Kon-Tiki muzejs

"Kon-Tiki" un "Ra-2"
Novērtējums 9110

7 janvārī 2016Ceļošanas laiks: 25 jūnijs 2009
Muzeja "Kon-Tiki" un "Ra" ekspozī cija ir saistī ta ar viena no izcilā kajiem norvē ģ u ceļ otā jiem Tora Heijerdā la (1914-2002) etnogrā fiskajiem pē tī jumiem un jū ras sasniegumiem. Viņ š mē ģ inā ja ar drosmī gu eksperimentu atspē kot apgalvojumus, ka senos laikos, pirms Kolumba, cilvē ki nevarē ja š ķ ē rsot Kluso okeā nu. Daudzi fakti norā dī ja uz š ā du braucienu panā kumiem ilgi pirms oficiā lā s Amerikas atklā š anas, lai gan tie nesaņ ē ma vispā rē ju slavu. Heijerdā la un viņ a pavadoņ u ceļ ojums tika veikts 1947. gadā , ceļ ojuma ilgums no Peru uz Tuamotu arhipelā gu bija 101 diena. Tie bija gadi, kad pasaule vē l bija labā stā voklī pē c asiņ ainā kā un postoš ā kā kara beigā m cilvē ces vē sturē.
Brauciens noritē ja labvē lī gos apstā kļ os, kas ne vienmē r bū s - Heijerdā la pē dē jais kuģ is Tigris bija jā sadedzina kā protests pie Somā lijas krastiem, neveicot paredzē to marš rutu.

Tač u lī dz š im viss noritē ja lieliski un Kon-Tiki apkalpe baudī ja cieš u kontaktu ar Lielo okeā nu un tā iemī tniekiem nesteidzī gā burā š anas klusumā uz plosta no ī paš i vieglajiem balsa koku stumbriem. Brauciena rezultā tā tika uzrakstī ta un izdota grā mata 50 miljonu tirā ž ā , kā arī uzņ emta filma, kas tika apbalvota ar Oskaru. Muzejā atmiņ ā neviļ us ieslē dzā s neaizmirstamā s iespaidī gā s melodijas "Kon-Tiki" virtuā lais atskaņ otā js "The Shadows" izpildī jumā.

Otrajā reisā Heijerdā ls nolē ma pā rbaudī t iespē ju ar papirusa kuģ i š ķ ē rsot Atlantijas okeā nu.
Radī ts no neparasta materiā la, kuģ is Ra zem ANO karoga ar starptautisku apkalpi devā s ceļ ā no Marokas 1969. gadā , tač u izstrā dā jums, ko cē la amatnieki no Ā frikas Č adas ezera, nebija pietiekami peldoš s, lai sasniegtu Barbadosu, kas bija plā nots kā galamē rķ is. brauciens. Nā kamajā gadā mē ģ inā jums tika atkā rtots uz niedru kuģ a "Ra-2", ko š oreiz uzbū vē ja indiā ņ i no Titikakas ezera. Maroka marš rutu no Marokas uz Barbadosu veiksmī gi veica 57 dienā s, ceļ otā ji ceļ ojuma laikā tika izsekoti visā pasaulē.

Tagad Oslo muzeju rotā plosts un niedru laiva, kas atspoguļ o arī Heijerdā la pē tī jumus Polinē zijā , Lieldienu salā un citā s vietā s. Bet viņ a pē dē jā kuģ a Tigris muzejā nav. Pasaulē pieauga spriedze, atjaunojā s pirā tisms, atsā kā s kari, Heijerdā la apkalpei neizdevā s pabeigt marš rutu caur Sarkano jū ru, Indijas okeā nu un Persijas lī ci.
1978. gada 3. aprī lī starptautiska apkalpe aizdedzinā ja savu niedru laivu, protestē jot pē c tam, kad Somā lija karā ar Etiopiju neļ ā va ANO karoga ekspedī cijai iekļ ū t Persijas lī cī .
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu

аватар vasyusha
vasyusha

Jā-ā-ā, un kā viņiem izdevās ceļot uz tādiem kuģiem?!!!

Thu, 07 Jan 2016, 20:23
аватар B.O..
B.O..

Seno navigatoru pieredze bija aizmirsta uz ilgu laiku, Heijerdālam izdevās kaut ko atdzīvināt, bet tas nav garantija, ka zināšanas atkal netiks aizmirstas, diemžēl.

Thu, 07 Jan 2016, 23:01
аватар B.O..
B.O..

Dziesma "Kon-Tiki" bija arī ļoti populāras Peru dziedātājas ar neticamu balss diapazonu četrās oktāvās, Ima Sumac repertuārā.

Sun, 14 Feb 2016, 12:42
iemiesojums
VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu