Mazā bazilika, Sv. Pā vila ordeņ a klostera katoļ u baroka baznī ca, Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a un svē tā arhibī skapa Staņ islava Š č epanovska vā rdā iesvē tī tā baznī ca - interesantā kā kulta vieta vē sturiskajā Krakovas Kazimierz rajonā . Skalechna ielā klostera teritorijā atrodas piemineklis. Ē ka ī sumā tiek dē vē ta par Skalkas Pā vila baznī cu. Š ī ir treš ā saglabā jusies tempļ a ē ka iepriekš ē jo divu vietā.
Pirmā Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a baznī ca Skalkā , romā nikas rotonda, tika uzcelta X-XI gadsimtā pagā nu Vislas tempļ a vietā Vislas augstajā krastā . Š ī ikoniskā ē ka bija lieciniece tā laika brutā lajiem, noslē pumainajiem un mī klainajiem notikumiem. Viens no tiem saistī ts ar baznī cas mū sdienu nosaukumu. 1079. gadā Krakovas baznī cas sienā s Polijas karalis Boļ eslavs Drosmī gais strī da laikā , kas pā rauga strī dā , ar bruņ inieka zobenu noņ ē ma galvu no pleciem Krakovas arhibī skapam Staņ islavam.
Nocirstais ķ ermenis tika izvests uz ielas un, ņ irgā joties par nevainī go upuri, sagriezts gabalos un izkaisī ts rajonā . Brī numainā kā rtā apkaunotā s mirstī gā s atliekas tika atklā tas, savienotas, un mocekļ a ķ ermenis tika apglabā ts Skalkas Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a baznī cā , pē c tam pā rvests uz Vā veli.
1253. gadā moceklis Staņ islavs tika kanonizē ts, un 15. gadsimtā pē c karaļ a Kazimira III pavē les senā s romā nikas celtnes vietā tika uzcelta jauna gotiskā stila baznī ca, kas iesvē tī ta svē to Miķ eļ a un Staņ islava vā rdā . XII gadsimtā templi iznī cinā ja zviedru krustneš i. XVIII gadsimta vidū tika uzcelta treš ā kulta celtne baroka stilā , kas saglabā jusies un joprojā m darbojas.
Monumentā lā ē ka ar kā pnē m, balkoniem, apmetumu, portikiem, tornī š iem ir skaista gan ā rpusē , gan iekš pusē . Interjera apdare, smalkas maigas krā sas un grezns zeltī jums, baroka ornamenti, eņ ģ eļ i, statujas un svē to skulptū ras pieš ķ ir Skalkas baznī cai karalisku greznī bu un majestā tiskumu.
Rokoko stilā montē tā s ē rģ eles ir saglabā juš ā s un darbojas.
Nacionā lais panteons atrodas baznī cas pagrabā . Ieeja tajā ir izvietota zem vienā m no skaistā kajā m kā pnē m, kas ved uz templi. Panteonā atrodas slavenu poļ u cilvē ku mirstī gā s atliekas, tostarp poļ u vē sturnieka un diplomā ta, grā matas "Polijas vē sture" autora Jana Dlugoš a apbedī jums. Apbedī jumu vidū ir mā kslinieku - Henrija Semiradska, Staņ islava Vispianska un Jaceka Malč evska kapenes. Š eit mieru atrada arī rakstnieki Ā dams Asniks un Teofils Lenartovič s, rakstnieks Juzefs Ignasijs un daudzi citi slaveni poļ u mā kslinieki un zinā tnieki.
Blakus baznī cai atrodas Svē tā Staņ islava statuja. Š o dī ķ i sauc arī par "Polijas smidzinā tā ju". Iespē jams, š ī ir seno pagā nu rituā lu vieta, ko savos pierakstos piemin Jans Dlugoš s.
Leģ enda vē sta, ka š ajā vietā pē c viņ a slepkavī bas tika iemestas svē tā Staņ islava saš ķ eltas mirstī gā s atliekas.
Esoš ā akmens konstrukcija datē ta ar agrī nā baroka periodu 1683. –1689. gadā , pē c Krakovas bī skapa Jē kaba Zadzika pasū tī juma kopš.1638. gada to izgatavoja akmeņ kalis Jaceks Napore. Viņ a ģ erbonis Korabs pie Dlugoš a (Vī ne) ģ erboņ a, kā arī paulieš u emblē mas tika novietotas vā rtu augš pusē dī ķ a priekš ā . Dī ķ a vidū atrodas bī skapa skulptū ra, kas izgatavota nedaudz vē lā k par paš u ē ku, 1731. gadā . Tā s autors, iespē jams, ir Š veices jezuī ts Deivids Hils. Ē ku, tā pat kā paš u baznī cu, 1895. -1896. gadā restaurē ja arhitekts Karols Knaus. Tika pievienotas laternas, un akmens ē rgļ i, kas saskaņ ā ar leģ endu sargā ja svē tā ķ ermeni, tika aizstā ti ar metā la lē jumiem. Avota ū dens spē cī gi izdala sē rū deņ radi.
Viens no Jā ņ a Pā vila II pieminekļ iem (piecus no tiem satiku Krakovā , un esmu pā rliecinā ts, ka ne visus) ir uzcelts klostera teritorijā .
Pirmā Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a baznī ca Skalkā , romā nikas rotonda, tika uzcelta X-XI gadsimtā pagā nu Vislas tempļ a vietā Vislas augstajā krastā . Š ī ikoniskā ē ka bija lieciniece tā laika brutā lajiem, noslē pumainajiem un mī klainajiem notikumiem. Viens no tiem saistī ts ar baznī cas mū sdienu nosaukumu. 1079. gadā Krakovas baznī cas sienā s Polijas karalis Boļ eslavs Drosmī gais strī da laikā , kas pā rauga strī dā , ar bruņ inieka zobenu noņ ē ma galvu no pleciem Krakovas arhibī skapam Staņ islavam.
Nocirstais ķ ermenis tika izvests uz ielas un, ņ irgā joties par nevainī go upuri, sagriezts gabalos un izkaisī ts rajonā . Brī numainā kā rtā apkaunotā s mirstī gā s atliekas tika atklā tas, savienotas, un mocekļ a ķ ermenis tika apglabā ts Skalkas Erceņ ģ eļ a Miķ eļ a baznī cā , pē c tam pā rvests uz Vā veli.
1253. gadā moceklis Staņ islavs tika kanonizē ts, un 15. gadsimtā pē c karaļ a Kazimira III pavē les senā s romā nikas celtnes vietā tika uzcelta jauna gotiskā stila baznī ca, kas iesvē tī ta svē to Miķ eļ a un Staņ islava vā rdā . XII gadsimtā templi iznī cinā ja zviedru krustneš i. XVIII gadsimta vidū tika uzcelta treš ā kulta celtne baroka stilā , kas saglabā jusies un joprojā m darbojas.
Monumentā lā ē ka ar kā pnē m, balkoniem, apmetumu, portikiem, tornī š iem ir skaista gan ā rpusē , gan iekš pusē . Interjera apdare, smalkas maigas krā sas un grezns zeltī jums, baroka ornamenti, eņ ģ eļ i, statujas un svē to skulptū ras pieš ķ ir Skalkas baznī cai karalisku greznī bu un majestā tiskumu.
Rokoko stilā montē tā s ē rģ eles ir saglabā juš ā s un darbojas.
Nacionā lais panteons atrodas baznī cas pagrabā . Ieeja tajā ir izvietota zem vienā m no skaistā kajā m kā pnē m, kas ved uz templi. Panteonā atrodas slavenu poļ u cilvē ku mirstī gā s atliekas, tostarp poļ u vē sturnieka un diplomā ta, grā matas "Polijas vē sture" autora Jana Dlugoš a apbedī jums. Apbedī jumu vidū ir mā kslinieku - Henrija Semiradska, Staņ islava Vispianska un Jaceka Malč evska kapenes. Š eit mieru atrada arī rakstnieki Ā dams Asniks un Teofils Lenartovič s, rakstnieks Juzefs Ignasijs un daudzi citi slaveni poļ u mā kslinieki un zinā tnieki.
Blakus baznī cai atrodas Svē tā Staņ islava statuja. Š o dī ķ i sauc arī par "Polijas smidzinā tā ju". Iespē jams, š ī ir seno pagā nu rituā lu vieta, ko savos pierakstos piemin Jans Dlugoš s.
Leģ enda vē sta, ka š ajā vietā pē c viņ a slepkavī bas tika iemestas svē tā Staņ islava saš ķ eltas mirstī gā s atliekas.
Esoš ā akmens konstrukcija datē ta ar agrī nā baroka periodu 1683. –1689. gadā , pē c Krakovas bī skapa Jē kaba Zadzika pasū tī juma kopš.1638. gada to izgatavoja akmeņ kalis Jaceks Napore. Viņ a ģ erbonis Korabs pie Dlugoš a (Vī ne) ģ erboņ a, kā arī paulieš u emblē mas tika novietotas vā rtu augš pusē dī ķ a priekš ā . Dī ķ a vidū atrodas bī skapa skulptū ra, kas izgatavota nedaudz vē lā k par paš u ē ku, 1731. gadā . Tā s autors, iespē jams, ir Š veices jezuī ts Deivids Hils. Ē ku, tā pat kā paš u baznī cu, 1895. -1896. gadā restaurē ja arhitekts Karols Knaus. Tika pievienotas laternas, un akmens ē rgļ i, kas saskaņ ā ar leģ endu sargā ja svē tā ķ ermeni, tika aizstā ti ar metā la lē jumiem. Avota ū dens spē cī gi izdala sē rū deņ radi.
Viens no Jā ņ a Pā vila II pieminekļ iem (piecus no tiem satiku Krakovā , un esmu pā rliecinā ts, ka ne visus) ir uzcelts klostera teritorijā .
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
