Sv. Vojceha baznī ca ir Romas katoļ u baznī ca Krakovas centrā , kas atrodas vecpilsē tā Tirgus laukumā . Viena no mazā kajā m, kā arī vecā kajā m baznī cā m pilsē tā , datē ta ar XI gs. Baznī ca sā kotnē ji celta romā nikas stilā , bet 17. un 18. gadsimtā pā rbū vē ta baroka stilā . Baznī ca ir nosaukta svē tā Vojceha, misionā ra bī skapa no Č ehijas, vā rdā , kurš tradicionā li sludinā ja š ajā vietā ceļ ā uz Prū siju (tagad Polijas ziemeļ os), kur viņ š tika nosū tī ts kristī t tā s iedzī votā jus. Tur viņ š mira mocekļ a nā vē un kļ uva par pirmo Polijas aizbildni. Gadsimtiem ilgi baznī ca ir bijusi Dieva Vā rda pasludinā š anas vieta, un 1453. gadā š ajā baznī cā sludinā ja viduslaiku lielais sludinā tā js svē tais Jā nis Kapistrano.
Galvenajā altā rī ir Dievmā tes attē ls, kas ir romieš u Dievmā tes Salus Populi Romani ikonas kopija.
Arheoloģ iskajos izrakumos ir atklā tas iepriekš ē jā s ē kas paliekas, tostarp ķ ieģ eļ i, kas datē ti ar 10. un 11. gadsimta miju.
Paš reizē jā romā nikas stila svē tnī ca celta 11. gadsimta otrajā pusē.12. gadsimta sā kumā . 1404. gadā , pateicoties bī skapam Pē terim Viš ovam Radolinskim, baznī ca kļ uva par Universitā tes draudzes baznī cu. 17. gadsimta sā kumā pē c ievē rojamas rekonstrukcijas ē ka ieguva baroka izskatu: tika paaugstinā ti baznī cas sienas, visa ē ka tika pā rklā ta ar kupolu, romā nikas sienas tika apmestas un izveidota jauna izeja no rietumiem. . Rekonstrukciju vadī ja prof. Valentī ns Fontana, kā arī Fr. Sebastjans Miross. 1711. gadā tika pabeigta sakristeja, bet 1778. gadā - svē tī tā Vincenta Kadlubko kapela.
Ē ka ir viennava, pā rklā ta ar elipsveida kupolu, ar tieš i noslē gtu altā ri. Blakus navai ir divas niš as (pastophoria). Uz ziemeļ iem no baznī cas piekļ aujas sakristejai pusapaļ as apsī das veidolā , dienvidos - taisnstū ra kaplič a Kadlubka.
Otras baznī cas ieejas priekš ā atrodas vē lā baroka portā ls (18. gs. 2. puse).
Galvenajā altā rī ir Dievmā tes attē ls, kas ir romieš u Dievmā tes Salus Populi Romani ikonas kopija.
Arheoloģ iskajos izrakumos ir atklā tas iepriekš ē jā s ē kas paliekas, tostarp ķ ieģ eļ i, kas datē ti ar 10. un 11. gadsimta miju.
Paš reizē jā romā nikas stila svē tnī ca celta 11. gadsimta otrajā pusē.12. gadsimta sā kumā . 1404. gadā , pateicoties bī skapam Pē terim Viš ovam Radolinskim, baznī ca kļ uva par Universitā tes draudzes baznī cu. 17. gadsimta sā kumā pē c ievē rojamas rekonstrukcijas ē ka ieguva baroka izskatu: tika paaugstinā ti baznī cas sienas, visa ē ka tika pā rklā ta ar kupolu, romā nikas sienas tika apmestas un izveidota jauna izeja no rietumiem. . Rekonstrukciju vadī ja prof. Valentī ns Fontana, kā arī Fr. Sebastjans Miross. 1711. gadā tika pabeigta sakristeja, bet 1778. gadā - svē tī tā Vincenta Kadlubko kapela.
Ē ka ir viennava, pā rklā ta ar elipsveida kupolu, ar tieš i noslē gtu altā ri. Blakus navai ir divas niš as (pastophoria). Uz ziemeļ iem no baznī cas piekļ aujas sakristejai pusapaļ as apsī das veidolā , dienvidos - taisnstū ra kaplič a Kadlubka.
Otras baznī cas ieejas priekš ā atrodas vē lā baroka portā ls (18. gs. 2. puse).
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
