Пам'ятник Свободи був встановлений у центрі Риги у 1935 році на честь загиблих борців за незалежність Латвії. Ідея створення такого пам'ятника з'явилася у 20-х роках XX сторіччя. Було проведено кілька конкурсів на проект монумента, переможцем одного з яких у 1930 році став скульптор Карліс Зале. Архітектор проекту – Ернест Шталбергс. Виділених із державного бюджету 30.000 латів не вистачало на створення пам'ятника, тому уряд звернувся до населення із закликом про збирання коштів. Роботи розпочалися у 1931 році, відкриття пам'ятника Свободи відбулося 18 листопада 1935 року.
Пам'ятник має висоту 42 метри, виконаний із сірого та рожевого граніту, світло-сірого італійського травертину. З чотирьох сторін навколо основи монумента розміщено 13 скульптур і барельєфів, що уособлюють головні життєві цінності - працю, духовність, сім'ю та захист Вітчизни. На фасаді пам'ятника висічено напис «T? vzemei un Br? v? bai» (Батьківщині та Свободі). Наступний рівень представлений скульптурною композицією, центральною фігурою якої є Мати Латвія. Дочка та син поруч із нею уособлюють життєві сили латвійського народу. З боку тераси розміщена композиція «Ті, що розривають пута». У огорожу тераси включено два барельєфи – «Свято пісні» та «Хода воїнів».
Вінчає монумент 9-метрова статуя Свободи - молода жінка, яка тримає на піднятих над головою руках три зірки, що символізують три провінції Латвії - Курземе, Відземе та Латгале. Фігура жінки виконана з бронзи та покрита патиною.
Пам'ятник Свободи вважається символом латвійської державності, національної єдності, незалежності та свободи. Сьогодні біля монумента проходять більшість офіційних урочистих заходів, несе службу почесна варта, а біля підніжжя завжди лежать живі квіти.
Brī vī bas piemineklis Rī gas centrā tika uzstā dī ts 1935. gadā par godu krituš ajiem cī nī tā jiem par Latvijas neatkarī bu. Ideja par š ā da pieminekļ a izveidi radā s 20. gadsimta 20. gados. Pieminekļ a izstrā dei tika rī koti vairā ki konkursi, no kuriem vienā.1930. gadā uzvarē ja tē lnieks Kā rlis Zā le. Projekta arhitekts ir Ernests Š tā lbergs. Ar valsts budž eta pieš ķ irtajiem 3.000 latu pieminekļ a izveidei nepietika, tā pē c valdī ba vē rsā s pie iedzī votā jiem ar aicinā jumu piesaistī t lī dzekļ us. Darbi tika uzsā kti 1931. gadā , Brī vī bas pieminekļ a atklā š ana notika 1935. gada 18. novembrī.
Piemineklis ir 42 metrus augsts, izgatavots no pelē ka un rozā granī ta, gaiš i pelē ka itā ļ u travertī na. Ap pieminekļ a pamatni no č etrā m pusē m izvietotas 13 skulptū ras un bareljefi, kas pā rstā v galvenā s dzī ves vē rtī bas - darbu, garī gumu, ģ imeni un Tē vzemes aizsardzī bu. Uzraksts "T? vzemei un Br? v? bai" (Tē vzemei un brī vī bai).
Nā kamo lī meni pā rstā v skulpturā la kompozī cija, kuras centrā lā figū ra ir Mā te Latvija. Viņ as meita un dē ls viņ ai blakus pā rstā v latvieš u tautas vitalitā ti. Terases malā ir kompozī cija "Tie, kas sarauj saites". Terases ž ogā iekļ auti divi bareljefi - "Dziesmu svē tki" un "Karotā ju marš s".
Pieminekli vainago 9 metrus augsta Brī vī bas statuja - jauna sieviete, kas rokā s tur trī s zvaigznes, kas simbolizē trī s Latvijas provinces - Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Sievietes figū ra ir izgatavota no bronzas un pā rklā ta ar patī nu.
Brī vī bas piemineklis tiek uzskatī ts par Latvijas valstiskuma, nacionā lā s vienotī bas, neatkarī bas un brī vī bas simbolu. Mū sdienā s pie pieminekļ a notiek lielā kā daļ a oficiā lo svinī go pasā kumu, dež urē godasardze, un tā pakā jē vienmē r guļ svaigi ziedi.