Strē lnieku brā lī ba Krakovā pastā v jau vairā k nekā.700 gadus. Sā kumā viņ i patieš ā m bija pilsē tas aizstā vji. Bet tad arodbiedrī ba pā rvē rtā s par sava veida elites klubu. Reizi gadā tika rī koti konkursi, lai pā rbaudī tu "pilsoņ u kaujas gatavī bu". Dalī bnieki š ā va uz koka vai skā rda vistu. No labā kajiem š ā vē jiem tika izvē lē ts "Karalis Kurkovs".
Kopš.1831. gada brā lī bu oficiā li sauc par "Towarzystwo Strzelecke" (Strē lnieku biedrī bu). XIX gadsimta otrajā pusē tas bija diezgan populā rs. Konkursā piedalī jā s pat Jagelonu universitā tes profesors, goda viesu vidū bija arī ķ eizars Francis Jā zeps un viņ a dē ls Rū dolfs.
1837. gadā š o teritoriju nopirka audumu tirgotā js Dž ozefs Luiss un atdeva biedrī bai, kas sabiedrī bas vajadzī bā m uzcē la galveno ē ku - Celestat, paviljonu, š autuvi un citas ē kas. Gan ē kas, gan dā rzu projektē jis arhitekts Tomaš s Majevskis.
Parks kļ uva par otro aiz Plantu pilsē tas publiskā parka, pilsē tnieku tikš anā s un atpū tas, kultū ras pasā kumu norises vietu.
1875. gadā parku pilnī bā pā rveidoja Ļ vovas Universitā tes Botā niskā dā rza direktors Karols Bauers "Angļ u dā rza" stilā . Tagad parkā ir ap 200 daž ā du sugu koku, 50 atseviš ķ i krū mi un 18 dzī vž ogi. Starp kokiem ir 3. tū kstoš gades ozols, ko biedrī ba iestā dī ja 2000. gadā , un Jā ņ a Pā vila II platā ns, kas iestā dī ts viņ a nā ves dienā.
Celestatā notika svinī gi pasā kumi, pieņ emš anas, koncerti. Š eit tika glabā tas galvenā s biedrī bas relikvijas, tostarp slavenā s sudraba cā ļ i. Pirmā pasaules kara laikā vē rtslietas glabā jā s Valsts bankā Vī nē , bet Otrā pasaules kara laikā - daļ ē ji Krakovas franciskā ņ u klosterī , daļ ē ji - biedrī bas biedru mā jā s.
Kopš.1951. gada biedrī bas darbī ba tika aizliegta, komunistiskais rež ī ms konfiscē ja dā rzu, visas ē kas un vē rtslietas.
Pirmos pieminekļ us tē lnieka Mihala Korpaļ a darbam 1883. gadā uzstā dī ja Polijas karaļ i Zigmunts Augusts un Jans III Sobieskis. 1955. gadā dā rzā tika uzstā dī ts piemineklis Ļ eņ inam un Staļ inam, bet nā kamajā gadā skulptū ra tika noņ emta. Š obrī d parkā ir uzstā dī ti 16 pieminekļ i un memoriā li un vairā k nekā.20 piemiņ as plā ksnes, no kurā m liela daļ a ir tieš i saistī ta ar Kurkova (Strē lnieku) biedrī bas vē sturi. Š eit ir arī pieminekļ i Jā nim Pā vilam II, komponistam Ignatijam Paderevskim un izcili notikumi Polijas vē sturē .
Kopš.1831. gada brā lī bu oficiā li sauc par "Towarzystwo Strzelecke" (Strē lnieku biedrī bu). XIX gadsimta otrajā pusē tas bija diezgan populā rs. Konkursā piedalī jā s pat Jagelonu universitā tes profesors, goda viesu vidū bija arī ķ eizars Francis Jā zeps un viņ a dē ls Rū dolfs.
1837. gadā š o teritoriju nopirka audumu tirgotā js Dž ozefs Luiss un atdeva biedrī bai, kas sabiedrī bas vajadzī bā m uzcē la galveno ē ku - Celestat, paviljonu, š autuvi un citas ē kas. Gan ē kas, gan dā rzu projektē jis arhitekts Tomaš s Majevskis.
Parks kļ uva par otro aiz Plantu pilsē tas publiskā parka, pilsē tnieku tikš anā s un atpū tas, kultū ras pasā kumu norises vietu.
1875. gadā parku pilnī bā pā rveidoja Ļ vovas Universitā tes Botā niskā dā rza direktors Karols Bauers "Angļ u dā rza" stilā . Tagad parkā ir ap 200 daž ā du sugu koku, 50 atseviš ķ i krū mi un 18 dzī vž ogi. Starp kokiem ir 3. tū kstoš gades ozols, ko biedrī ba iestā dī ja 2000. gadā , un Jā ņ a Pā vila II platā ns, kas iestā dī ts viņ a nā ves dienā.
Celestatā notika svinī gi pasā kumi, pieņ emš anas, koncerti. Š eit tika glabā tas galvenā s biedrī bas relikvijas, tostarp slavenā s sudraba cā ļ i. Pirmā pasaules kara laikā vē rtslietas glabā jā s Valsts bankā Vī nē , bet Otrā pasaules kara laikā - daļ ē ji Krakovas franciskā ņ u klosterī , daļ ē ji - biedrī bas biedru mā jā s.
Kopš.1951. gada biedrī bas darbī ba tika aizliegta, komunistiskais rež ī ms konfiscē ja dā rzu, visas ē kas un vē rtslietas.
Pirmos pieminekļ us tē lnieka Mihala Korpaļ a darbam 1883. gadā uzstā dī ja Polijas karaļ i Zigmunts Augusts un Jans III Sobieskis. 1955. gadā dā rzā tika uzstā dī ts piemineklis Ļ eņ inam un Staļ inam, bet nā kamajā gadā skulptū ra tika noņ emta. Š obrī d parkā ir uzstā dī ti 16 pieminekļ i un memoriā li un vairā k nekā.20 piemiņ as plā ksnes, no kurā m liela daļ a ir tieš i saistī ta ar Kurkova (Strē lnieku) biedrī bas vē sturi. Š eit ir arī pieminekļ i Jā nim Pā vilam II, komponistam Ignatijam Paderevskim un izcili notikumi Polijas vē sturē .
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
