolfs pā rbū vē ja pils austrumu un dienvidu spā rnu, kā arī uzcē la krā š ņ u pulksteņ a torni.
Daudzas reizes cietoksnis nodega un ne vienmē r pē c ugunsgrē kiem palika neskarts. 1835. gadā ugunsgrē ks to gandrī z pilnī bā iznī cinā ja. Tomē r pils tika atjaunota, pieš ķ irot tā s fasā dei neogotikas iezī mes. Otrā pasaules kara beigā s karadarbī bas laikā tas atkal tika iznī cinā ts, un atjaunoš anas process ilga daudzus gadus. Tikai 1969. gadā pili atkal pā rbū vē ja un atdeva Izglī tī bas ministrijai (tagad tur ir licejs vai kaut kas izglī tojoš s). Tagad tas ir atvē rts tū ristiem (lai gan ierobež otā apjomā ). Iekš ā negā jā m, tikai staigā jā m apkā rt un apbrī nojā mies.
Š eit var noskatī ties no drona uzņ emtu video par pili un pilsē tu: https://www. villagreta. pl/ru/legnica-dostoprimechatelnosti-goroda/
Vē sturiskie pē tī jumi liecina, ka pirmais nocietinā jums Č erna Vodas un Kač avas upju satekā parā dī jā s astotajā gadsimtā . Ap 985. gadu, Mieczysł aw (Mieszko) Pirmā (Mieszko I), pirmā zinā mā Polijas prinč a, valdī š anas laikā Vroclavā , Opolē un Legnicā tika uzcelti koka cietokš ņ i, lai aizsargā tu Silē ziju. Paš reizē jie mū ri datē ti ar 12. gadsimtu – pils celta 1149. gadā , tā pē c tā ir viena no vecā kajā m pilī m Polijā . Tā s dibinā tā js princis Heinrihs Bā rdainais par materiā lu sava cietokš ņ a celtniecī bai izvē lē jā s akmeni, un tas bija jauninā jums (parasti viss tika bū vē ts no koka).
Indriķ a Bā rdainā cietoksnis tika nosacī ti sadalī ts divā s daļ ā s: galvenajā , kas ietvē ra kņ azu pili, Svē tā Benedikta un Sv. Laurenca kapelu un astoņ stū raino Svē tā Pē tera torni, un administratī vajā (ekonomiskajā ) ar ieejas vā rti cietoksnī un renesanses laikā pā rbū vē tais Sv. Svē tā Pē tera tornī , kas celts 14 metrus no pils, tagad atrodas skatu laukums. Vairā kus gadsimtus Legnicas cietoksnis piederē ja Silē zijas Piastu valdniekiem un tika uzskatī ts par vienu no viņ u galvenajā m rezidencē m. 1675. gadā Piast lī nija tika pā rtraukta, un pils nonā ca Austrijas imperatoru ī paš umā.
Pils spē ja pretoties mongoļ iem 1241. gadā . Cī ņ ā Legnicas (labā ) laukā (vā cu val.
1241. gada 9. aprī lī pils apkaimē Krakovas, Silē zijas un Lielpolijas prinč a Henrija II armija tikā s ar Polijā iebrukuš ā Č ingishana mazdē la Baidara armiju. Eiropas armijas struktū rā , poļ u pakaļ galā , ietilpa bruņ inieki no Francijas un Vā cijas, templieš i un teitoņ i. Henrija II armija bija gandrī z divas reizes lielā ka par tatā ru-mongoļ u, tač u asiņ ainā kaujā tā tika gandrī z pilnī bā iznī cinā ta. Sakā ves iemesls ir tas, ka orda izmanto Eiropas karotā jiem neparastu taktiku (galvenokā rt ļ oti "nebruņ inieku" Eiropas militā rajā izpratnē ) un tehniskos lī dzekļ us (jo ī paš i pē tnieki iesaka izmantot indī gā s gā zes - pat tā ). Starp bojā gā juš ajiem bija arī pats Lielpolijas princis. Pē c tam uzvarē tā ji iebiedē š anas nolū kos aplenka Legnicas mū rus, demonstrē jot tā s aizstā vjiem uz š ķ ē pu iesisto Henrija galvu.
Tomē r pilsē tnieki atteicā s padoties un izturē ja aplenkumu!
Legnica un tā s pils tiek uzskatī ta par Zelta ordas iebrukuma tā lā ko rietumu punktu, un Legnicas aplenkums biež i tiek interpretē ts kā pagrieziena punkts mongoļ u Rietumu kampaņ ā , it kā glā bjot Eiropu no iebrukuma. Patiesī bā mongoļ i uz Vā ciju nebrauca tā s nabadzī bas dē ļ – aziā tu inteliģ ence noskaidroja, ka no turienes nav ko pelnī t. Tā pē c viņ i pagriezā s uz dienvidiem, uz bagā tā kā m zemē m, kur kalnainī bas dē ļ izrā dī jā s grū ti cī nī ties.
15. gadsimta sā kumā cietoksnis tika pā rbū vē ts pē c hercoga Ludviga II iniciatī vas (acī mredzot nauda nā kusi zelta raktuvē s netā lu no Legnicas). Viņ š no Sendenē uz Lejassilē ziju atveda franč u arhitektu, kurš modernizē ja pils formu. Uzcē la abus torņ us un uzcē la jaunus gleznainus rotā jumus. Rekonstrukcijas veica arī Ludvika pē cteč i – princis Frederiks I un viņ a dē ls Frederiks II.
Pils pastā vī gi svinē ja lieliskas ballī tes, kuras organizē ja Henrijs IX. Bū tisks pagrieziena punkts Legnicas vē sturē ir 17. gadsimta sā kums, kad princis Jerž ijs Rū dolfs pā rbū vē ja pils austrumu un dienvidu spā rnu, kā arī uzcē la krā š ņ u pulksteņ a torni.
Daudzas reizes cietoksnis nodega un ne vienmē r pē c ugunsgrē kiem palika neskarts. 1835. gadā ugunsgrē ks to gandrī z pilnī bā iznī cinā ja. Tomē r pils tika atjaunota, pieš ķ irot tā s fasā dei neogotikas iezī mes. Otrā pasaules kara beigā s karadarbī bas laikā tas atkal tika iznī cinā ts, un atjaunoš anas process ilga daudzus gadus. Tikai 1969. gadā pili atkal pā rbū vē ja un atdeva Izglī tī bas ministrijai (tagad tur ir licejs vai kaut kas izglī tojoš s). Tagad tas ir atvē rts tū ristiem (lai gan ierobež otā apjomā ). Iekš ā negā jā m, tikai staigā jā m apkā rt un apbrī nojā mies.
Š eit var noskatī ties no drona uzņ emtu video par pili un pilsē tu: https://www. villagreta. pl/ru/legnica-dostoprimechatelnosti-goroda/
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
