Svē tā Stefana laukums Krakovas kartē parā dī jā s 19. gadsimta sā kumā , kad tika demontē ta viduslaiku Svē tā Stefana baznī ca, kas laukumam devusi nosaukumu - Svē to Maceja un Mateuš a baznī cu, bet baznī cai blakus esoš ā kapsē ta. tika likvidē ta. Sā kotnē ji laukums tika nosaukts par Zemessardzi par godu pirmajai Zemessardzes Krakovā izveidotā bataljona apskatei. 1811. gada 3. augustā š ajā laukumā tika ierindots š is pilnī bā bruņ ots un formastē rps bataljons. Š im notikumam par godu Sholyaisky ē kā tika uzstā dī ta melnā marmora piemiņ as plā ksne.
Bet š is nosaukums Krakovas iedzī votā ju vidū neiesakņ ojā s, un laukums palika Szczepanska. XIX gadsimtā bija viens no lielā kajiem pilsē tas tirgiem, XX gadsimta otrajā pusē (lī dz 2007. gadam) - autostā vvieta, 2010. gadā tika pabeigta laukuma modernizā cija, izlauztas puķ u dobes, uzstā dī ti soliņ i un strū klaka, kas izraisī ja daudz kritikas.
Pirmkā rt, laukumā uzmanī bu piesaista Mā kslas pils. 1898. -1901. gadā jū gendstila stilā bū vē jis arhitekts Fratiš eks Monč inskis un pē c slavenā Secession izstā ž u paviljona Vī nē parauga. Pils iekā rtoš anā piedalī jā s ievē rojami Krakovas meistari. Iespaidī gu frī zi, kas ataino mā kslinieka dzī ves plū stamī bu, veidojis Jaceks Malč evskis. Entonijs Madeiskis, Konstantī ns Laš ko un Teodors Rī gers izpildī ja ievē rojamu poļ u mā kslinieku biste.
Pils fasā di rotā kolonnu portiks, kura augš pusē ir Apollona figū ra saulainā oreolā . Š č epanskas laukuma malā atrodas Antonija Madejska Jana Matejkas krū š utē ls; no Plantu puses - Annas Reinohas Staņ islava Vispjanska krū š utē ls. Sienas rotā pilastri un ieejas portiks ar divā m kolonnā m. Mā ja ir mā kslas galerija.
Pē c Mā kslas draugu biedrī bas un Rotari kluba pā rstā vju iniciatī vas š eit tiek rī kotas Polijas laikmetī gā s mā kslas prezentā cijas un ā rvalstu mā kslinieku izstā des. Turklā t pilī notiek mā kslas darbu izsoles.
No Vecā teā tra sā nu fasā des, kas ir vecā kais no Polijā esoš ajiem teā triem, paveras skats uz laukumu.
Vē l viena izcila ē ka ir Lauksaimniecī bas biedrī bas ē ka. Tā celta 1908. -1909. gadā pē c arhitektu Slavomira Održ ivolska un Vladislava Kač marska projekta. Ē ka sastā v no galvenā s č etrstā vu ē kas ar bē niņ iem un diviem apakš ē jiem spā rniem. Pirmais stā vs ar tirdzniecī bas un biroja telpā m izceļ as ar majestā tiskiem slē ģ iem. Fasā di sadala akmens pilastri un otrā stā va logu augstumā uzstā dī tas trī s vī rieš u un č etru sievieš u figū ru statujas, kas ir lauksaimniecī bas darbu personifikā cijas. Autors - tē lnieks Jans Š č epkovskis.
Bet š is nosaukums Krakovas iedzī votā ju vidū neiesakņ ojā s, un laukums palika Szczepanska. XIX gadsimtā bija viens no lielā kajiem pilsē tas tirgiem, XX gadsimta otrajā pusē (lī dz 2007. gadam) - autostā vvieta, 2010. gadā tika pabeigta laukuma modernizā cija, izlauztas puķ u dobes, uzstā dī ti soliņ i un strū klaka, kas izraisī ja daudz kritikas.
Pirmkā rt, laukumā uzmanī bu piesaista Mā kslas pils. 1898. -1901. gadā jū gendstila stilā bū vē jis arhitekts Fratiš eks Monč inskis un pē c slavenā Secession izstā ž u paviljona Vī nē parauga. Pils iekā rtoš anā piedalī jā s ievē rojami Krakovas meistari. Iespaidī gu frī zi, kas ataino mā kslinieka dzī ves plū stamī bu, veidojis Jaceks Malč evskis. Entonijs Madeiskis, Konstantī ns Laš ko un Teodors Rī gers izpildī ja ievē rojamu poļ u mā kslinieku biste.
Pils fasā di rotā kolonnu portiks, kura augš pusē ir Apollona figū ra saulainā oreolā . Š č epanskas laukuma malā atrodas Antonija Madejska Jana Matejkas krū š utē ls; no Plantu puses - Annas Reinohas Staņ islava Vispjanska krū š utē ls. Sienas rotā pilastri un ieejas portiks ar divā m kolonnā m. Mā ja ir mā kslas galerija.
Pē c Mā kslas draugu biedrī bas un Rotari kluba pā rstā vju iniciatī vas š eit tiek rī kotas Polijas laikmetī gā s mā kslas prezentā cijas un ā rvalstu mā kslinieku izstā des. Turklā t pilī notiek mā kslas darbu izsoles.
No Vecā teā tra sā nu fasā des, kas ir vecā kais no Polijā esoš ajiem teā triem, paveras skats uz laukumu.
Vē l viena izcila ē ka ir Lauksaimniecī bas biedrī bas ē ka. Tā celta 1908. -1909. gadā pē c arhitektu Slavomira Održ ivolska un Vladislava Kač marska projekta. Ē ka sastā v no galvenā s č etrstā vu ē kas ar bē niņ iem un diviem apakš ē jiem spā rniem. Pirmais stā vs ar tirdzniecī bas un biroja telpā m izceļ as ar majestā tiskiem slē ģ iem. Fasā di sadala akmens pilastri un otrā stā va logu augstumā uzstā dī tas trī s vī rieš u un č etru sievieš u figū ru statujas, kas ir lauksaimniecī bas darbu personifikā cijas. Autors - tē lnieks Jans Š č epkovskis.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
